Ne tikai pasaules gala simbols: zinātnieki atklājuši kādas briesmas vēl slēpj Pastardienas pulkstenis 0
Pastardienas pulkstenis, kas simboliski atspoguļo cilvēces tuvošanos globālai katastrofai, jau ilgstoši kalpo kā sava veida barometrs tādiem eksistenciāliem draudiem kā kodolkarš un klimata pārmaiņas. Taču nesen zinātnieki atklājuši neparastu saikni starp šo simbolu un katru cilvēku individuāli, sasaistot tā rādījumus ar sabiedrības veselības rādītājiem, vēsta “Medical Xpress”.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Bulletin of the Atomic Scientists”, konstatēts – jo tuvāk pulkstenis atrodas pusnaktij, kas liecina par pieaugošu globālu apdraudējumu, jo augstāka kļūst mirstība no Alcheimera, pašnāvībām, nejauši gūtām traumām, kā arī ar alkohola un narkotiku lietošanas saistītiem incidentiem.
Pastardienas pulksteni 1947. gadā izveidoja žurnāla “Bulletin of the Atomic Scientists” redakcija, un tas kalpo kā metaforisks rādītājs tam, cik tuvu cilvēce atrodas pašiznīcināšanās slieksnim — ar pusnakti kā simbolisku galējās katastrofas brīdi.
Sākotnēji pulkstenis atspoguļoja galvenokārt kodolkara draudus, taču laika gaitā tā darbības lauks tika paplašināts, iekļaujot jaunus draudus, piemēram, klimata pārmaiņas, tehnoloģiju un kiberdrošības riskus.
Pastardienas pulkstenis šī gada janvārī atkal tika pārvietots tuvāk pusnaktij – zinātnieki ir iestatījuši pulksteni uz 89 sekundēm pirms pusnakts.
Šis ir laiks vistuvāk pusnaktij visā pulksteņa pastāvēšanas vēsturē.
Izvērtējot ASV Slimību kontroles un profilakses centra un Vašingtonas Universitātes Veselības metriku un novērtēšanas institūta datus, pētnieki novērojuši zīmīgu sakarību: laikposmos, kad Pastardienas pulkstenis bijis tuvāk pusnaktij, mirstība no noteiktām slimībām bijusi augstāka.
Interesanti, ka tajā pat laikā mirstība no ļaundabīgiem audzējiem, HIV un cukura diabēta bijusi zemāka.
Zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka šī tendence varētu atspoguļot sabiedrības kopējo stresa līmeni un tā iespējamo ietekmi uz veselību.
Citiem vārdiem — kad pasaule šķiet nestabilāka, arī mūsu ķermenis, iespējams, izjūt šo spriedzi.
Pētījuma vadošais autors, Dr. Semjuels Džastins Sinklērs uzsvēra: “Šis pētījums ir pirmais solis ceļā uz izpratni par liela mēroga notikumu ietekmi uz mums. Lai arī pētījumam ir savi ierobežojumi, tas ļauj runāt par saikni starp pasaules likteni, mūsu psihi un veselību.”
Viņš norādīja uz saikni, kas šķiet loģiska, bet līdz šim gandrīz nav pētīta — proti, ka lieli, visai pasaulei draudoši notikumi var atstāt iespaidu arī uz katra cilvēka veselību.
Pētnieki uzsver, ka šie atklājumi ir tikai sākums un būtu svarīgi turpināt pētīt, kā pasaules likstas ietekmē katru no mums — gan fiziski, gan emocionāli.
