Laukos
Mežsaimniecība

Mežu īpašniekiem neziņa par realizācijas iespējām. Privātie neveic ciršanas darbus mežā0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Valdis Semjonovs

Neziņas dēļ par realizācijas iespējām ļoti daudz privāto meža īpašnieku patlaban neveic ciršanas darbus mežā, un neplāno to darīt arī maijā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa teiktā, Latvijas meža īpašniekus ir ietekmējusi ārkārtējā situācija Latvijā un galvenokārt ārpus Latvijas. Tirgū notikušo izmaiņu ietekmi meža īpašnieki izjuta pirmie.

Martā, kad tika izziņota ārkārtējā situācija valstī, privātajos mežos bija sagatavoti diezgan daudz kokmateriālu, ko bija jāizved ārā, jo laika apstākļi to beidzot ļāva.

Tāpēc marts bija ļoti aktīvs mēnesis, kad sagatavotie materiāli bija jāved prom no meža, un daži meža kooperatīvi šajā mēnesī būs pārdevuši vairāk kokmateriālu nekā gadu iepriekš martā.

Muižnieks teica, ka saimnieki darbus gribēja strauji paveikt neziņā par saimniecisko darbību nākotnē Latvijā un citās valstīs Eiropā ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ.

Visgrūtāk bija tiem mazajiem un vidējiem meža īpašniekiem, kuri paši bija veikuši koku ciršanu un kuriem nebija noslēgti līgumi par kokmateriālu pārdošanu, jo pamatā koksni pirka no tiem, kuriem līgumi bija noslēgti.

Pēc kokmateriālu tirdzniecības ziņā aktīvā marta pretēja situācija bija aprīlī, kad kokmateriālu cenas turpināja kristies un parādījās neziņa par koksnes realizācijas iespējām.

“Minētā dēļ aprīlī ļoti daudz privāto meža īpašnieku neveic ciršanas darbus mežā un neplāno to darīt arī maijā.

Līdz ar to privātajos mežos ir samērā zema mežizstrādes aktivitāte, protams, ir ģimenes, kuras krīzes situācijā ir nonākušas ļoti grūtā situācijā un ienākumi no meža būs nepieciešami ikdienas vajadzību segšanai.

Tomēr, kā liecina informācija no jau pieminētajiem meža īpašnieku kooperatīviem, dažiem no tiem aprīlī tiek prognozēts pat 60% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi,” pauda Muižnieks.

Vienlaikus viņš uzsvēra – nav tā, ka koksni nevarētu pārdot vispār.

Ir jāvērtē situācija katram koksnes sortimentam atsevišķi. Situācija var mainīties nedēļas laikā, kādai valstij ieviešot stingrākus ierobežojumus pandēmijas apkarošanai, vai tos vājinot.

Pieprasījums kopumā ir sarucis, taču tas ļoti mainās pa nedēļām atkarībā no situācijas gala noieta tirgos. Ja Āzijas tirgus, Ķīna pēc pandēmijas vairāk sāk atdzīvoties, situācija mainās.

Iespējams, maijā pieprasījums pēc skujkoku papīrmalkas palielināsies. Taču tā kā tas mainās pa nedēļām, to nevar prognozēt.

Komentējot kokmateriālu cenas, Muižnieks atgādināja, ka kopš pagājušā gada pavasara tās turpināja kristies un krīzes situācija tam deva papildus grūdienu.

Piemēram, egles papīrmalkas cenas šā gada martā ir nokritušās par 25% salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, bet egles zāgbaļku – par 12-15%. Ja mežā pašlaik plānota koksnes ieguve, tad vairāk relatīvi mazvērtīgāku sortimentu, piemēram bērza papīrmalkas.

LMĪB valdes priekšsēdētājs teica – ņemot vērā situācijas ar Covid-19 ļoti būtisko ietekmi uz meža īpašniekiem – atsevišķiem nozares dalībniekiem apgrozījuma kritumu aprīlī pat 60% apmērā, biedrība ir vērsusies ar vēstuli Zemkopības ministrijā, lūdzot izvērtēt rast iespējas piešķirt finanšu resursus jaunaudžu kopšanai, kas vasaras periodā būtu ļoti atbalstāma.

Darot šos darbus, vīrusa izplatības riski ir relatīvi minimāli. Tajā pašā laikā cilvēkiem Latvijas laukos tas dotu ienākumu avotu laikā, kad nevar gūt darīt citus ienākumus no sava meža.

Muižnieks teica, ka ierobežojumu dēļ Latvijā ir palikušas cilvēku brigādes, kas agrāk strādāja Ziemeļvalstīs un Vācijā, un var nodarboties ar jaunaudžu kopšanu.

Tas mazinātu arī bezdarba līmeni, un palīdzētu relatīvi ātri iepludināt naudu ekonomiskajā apritē.

Tāpat LMĪB vēstulē aicinājusi Zemkopības ministriju rast atbalstu meža īpašnieku kooperatīviem, kuri ir ļoti būtiski ietekmēti šajā situācijā.

“Ir trīs kooperatīvi, kuri izgājuši atzīšanas procesu. Ja pazaudējam tos, pēc krīzes būtu ļoti grūti atsākt kooperāciju nozarē, kur to bija tik grūti izveidot iepriekš,” viņš pauda.
Saistītie raksti

Vienlaikus biedrība vēstulē Zemkopības ministriju lūgusi sniegt atbalstu feromonu slazdu iegādei un izvietošanai privātajos mežos mizgraužu apkarošanai. To populācija aug un ir jārīkojas, lai ierobežotu šo kaitēkļu izplatību egļu mežaudzēs.

LMĪB ir dibināta 2005.gadā un pārstāv meža īpašnieku intereses nacionālā un starptautiskā līmenī. Par biedrības biedru var kļūt jebkurš meža īpašnieks neatkarīgi no īpašuma lieluma un uzņēmējdarbības formas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.