Nav šaubu, ka Putins mēģina izturēt līdz 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanām. Rezultāts ietekmēs viņa plānus Ukrainā 145
Augstākās ASV un Eiropas amatpersonas pauž bažas, ka Krievijas prezidenta Vladimirs Putins gaida 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas, cerot, ka prezidenta Džo Baidena zaudējums nākamgad liks ASV samazināt atbalstu Ukrainai un uzlabos Krievijas sarunu pozīcijas, “CNN” sacīja četras ASV amatpersonas.
ASV nav skaidras informācijas par Putina domāšanu vai to, vai viņš mērķtiecīgi vilcina karu, cerot uz Donalda Trampa vai republikāņu prezidenta uzvaru. Taču nākamā gada vēlēšanas joprojām ir galvenais faktors, kas, pēc Rietumu nacionālās drošības, izlūkdienestu un diplomātisko amatpersonu domām, ietekmēs Putina plānus Ukrainā, padarot vēl mazāku iespējamību, ka karš tiks atrisināts līdz nākamā gada beigām.
Piektdien publiskotā SSRS veiktā CNN aptauja atklāja, ka lielākā daļa amerikāņu iebilst pret Kongresa papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainas atbalstam, jo sabiedrībā rodas domstarpības par to, vai ASV ir vai nav darījušas pietiekami daudz konfliktā.
Kāda ASV amatpersona sacīja, ka viņiem “nav šaubu”, ka Putins “mēģina izturēt” līdz 2024. gada vēlēšanām. Cits avots, kas saistīts ar izlūkdienestu, sacīja, ka ASV, Ukrainai un Eiropai tas ir kā zilonis istabā.
“Putins zina, ka Tramps viņam palīdzēs. Un to zina arī ukraiņi un mūsu Eiropas partneri,” sacīja avots.
Kāds Eiropas diplomāts “CNN” sacīja, ka mēģinājums pavilcināt karu Ukrainā līdz ASV vēlēšanām “ir tieši Putina plāns”.
Amatpersonas, kas runāja ar “CNN” un vēlējās palikt anonīmas, uzskata, ka Putins varētu cerēt uz Trampa vai cita republikāņu kandidāta uzvaru, lai ASV varētu atsaukt atbalstu Ukrainai. Viņi arī saka, ka Putina skatījums uz vēlēšanām padara ASV vēl svarīgāku ilgtermiņa atbalsta saglabāšanu Ukrainai.
Tramps nav apņēmies atbalstīt Ukrainu karā. Viņš ir apgalvojis, ka kā prezidents varētu panākt, ka karš tiktu atrisināts 24 stundu laikā.
Kamēr Floridas gubernators Rons DeSantiss atkāpās no iepriekšējiem paziņojumiem, nosaucot karu Ukrainā par “teritoriālo strīdu”, viņš ir saglabājis vispārīgi pret intervenci vērstu politiku. Kongresa republikāņi arī ir izvirzījuši stingrāku nostāju attiecībā uz finansējumu Ukrainai, kopš GOP šogad pārņēma kontroli pār Pārstāvju palātu, un parlamenta priekšsēdētājs Kevins Makartijs šovasar ierosināja bloķēt jebkādus Senāta vadītos centienus apstiprināt papildu finansējumu. palīdzēt Ukrainai karadarbībā.
“Vēlēšanas nākamgad sarežģī lietas, jo krievi domā, ka tā viņiem ir gaisma tuneļa galā. Tas mudina Putinu domāt, ka Trampa uzvaras gadījumā tiks apdraudēts politiskais atbalsts Ukrainai,” sacīja bijušais ASV vēstnieks Polijā Daniels Frīds.
Spiediens uz pretuzbrukumu
Gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas ir radījušas vēl lielāku spiedienu uz Ukrainas pretuzbrukumu, eiropiešiem, amerikāņiem un ukraiņiem cerot uz ievērojamiem Ukrainas ieguvumiem, kas varētu ietekmēt Putina aprēķinus līdz nākamā gada beigām.
Kāda Eiropas amatpersona sacīja, ka bez šiem panākumiem iespējams prognozēt Putina mēģinājumus vilkt konfliktu līdz brīdim, kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti, kas būtībā novērš jebkādus mēģinājumus vienoties par kauju izbeigšanu. Šī perspektīva ir padarījusi steidzamākus Eiropas mēģinājumus nosūtīt uz Ukrainu arvien jaudīgākus ieročus, cerot mainīt kaujas lauka tempu pirms nākamā gada.
Šī gada G7 samitā Japānā par ASV vēlēšanām notika satrauktas diskusijas starp delegācijām, sacīja amatpersona, līderiem lūkojoties uz priekšu, kas varētu izrādīties izšķirošs faktors Ukrainas karā. Baidens ir centies mazināt šīs bažas.
“ASV vēlēšanu rezultātiem būs milzīga ietekme” uz kara norisi, sacīja amatpersona. Jaunākajā “New York Times” aptaujā Baidena un Trampa atbalsts ir vienlīdzīgs – abus atbalsta 43% vēlētāju.
Taču līdz šim Ukrainas pretuzbrukums nav vainagojies ar lieliem izrāvieniem. “Viņiem tā ir bijusi un arī turpmāk būs smaga cīņa,” šonedēļ sacīja Pentagona pārstāvis Patriks Raiders, kopumā norādot, ka pretuzbrukums ir virzījies uz priekšu.
Ukraiņi ir apņēmības pilni, ka īstermiņā vēl var būt ieguvumi, un ASV amatpersonas apzinās nepieciešamību pēc ilgstoša atbalsta, lai arī pēc vasaras Ukraina varētu turpināt cīņu.
Miera sarunas Saūda Arābijā
Saūda Arābija šajā nedēļas nogalē rīkos miera sarunas, kurās piedalīsies ASV, kā arī vairākas Rietumu un jaunattīstības valstis. Sarunu mērķis būs izstrādāt kopīgus principus kara izbeigšanai un apspriest, kāda veida drošības palīdzība Kijivai būs nepieciešama, lai atturētu Krieviju no atkārtotas uzbrukuma Ukrainai, paziņojušas ASV amatpersonas.
“Mēs neuzskatām, ka šīs sarunas radīs konkrētus rezultātus. Šo sarunu mērķis ir turpināt sarunu ar valstīm visā pasaulē par to, kā mēs panāksim taisnīgu un ilgstošu mieru šī kara beigās,” trešdien sacīja Valsts departamenta pārstāvis Mets Millers.
Kamēr Krievija nebūs pie galda, jautājums par to, ko Putins ir gatavs darīt un vai viņš vispār ievērotu pamieru vai miera līgumu, būs vissvarīgākais, sacīja amatpersonas.
Lai gan ideja par miera sarunām šajā kara posmā šķiet pāragra, ASV amatpersonas uzskata, ka Putina palikšanu kaujas laukā var ietekmēt vairāki faktori, tostarp spiediens no dienvidiem. “Šīs valstis varētu kaut ko mainīt, ja tās izdarītu spiedienu uz Krieviju,” sacīja otra ASV amatpersona, atsaucoties uz valstīm dienvidos, īpaši lielākās valstīs, piemēram, Indijā, piebilstot, ka to mijiedarbība ar Ukrainu būtu izdevīga.”
