Kalvis Līcis: Kā mazināt nekustamā īpašuma nozares CO2 pēdu? 0
Kalvis Līcis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 2016. gada, kad notika Parīzes nolīguma parakstīšana ar mērķi samazināt SEG emisiju daudzumu un nodrošināt, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, šim lēmumam pievienojušās jau gandrīz divsimt valstis visā pasaulē, un to ir ratificējusi arī Latvijas valdība.
Savukārt mums – valstij un arī uzņēmējiem – saistošais Eiropas Zaļais kurss ir kā kompass minēto mērķu sasniegšanai un nosaka konkrētākus pasākumus un atbildību palīdzēt uzlabot cilvēku labklājību, veselību un vides atveseļošanos.
Kā nekustamo projektu attīstītāju – SIA “Domuss” – pārstāvis varu dalīties ar pieredzi šo kritēriju īstenošanā praksē. Nereti ilgtspējas iniciatīvas nekustamo īpašumu jomā cilvēkiem saistās ar atkritumu šķirošanu un varbūt arī ar energoefektīvām ēkām. Realitātē nekustamā īpašuma sektoram ir viens no augstākajiem CO2 nospiedumiem, ko sauc arī par zaļo jeb oglekļa pēdu. Šī nozare rada aptuveni 30% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī patērē ap 40% no kopējiem globālajiem energoresursiem. Tā ir ne tikai elektrība un atkritumi, bet arī radīto pārpalikumu nodošana pārstrādei, benzīna, gāzes, ūdens patēriņš būvniecības procesā, transporta izmantošanas un ikdienas resursu patēriņa paradumi, atbildīgu un mazāk vidi ietekmējošu piegādes ķēžu izvēle utt.
Iesākumā būtu nepieciešama projekta reālo vajadzību, ēkas lietojuma mērķu un risku definēšana. Labā prakse ir veikt aptuvenās CO2 pēdas kalkulāciju, atrast ilgtspējīgāko tehnisko risinājumu un būvmateriālu alternatīvas un modelējot veikt aprēķinus, kā visu īstenot pēc iespējas efektīvāk un videi draudzīgāk. Piemēram, digitālie risinājumi modeļu izveidē vai atgriezeniskās konstrukcijas izvēle. Nekustamo īpašumu projektu attīstībā ilgtspējas principu īstenošanu var sākt vēl pirms pamata būvniecības darbiem, piemēram, vispirms iespēju robežās veicot investīcijas infrastruktūras un apzaļumošanas plānošanas un izbūves darbos. Sakārtotā projekta apkārtējā vide, kas ir atvērta apkaimes iedzīvotājiem, ātri gūs pozitīvu novērtējumu un atbalstu no tiem, kas redzēs pievienoto vērtību savā ikdienā. Apzaļumota, moderna un ērti izmantojama teritorija ir pateicīga vide darbam un dzīvošanai, izbūvētas jaunas apgaismotas ielas un gājēju celiņi vilina mierīgas vai aktīvās atpūtas cienītājus, bet kopumā veicina projekta reputācijas izaugsmi iedzīvotāju vidū.
A klases energoefektivitātes sertifikāti vai progresīvais LED apgaismojums vairs nav liels sasniegums, bet gan pamata nepieciešamība jaunajos projektos. Pārdomāta dinamiska ēku logu ēnošanas sistēma, kas mazina nepieciešamību karstā laikā izmantot kondicionierus, bet nodrošina iekštelpās komfortablu temperatūru un pasargā no saules atspīdumiem, ir pamata rūpes par zaļāku biroja vidi un mazāku resursu patēriņu. Ventilācija ar augstu siltuma procenta atgūšanu, telpās izvietoti CO2 mērītāji, prasības elektrības piegādātājam maksimāli izmantot zaļo enerģiju ir tikai dažas no iespējām veidot energoefektīvas ēkas.
Nevar par zemu novērtēt ilgtspējīgu būvniecības materiālu izvēli. Piemēram, var atrast ēku fasādes materiālus, kam ir samazinātas apkalpošanas izmaksas un minimāla ietekme uz vidi visā to darbības periodā no ražošanas, instalēšanas līdz pat termiņa beigām. Var piesaistītos būvniekus informēt par ESG prasībām, ko iestrādā kā līguma sastāvdaļu, kā arī auditē katru būvniecības soli un materiālu izvēli.
Atbalstot Latvijas centienus mazināt CO2 emisiju apjomu, viens no mūsu lēmumiem tika pieņemts pirms vairākiem gadiem, jau sākotnēji projekta “Mežaparka rezidences” plānošanas laikā iezīmējot publisko elektroauto uzlādes staciju izveidi. Viena no tām atrodas biroju mājas pazemes stāvvietā, otra ir virszemes stāvvietā pie šīs ēkas, un tuvākajā laikā tiks izvietotas vēl divas stacijas autostāvvietas paplašināšanās ietvaros, kā arī izvietoti individuālie elektroauto uzpildes punkti pazemes stāvvietā. Apzinoties, ka Mežaparkā tā ir pagaidām vienīgā publiskā iespēja uzlādēt elektroauto, ceram uz plašāku iedzīvotāju atsaucību.
Nekustamo īpašumu attīstītājiem būtu arī vērts ņemt vērā nepieciešamību pāriet no lineārās uz cirkulāro ekonomiku jeb materiālu un radīto produktu vērtības maksimāli ilgu saglabāšanu, ko dzīvescikla beigās var nodot otrreizējai pārstrādei un pievienot šiem resursiem papildu vērtību. Tādējādi tiek veicināta iedzīvotāju izglītošana un atbalstīta atbildīga attieksme pret nevajadzīgajiem un pārstrādājamiem resursiem.
* SIA “Domuss” tehniskais direktors
