Brālis piekāva tēvu, lai panāktu izmaiņas testamentā. Vai tas pieļaujams? 2
Man tēvam bija 68 gadi un slikta veselība. Esam divi bērni – brālis un es. Ir arī citi attālāki radinieki, bet ar tiem nesazināmies. Ar brāli viņam vienmēr bijušas saspringtas attiecības, taču es par tēvu vienmēr rūpējos. Tēvam piederēja dzīvoklis, ko gribēja novēlēt man. Pats arī uzrakstīja testamentu. Kad to uzzināja brālis, viņš tēvu piekāva tā, ka viņam vairs nestrādāja labā roka, saplēsa testamentu un teica, ka uzrakstīs visu pats. Par to jau bija tiesa, un brāli atzina par vainīgu tēva piekaušanā. Pēc visiem šiem pārdzīvojumiem tētis nesen nomira ar insultu. Pēc bērēm brālis man piezvanīja un pateica, ka tagad kārtos mantojumu uz sevi. Iespējams, ka viņš tomēr piespieda tēti uzrakstīt citu testamentu. Vai es varu izdarīt tā, lai dzīvoklis paliek tikai man, kā to gribēja tētis? TERĒZA DAUGAVPILS NOVADĀ
Civillikumā ir noteikti gadījumi, kad persona mantojumu zaudē kā necienīga mantot. Šāda persona ir:
• kas tīši sagādājusi nāvi mantojuma atstājējam vai savam tuvākajam priekšmantiniekam vai tīši nodarījusi mantojuma atstājējam tādu veselības bojājumu, kurš padara to nespējīgu sagatavot vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;
• kas ar vardarbību vai viltu pamudinājusi vai atturējusi mantojuma atstājēju sagatavot, grozīt vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;
• kas ļaunprātīgi iznīcinājusi vai viltojusi mantojuma atstājēja sagatavoto pēdējās gribas rīkojumu;
• kas atteikusies no tai pēdējās gribas rīkojumā uzliktā aizbildņa amata vai pienākuma kādu audzināt;
• kas neizpilda uzlikto pienākumu rūpēties par mantojuma atstājēja apbedīšanu;
• kas gada laikā no pēdējās gribas rīkojuma atklāšanās bez svarīgiem iemesliem neizpilda mantojuma atstājēja gribu;
• kam atņemtas aizgādības tiesības ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Taču atņemt mantojumu necienības dēļ var vienīgi, iesniedzot prasību tiesā (izņemot atsevišķus likumā noteiktos gadījumus). Iespējams, ka jūsu gadījums ir tieši tāds, jo brālis ar savu rīcību radīja tēvam traumu un padarīja viņu nespējīgu pašam uzrakstīt citu testamentu.
Atgādinām, ka prasību var iesniegt tā persona, kurai pāriet mantojums pēc tā atņemšanas (šajā gadījumā – jūs), bet atsevišķos gadījumos (iespējams, arī jūsējā) – prokurors. Der atcerēties, ka šādu prasību var iesniegt piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad radušās tiesības to darīt. Visām personām, kas bez viņu pašu vainas nav zinājušas par šādu iespēju, termiņu aprēķina no dienas, kad tām kļuvis zināms par tiesībām celt prasību.
Kad kādam mantojums atņemts kā necienīgam, tad viņa vietā, ja par to nav nekādu sevišķu noteikumu, stājas tas, kas bija aicināts mantot kopā ar šo personu vai tieši pēc viņa, piemēram, līdzmantinieks vai arī tuvākais likumiskais mantinieks (šajā gadījumā – jūs kā meita). Taču tam, kas stājas necienīgā vietā, jāizpilda viss, kas bijis uzlikts pēdējam, piemēram, jāuzņemas mantojuma parādi utt.
Ja brālis būs jau ieguvis un saņēmis to, kas novēlēts, tad viņam šis mantojums jānodod ar visiem labumiem tam, kas stājas viņa vietā. Ja necienīgais cietis kādus zaudējumus sakarā ar mantojuma pieņemšanu, viņš tos nevar atprasīt. Tā kā šajā gadījumā tomēr ir arī vairākas nianses, ko detalizēti žurnālā izklāstīt nevaram, iesakām jums tomēr doties pie jurista un notāra, lai noformētu mantojumu atbilstīgi visām likuma prasībām.
Svarīgi
• Testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesa griba. Testamentu sagatavo bez spaidiem, maldības vai viltus, taču vienkārša pierunāšana nav uzskatāma par spaidiem un neatņem testamentam tā spēku.
• Mantojumu nezaudē tas, kam mantojuma atstājējs piedevis.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
