Ar katru apmeklētāju Sandris aprunājas, kas beķerejas apmeklējumu padara personiskāku. Foto – Anda Krauze

Konditoriem − brīvība 10


Lai cilvēki gribētu beķerejā iegriezties vēl un vēl, protams, jābūt gardai precei. Sandris neslēpj, ka viņam ļoti paveicies, jo izdevās nolīgt pieredzējušu un talantīgu konditori, kura iepriekš strādājusi gan maizes ceptuvē “Lāči”, gan vietējā veikala “Top” konditorejā (tā, starp citu, viņam ir lielākā konkurente). Sākumā Sandris algoja konditori un viņas palīgu, tagad – jau trīs konditorus. – Tas ir fiziski ļoti smags darbs, jo darbs uz kājām, lielā karstumā, visu laiku kaut ko mīcot, veltnējot un cepot.

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3
Putina sabiedrotais brīdina par globālu karu un “traģēdiju visai cilvēcei”
TV24
Viena no šī kara interesantākajām lietām: kā iespējams noslēpt 40-50 tūkstošus cilvēku pie frontes līnijas?
Lasīt citas ziņas

Sandris uzsver, ka ir ļoti svarīgi noturēt latiņu augstumā, kādu viņiem izdevies uzlikt. Tiklīdz zudīs kvalitāte, zudīs arī pircēji.

– Es konditoriem esmu devis nosacītu brīvību. Viņiem nav noteikts, ka šodien jāizcep tik un tik kilogramu kūku vai smalkmaizīšu. Kas ir vairāk pieprasīts (tādi ir speķa pīrādziņi), to cep katru dienu, ar pārējo sortimentu variē, piemēram, gatavo krēmkūkas vai ābolu štriceles. Ja aiziet – viss kārtībā, bet, ja ne, – arī nekas, vismaz mēģināja. Manuprāt, šāda pieeja konditoriem atvieglo darbu, ļauj radoši izpausties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Beķerejā tikpat pieprasīti kā speķa pīrādziņi esot kūkas, ko gatavo no īstām lauku olām un saldā krējuma. Sandris par veiksmīgu risinājumu uzskata miniatūrās smalkmaizītes un rausīšus, ko pārdod uz svara.

Viņš atklāj, ka Saldus kafejnīcas īpašniece viņam ne vien ieteikusi, kādas iekārtas ceptuvei labāk pirkt, bet arī pie kuriem piegādātājiem pasūtīt pārtikas produktus. Pašam nav jābrauc tiem pakaļ, otrdienās visu pasūtīto atved uz beķereju, un tas ļauj ietaupīt laiku.

Pirmajā darba dienā jaunais uzņēmējs bijis neziņā – atnāks kāds apmeklētājs vai ne, nopirks kaut ko vai ne? Vēlāk ģimene un draugi viņu apcēluši, ka, redzot rindu beķerejā, domājuši – vai nu ir liels apmeklētāju pieplūdums, vai arī Sandris neprot rīkoties ar kases aparātu, tāpēc rinda iestrēgusi.

– Man nav bail no darba. Jau sākumā teicu, ka pats tirgošos, novākšu traukus un tīrīšu telpas. Mazā uzņēmumā būt lielam priekšniekam, kas tikai izrīko citus, man šķiet nepieņemami. Lai būtu rezultāts, jāiegulda liels darbs. Turklāt, atrodoties šeit, varu momentā rīkoties, atrisināt problēmu, ja tāda rodas.

Kamēr sarunājamies, pie mums ik pa brīdim pienāk te viena, te otra beķerejas apmeklētāja un visas slavē Sandri par viņa laipnību un izdarību, kā arī uzteic piedāvātos kārumus. Kāda sieviete pat atzīstas, ka kļuvusi gluži vai atkarīga no šīs ceptuves maizītēm un pīrādziņiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.