Krieviem nedaudz atvieglos ciešanas ar valodas pārbaudi 73
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan vakar Saeimas plenārsēdē izvērtās asas diskusijas par grozījumiem Imigrācijas likumā, ko rosināja Iekšlietu ministrija, nosakot nelielus atvieglojumus pastāvīgās uzturēšanās atļauju pagarināšanai Krievijas pilsoņiem, tomēr vairums deputātu, izņemot partijas “Stabilitātei” deputātus, nobalsoja par šiem grozījumiem.
Krievijas Federācijas pilsonim, kurš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, netiks mainīts, kā to vēlējās opozīcijas partijas, uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, proti, tas ir 1. septembris.
Atgādināšu, ka parlaments ar pagājušā gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem noteicis, ka Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim.
Taču Saeimas deputāti, nobalsojot par grozījumiem Imigrācijas likumā, tomēr vienojās par nelielu pretimnākšanu šai iedzīvotāju grupai.
Ja persona būs uzsākusi dokumentu iesniegšanas procedūru Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, bet ar pirmo reizi nenokārtos valsts valodas eksāmenu elementārajā līmenī, tad tiks dota otra iespēja nokārtot šo eksāmenu līdz 31. decembrim.
Šāda persona Latvijā varēs uzturēties gadu, kamēr viņa lojalitāti valstij pārbaudīs valsts drošības iestādes.
Taču gadījumā, ja valsts valodas eksāmens būs nokārtots, bet drošības iestāžu atzinumā tiks norādīts, ka attiecīgā persona rada riskus nacionālajai drošībai, tad pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs liegta.
Ja cilvēks, uz kuru attiecas šie likuma grozījumi, nebūs iepriekš saņēmis apliecinājumu par savām valsts valodas zināšanām un atsacīsies kārtot valsts valodas eksāmenu, kā arī nebūs pieteicies jaunai uzturēšanās atļaujai, tad viņam valsts būs jāatstāj.
Krieviem radīti siltumnīcas apstākļi
“Stabilitātei” deputāti centās pārliecināt Saeimu, ka valsts valodas eksāmens tiekot prasīts pārāk veciem cilvēkiem un ka šai robežšķirtnei, pēc kuras pārbaudījums jākārto, būtu 65 gadu, nevis 75 gadu vecums, jo, lūk, pilsonību naturalizācijas kārtībā varot iegūt ar “mīkstākām” prasībām.
Deputāts Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka, naturalizējoties no 64 gadiem, cilvēks esot atbrīvots no eksāmena rakstiskās daļas un pārējais notiekot tikai mutiski.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte (ievēlēta no “Stabilitātei” saraksta) Glorija Grevcova, kura beigās tomēr nobalsoja par likuma grozījumiem, debatēs centās pārliecināt deputātus, ka likumdevēji paši vien esot vainīgi, ka tik daudziem krieviem esot sliktas valsts valodas zināšanas.
“Kādi ir šie cilvēki? Lielākā daļa jau pierādīja to, ka viņi zina valodu. Taču kas notika pēc tam? Pēc tam bija klusums.
Viņiem tika radīti siltumnīcas apstākļi, viņi varēja nezināt valodu, viņi varēja nelietot valodu. (..)
Pagāja gadi, cilvēki sasniedza pieklājīgu vecumu, un šie cilvēki vairs, dažādu apstākļu vadīti, nespēj to valodas [pārbaudījumu] nokārtot. Iespējams, uztraukums, iespējams, kādas saslimšanas. Jā, es nenoliedzu, valsts valoda ir jāzina, tā ir viena no mūsu primārajām vajadzībām, taču sanāk tā, ka mēs šos cilvēkus sodām dēļ pašu neizlēmības un pašu nespējas laicīgi pieņemt attiecīgos likumus,” secināja Grevcova.
Bijuši privileģētā stāvoklī
Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) aizrādīja opozīcijas deputātiem, ka līdz šim Krievijas pilsoņi ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā bijuši privileģētā stāvoklī pret citiem trešo valstu pilsoņiem, kuri saņēmuši tādu pašu uzturēšanās atļauju.
“Jebkuram citam ārvalstniekam, lai viņš saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ir jāspēj nokārtot valsts valodas pārbaudījums ļoti zemajā A2 līmenī līdz 75 gadu vecumam. Ko tad paredz šis A2 līmenis? Personai ir jāspēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, kā arī jāprot aizpildīt tipveida dokumentus, piemēram, veidlapas, rēķinus un kvītis. Es ticu, ka cilvēks, ja viņš tiešām ir nodzīvojis visu mūžu kādā valstī (iedomājieties, visu mūžu, kā dažs uzsver!), tad viņš ir pietiekami inteliģents, lai spētu saprast šādus vienkāršus tekstus.”
J. Dombrava uzskata, ka ne jau visi no vairāk nekā tiem 17 tūkstošiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuriem būtu jākārto šis valsts valodas eksāmens, to darīšot.
“Ģeopolitiskie apstākļi ir mainījušies un noteikti būs tādi cilvēki, kuri vēlēsies atgriezties savas pilsonības valstī.”
Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (“Stabilitātei”) uzskata, ka ar Imigrācijas likuma grozījumiem tikšot šķelta sabiedrība, jo prasības neesot vienādas pret visiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda.
V. Pleškāne (tekstu publicējam tieši tā, kā runāja deputāte): “Es jums arī piemērus došu. “Bolt”, “Wolt” darbinieki nevar izrunāt manu vārdu.[..] Viņiem nevajag latviešu valodu.
Jūsu “Air Baltic” Ganss vai, kā viņu, neatceros… [domāts “Air Baltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. – Red.] arī nevajag.
12 gadus viņš strādā. [..] Un jūsu Gauss vai kā… viņš saka: ā, tas ir kauns runāt latviešu valodā, kam man jārunā latviešu valodā? Ar saviem darbiniekiem? Labi, viņš var intervijas nedot latviešu valodā, bet, es atvainojos, savā darba vietā viņš var runāt, viņam vajag runāt latviešu valodā.”
