Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Bez taisnīgas kompensācijas dabas aizsardzības sistēmas izmaiņas Latvijā reāli nav iespējamas. Tās var uzspiest, bet mērķi tas nesasniegs. Īpašniekam jābūt ieinteresētam dabas vērtību saglabāšanā.”
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Bez taisnīgas kompensācijas dabas aizsardzības sistēmas izmaiņas Latvijā reāli nav iespējamas. Tās var uzspiest, bet mērķi tas nesasniegs. Īpašniekam jābūt ieinteresētam dabas vērtību saglabāšanā.”
Foto: Anda Krauze

Mums vajadzīgi produktīvi meži, un cirsma jāatjauno trijos gados, uzsver Muižnieks 3

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
Lasīt citas ziņas

 

Grozījumus meža ciršanas un atjaunošanas noteikumos Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, atzīst par būtiskiem. Viņaprāt, tie tuvina Latvijas meža apsaimniekošanas principus Skandināvijas principiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa vadītā organizācija joprojām cīnās arī par atbilstošas atlīdzības saņemšanu, ja meža īpašumā saimnieciskā darbība tiek ierobežota vai aizliegta.

 

Izmaiņas meža apsaimniekošanas noteikumos panāktas pēc ilgas cīņas. Kā tas izdevās?

A.Muižnieks: Savu lomu to akceptēšanā nospēlēja sarežģītā ģeopolitiskā situācija un nepieciešamība stiprināt neatkarību, tai skaitā resursu neatkarību. Mežs ir vietējs, atjaunojams resurss, kuru mēs paši varam izmantot. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs izdzīvotu. Tāpēc mums vajadzīgi produktīvi meži.

No vienas puses, tika izmainīti ciršanas caurmēri, pielīdzinot tos tādiem, kādi ir Igaunijā, no otras puses, pateikts, ka vietā jāstāda augstvērtīgs selekcionēts materiāls. Tas nozīmē, ka šāds mežs augs ātrāk un būs labāks.

Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu rezultātā garāks meža audzēšanas cikls palielina vēja bojājumu un kaitēkļu savairošanās iespējamību.

Turklāt cirsma jāatjauno nevis piecu, bet triju gadu laikā.

Jāpatur prātā arī tas, ka meža zinātnieki ierosināja – ja esi veicis krājas kopšanas cirti iepriekšējo triju gadu laikā, tad cirti pēc caurmēra veikt nevari. Jo bija piemēri, kad kopšanas cirtē mežā izcirta tievākos kokus, atstāja resnākos un vajadzīgais caurmērs galvenajai cirtei bija, ja tā var teikt – sameistarots.

Beidzot esam panākuši, ka vienā hektārā nav obligāti jāstāda 3000 priedes un 2000 egles. Pietiek ar 2000 priedēm un pusotru tūkstoti eglēm. Nav taču loģiski izcirtumu apmežot ar augstvērtīgiem stādiem un pēc tam mazos kokus retināt. Tas nozīmē arī to, ka, sadārdzinoties stādu ražošanai, cena par viena hektāra atjaunošanu nesadārdzināsies tik būtiski, kā tas būtu, ja jāiegādājas un jāiestāda divreiz vairāk kociņu.

Šis tiešām ir septiņgades notikums, kura īstenošanā esam līdzdarbojušies.

Taču izmaiņas caurmēros nav rīkojums meža īpašniekiem. Tā ir tikai izvēles iespēja. Meža īpašnieki ir dažādi. Viņu mērķi un arī iespējas ir ļoti dažādas.

 

Kā meža īpašniekus ietekmēs dabas skaitīšana?

Visticamāk, ka informatīvais ziņojums par dabas skaitīšanas rezultātiem uz Ministru kabinetu virzīsies tikai pēc vēlēšanām. Meža īpašnieku biedrība noteikti piedalīsies apspriešanas procesā un darīs visu iespējamo, lai meža īpašnieki ciestu pēc iespējas mazāk. Bažas par to, ka tiks veidotas lielas jaunas aizsargājamās teritorijas, ir pamatotas.

Meža īpašnieki nav pret dabas aizsardzību, taču sistēmai jābūt abām pusēm pieņemamai. Tāpēc lieta, pie kuras strādājam, bet kurai galu vēl neredzam – tas ir kompensāciju jautājums. Ir pilnīgi skaidrs, ka bez taisnīgas kompensācijas dabas aizsardzības sistēmas izmaiņas Latvijā nav iespējamas. Tās var uzspiest, bet mērķi tas nesasniegs.

Īpašniekam jābūt ieinteresētam dabas vērtību saglabāšanā.

Ja īpašuma vērtība ir vairāki desmiti tūkstošu eiro, bet īpašnieks saņem augstākais 160 eiro par ha gadā – tas nav taisnīgi.

