Nezinošam cilvēkam pirmajā mirklī varētu likties, ka šādu tehniku nemaz nedrīkst nodēvēt par mākslu. Sak, iemācījies dažus desmitus efektīvu un visnotaļ slepenu punktu, pieskaries, kur vajag, un, lūk, arī visa “māksla”. Taču tā tas gluži nav. Patiesībā tā patiešām vērtējama kā īsta māksla! To punktu uz cilvēka ķermeņa, kuri meistaram jāzina, nav daži desmiti, bet gan vairāki simti. Tādu punktu, kas saistīti ar svarīgu orgānu nervu galiem, ir vismaz 700. Tiesa, savā praksē Dim–Maka meistari izmanto aptuveni 150. Turklāt vēl bez pretinieka uzvarēšanai izmantojamiem punktiem māceklim bija jāapgūst arī cilvēka izdziedēšanas punkti, un tieši šīs seno ķīniešu medicīnas studijām veltīja vislielāko laiku. 30
Ne velti šiem meistariem bija teiciens: “Pirms izdari sitienu, palūkojies uz Sauli.” Raugi, dažādās diennakts stundās asinis dažādā intensitātē apgādā iekšējos orgānus un ķermeņa virspusi. Tāpēc, atkarībā no diennakts laika, pretinieka nogalināšanai izvēlējās orgānu, kas tajā laikā maksimāli apgādāts ar asinīm, vai arī ķermeņa daļu, kur tās atrodas vistuvāk ķermeņa virsmai. Bija jāzina, ar kādu spēku un kādā leņķī jātrāpa konkrētajam punktam. Un tieši no tā visvairāk bija atkarīgs ārstēšanas efekts. Turklāt liela nozīme bija tam, ar kuru roku un kuru pirkstu notiek iedarbība uz punktu, jo katrs pirksts atbilst noteiktai stihijai, piemēram: lielais – koka stihijai, rādāmais – zemei, vidējais – ūdenim, zeltnesis – ugunij, mazais – metālam.
Pazīsti pats savu organismu
Lai kļūtu par Dim–Maka meistaru, vajadzēja pilnībā pārvaldīt arī sava organisma enerģētiku, mācēt vadīt dzīvības (psihisko) enerģiju jeb tā dēvēto “ci”. Ar “ci” enerģijas palīdzību var ar skatienu nogalināt plēsīgu zvēru vai cilvēku, pilnībā kails nenosalt vistrakākajā sala spelgonī un tamlīdzīgi. Tieši tāpēc ir svarīgi iemācīties uzkrāt šo dzīvības enerģiju, lai nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot gan savai aizsardzībai, gan pretinieka uzvarēšanai, gan dziedniecībai. Šo enerģiju obligāti izmanto arī kaujas praksē. Meistars mobilizē “ci”, koncentrē to un, skarot pretinieku, it kā izlādē to viņa organismā. Tāds enerģētiski piesātināts trieciens izraisa bīstamākas sekas nekā parastais, lai arī cik spēcīgs tas būtu.
Ja organismā ir izjaukta “ci” plūsma, un kaut kas tāds var notikt pēc Dim–Maka meistara iedarbības, notiek cilvēka enerģētiskā lauka līdzsvara izjaukšana, kā rezultātā atraisās slimība. Izmantojot “ci” enerģiju cīņā, meistars, nepārtraucot to, var reanimēt savu pretinieka skarto orgānu, noņemt neciešamas sāpes un tamlīdzīgi. Uzkrājis pietiekami lielu “ci” devu, meistars var to izmantot arī kā savdabīgu vairogu, lai tādējādi aizsargātos no pretinieka enerģētiskā uzbrukuma.
