“Mēs atlaidīsim daudz cilvēku!” Vai un kā valdības darba apturēšana ietekmē Trampa prezidentūru 0
Jau ziņots, ka apturēts ASV valdības darbs – tai ir apturēts finansējums pēc tam, kad prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partija nespēja vienoties ar opozīcijas demokrātiem par nākamo budžeta likumu.
Tas nozīmē, ka daļa – bet ne visi – valdības pakalpojumi uz laiku tiek apturēti, vēsta ārzemju prese.
Budžeta strīdi ASV politikā nav retums, taču šoreiz konflikts ir īpaši saspringts, jo Tramps jau deviņus mēnešus aktīvi samazina valdības izmērus. Viņš pat ir norādījis, ka pašreizējā krīze varētu būt iespēja vēl vairāk apcirpt valdības funkcijas.
Kāpēc apturēts valdības darbs?
Tas ir noticis tādēļ, ka republikāņi un demokrāti nespēja vienoties par valdības pakalpojumu finansēšanu turpmākajiem mēnešiem.
Lai gan republikāņiem ir vairākums abās Kongresa palātās, Senātā viņiem trūkst 60 balsu, kas nepieciešamas, lai apstiprinātu izdevumu likumu. Tas dod demokrātiem zināmu ietekmi.
Galvenais strīda iemesls ir veselības aprūpes finansējums.
Demokrāti iebilst republikāņu priekšlikumiem, kas, pēc viņu domām, padarītu veselības apdrošināšanu amerikāņiem grūtāk pieejamu. Viņi pieprasa pagarināt nodokļu atvieglojumus veselības apdrošināšanai, kas drīzumā beidzas, kā arī atcelt Trampa veiktos “Medicaid” programmas samazinājumus un finansējuma griezumus veselības aģentūrām.
Pagaidu budžeta projekts tika pieņemts Pārstāvju palātā, taču Senātā tas iestrēga. Rezultātā 00.01 pēc vietējā laika trešdien stājās spēkā pirmā valdības darba apturēšana gandrīz septiņu gadu laikā.
Kad tas beigsies?
Prognozēt ir grūti. Iepriekšējais ilgākais šāds notikums 2018. gadā ilga 35 dienas.
Šādas krīzes ir viegli sākt, bet sarežģīti atrisināt. Izeja iespējama divos veidos: vai nu republikāņi piekāpjas un pagarina veselības aprūpes subsīdijas, ko prasa demokrāti, vai arī situācija kļūst tik traucējoša, ka demokrāti piekāpjas un atbalsta pagaidu valdības finansēšanu.
Šobrīd Trampa administrācija neliecina par gatavību uz kompromisu, cerot, ka sabiedrība vainos demokrātus, jo tie izvirza papildu prasības. Taču demokrāti uzskata, ka veselības apdrošināšanas atbalsts ir populārs jautājums, un viņi nevēlas atkāpties, kā tas notika martā.
Kā tas ietekmē valsts darbu?
Ne visas iestādes tiek slēgtas – būtiskās funkcijas turpinās, taču darbinieki pagaidām nesaņem algu. Tiek nodrošināta robežapsardze, likumsargi, imigrācijas un muitas dienests, neatliekamā medicīniskā palīdzība un gaisa satiksmes kontrole.
Sociālās apdrošināšanas un “Medicare” maksājumi turpinās, taču var apstāties jaunu karšu izsniegšana un pabalstu pārbaude.
Valsts darbinieki, kas atzīti par nebūtiskiem, tiek nosūtīti piespiedu bezalgas atvaļinājumā, bet parasti vēlāk algu saņem. Tas nozīmē, ka daļa programmu – piemēram, pārtikas palīdzība, federāli finansētās pirmsskolas, kā arī tādas institūcijas kā muzeji – būs slēgtas vai ierobežotas.
Slimību kontroles un profilakses centri un Nacionālie veselības institūti atlaiž daļu darbinieku, kas var apdraudēt pētījumus.
Nacionālie parki un meži, kā iepriekšējās krīzēs, var palikt atvērti bez personāla, kas jau agrāk izraisījis vandālismu un piesārņojumu.
Ceļotājiem jārēķinās ar kavējumiem – aviācijas sistēmas var kļūt lēnākas, un pasu noformēšana būs ilgāka.
Pasta pakalpojumi turpinās darbu, jo ASV pasta dienests netiek finansēts no Kongresa budžeta.
Skolas pārsvarā tiek finansētas no štatu budžeta, taču federālie granti un studiju aizdevumi var tikt kavēti – lai gan Izglītības departaments norāda, ka šobrīd tie lielā mērā nav apdraudēti.
Aptuveni 750 000 federālo darbinieku jeb 40% ik dienu dosies piespiedu bezalgas atvaļinājumā, lēš Kongresa budžeta birojs.
Kā šoreiz atšķiras Trampa administrācijas reakcija?
Iepriekš valdības slēgšanas tika uzskatītas par politiski bīstamām – tās kaitēja sabiedrības ikdienai un prezidenta tēlam. Taču Trampa komanda šoreiz neizrāda vēlmi krīzi ātri atrisināt.
Pat vairāk – amatpersonas draudējušas izmantot šo situāciju, lai noteiktu, kurus “nebūtiskos” darbiniekus pēc tam varētu neatgriezeniski atlaist.
“Mēs atlaidīsim daudz cilvēku,” otrdien paziņoja Tramps.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem, kad pēc krīzes viss atgriezās kā bijis, Trampa administrācija jau deviņus mēnešus samazina valsts aparātu, un valdības slēgšana var paātrināt šo procesu.
Kādas ir iespējamās ekonomiskās sekas?
Ietekme būs atkarīga no krīzes ilguma. Agrāk lielākoties tā bijusi īslaicīga, un zaudētā ekonomiskā aktivitāte daļēji atgūta pēc krīzes.
Analītiķi lēš, ka katra nedēļa valdības darba apturēšanas laikā samazinās ekonomikas izaugsme par 0,1–0,2 procentpunktiem. Daļu no šiem zaudējumiem varētu kompensēt vēlāk, taču šoreiz situācija var būt atšķirīga, jo Tramps draud ar darbinieku atlaišanu uz visiem laikiem.
Šī politiskā cīņa pievieno papildu nestabilitāti jau tā spriedzes pilnajai ekonomikai, kuru ietekmē tarifi un mākslīgā intelekta pārmaiņas. Turklāt kavēsies svarīgu datu, piemēram, ikmēneša nodarbinātības rādītāju, publicēšana.
