Kā darbojas miglas novākšana? 0
Miglas novākšanas sistēma sastāv no smalka tīkla, kas izgatavots no plastmasas vai metāla un izstiepts uz rāmja, līdzīgi kā tenisa raketes tīkls. Kad migla iet cauri tīklam, sīkie ūdens pilieni pielīp pie tā virsmas un saplīp lielākos pilienos. Šie pilieni tad pa caurulēm vai notekām nonāk rezervuāros, kur ūdens tiek savākts dzeršanai vai apūdeņošanai.
Tehnoloģija ir pārsteidzoši vienkārša, taču tās efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem: miglas blīvuma, vēja ātruma un tīkla atrašanās vietas. “Labākās vietas ir kalnu nogāzes vai piekrastes zonas, kas atrodas 400 līdz 1000 metru augstumā virs jūras līmeņa,” skaidro Krauhammers.
Šādās vietās miglas tīkls var savākt līdz pat 10 litriem ūdens uz kvadrātmetru dienā.
Miglas novākšana jau tiek izmantota vairākās valstīs, piedāvājot risinājumus ūdens trūkuma problēmai:
Maroka: Atlasa kalnos ciemati, piemēram, Boutmezguida, izmanto miglas tīklus, lai nodrošinātu dzeramo ūdeni. Kopš 2015. gada projekts, ko vada organizācija Dar Si Hmad, ir piegādājis ūdeni simtiem ģimeņu, uzlabojot dzīves apstākļus, īpaši sievietēm, kuras agrāk pavadīja stundas, lai atnestu ūdeni.
Čīle: Atakamas tuksnesī, kas ir viens no sausākajiem reģioniem pasaulē, miglas tīkli nodrošina ūdeni gan mājsaimniecībām, gan lauksaimniecībai. Vietējās kopienas ir iemācījušās uzturēt tīklus, padarot projektu ilgtspējīgu.
Namībija: Piekrastes ciemos miglas novākšana palīdz apūdeņot mazus dārzus, ļaujot audzēt dārzeņus pat tuksneša apstākļos.
Spānija: Kanāriju salās miglas tīkli tiek izmantoti, lai atbalstītu lauksaimniecību un samazinātu atkarību no importētā ūdens.
“Šajos reģionos miglas novākšana ir mainījusi dzīves,” saka Marija Gonsalesa, hidroloģe no Santjago universitātes Čīlē. Viņa norāda, ka tehnoloģija ir īpaši svarīga mazām kopienām, kurām nav piekļuves sarežģītām ūdens apgādes sistēmām.