Mūsu priekšlikums – mežaudzēm, kurām uzliek saimnieciskās darbības aprobežojumu, jākompensē pilna tagadnes mežaudzes vērtība neatkarīgi no vecuma un šī summa arī jāizmaksā, bet par audzēm, kas nav sasniegušas ciršanas vecumu, īpašniekam jāsaņem arī ikgadējais maksājums.

Meža īpašniekam ar valsti jāslēdz līgums. Jābūt skaidrībai, ko liegumos var un ko nevar darīt un kāda par ierobežojumiem būs atlīdzība.

Kādas izmaiņas gaidāmas Gaujas Nacionālajā dabas parkā?

Notiek Gaujas Nacionālā dabas parka jaunā dabas aizsardzības plāna izstrāde. Esam tur iesaistījušies, jo, mūsuprāt, jaunajam plānam jābūt kā piemēram citu aizsargājamu teritoriju veidošanā, sabiedrības un zemes īpašnieku iesaistīšanā to apspriešanā. Diemžēl pašreizējā pieredze liecina, ka zemes īpašnieku iesaiste šajā procesā ir formāla.

Pareizi būtu apzināt tos īpašniekus, kuri dzīvo Gaujas Nacionālajā dabas parkā, un saprast, ko viņi domā, ko vēlas. Diemžēl šāda apzināšana nav notikusi.

Dokumentu projektā lasāmie priekšlikumi liecina par ieceri mainīt GNP zonējumu, vēl vairāk ierobežojot saimniecisko darbību. Tomēr analīze par to, kā mainīsies sugu sastāvs, kas notiek ar mizgraužu savairošanos un uguns riskiem, tur nav ietverta.

Ir jau tā – ja nenotiek koksnes ciršana, nenotiek arī stādīšana, kopšana un viss pārējais. Tas ietekmē mežaudžu un īpašuma vērtību. Ja aizliedz galveno cirti, tad ar laiku lapu koki ņem virsroku.

Skuju koku audzes pakāpeniski sabrūk. Tas nenotiek ātri, bet notiek. Tāpēc tad, kad Gaujas Nacionālā dabas parka jaunais dabas aizsardzības plāns nonāks Saeimā, ir jābūt skaidrībai, kādi būs iespējamo seku scenāriji. Pirms par to nobalsot, visiem ir jāsaprot, kas notiks tālāk.

 

Vai Eiropa mūs saprot?

Mēs nepareizi tulkojam vārdu salikumu “green deal”, kam būtu jāskan kā “zaļā vienošanās”, nevis Zaļais kurss, kurš akli jāietur. Vienošanās ir saruna un sapratnes gūšana starp pusēm.

Tāpēc trīs Baltijas valstu meža īpašnieku organizāciju pārstāvji ir uzrakstījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienas kundzei un viceprezidentam Francam Timmermansa kungam.

Vēstulē uzsvērām – ja Eiropa ignorēs meža īpašnieku pieredzi, kas pierāda, ka mežu apsaimniekošana un kopšana palīdz klimata pārmaiņu mazināšanai – jo audze produktīvāka, jo vairāk skābekļa tā izdala, tad mērķi mazināt emisijas sasniedzami nebūs.

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Asociācija: Šī vasara lauku tūrismam bija sliktāka nekā pandēmijas laikā 22
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos? 30
Prioritāte – ilgtspējīga kūdras purvu apsaimniekošana 4
Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
“Ko tie okupanti dara klajā laukā? Kāpēc viņi nemaskējas? Kur ir tehnika?”
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Lasīt citas ziņas
Žurnāls: Daudzos ZM, VARAM un VID iepirkumos figurē politiķu radi un ziedotāji 19
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji 86
“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies 26
Mācās audzēt tomātus bez fosilās enerģijas izmantošanas ar īpašu gaismu 5
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
Mazie veikali laukos – atbalsta salas dziestošajos reģionos 17
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
Rostovskis: Naftas cenu griesti – jau iepriekš sagatavots, globāls plāns Krievijas piežmiegšanai
Saistībā ar draudiem valsts drošībai NEPLP anulē apraides atļauju “TV Rain” 36
Kuras ir trīs militāri spēcīgākas valstis pasaulē – Krievija ir to skaitā?
FOTO. Slavenības uzpošas Latvijas smalkākā vakarkleitu veikala svinībām un modes skatei
Apinis: “Apvienotajam sarakstam” par Karlsonu – kā labāko iespējamo veselības ministru
Stendzenieks: Daudzi valdības veidošanā gūst baudu, skatoties, kā nabaga Kariņš mokās
FOTO. Tallinas ielas kvartālā apmeklētājus pulcē pirmais adventes tirdziņš 6
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Apinis: “Apvienotajam sarakstam” par Karlsonu – kā labāko iespējamo veselības ministru
12:55
FOTO. Palīdzēt otram ir vieglākais darbs pasaulē! Prezidents ar kundzi godina sociālos darbiniekus
12:19
Rostovskis: Naftas cenu griesti – jau iepriekš sagatavots, globāls plāns Krievijas piežmiegšanai
12:00