“Patīk tev vai nepatīk, paciet, manu skaistulīt!” Putins atgādina par Minskas vienošanos 76
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvākās dienas būs izšķirošās jautājumā, vai intensīvās diplomātiskās sarunās izdosies samazināt spriedzi uz Krievijas–Ukrainas robežas, pirmdienas vakara preses konferencē pēc vairāk nekā piecas stundas ilgām sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Kremlī, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Makrons, kurš tūlīt pēc Maskavas posās ceļā tikties ar Ukrainas vadītāju Volodimiru Zelenski, joprojām ir pārliecināts, ka visu var atrisināt diplomātiskas sarunas ar Krieviju, kaut ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans svētdien intervijā “Fox News” pauda, ka Krievijas uzbrukums var būt dažu dienu vai tuvāko pāris nedēļu jautājums.
Vakar, ieradies Kijevā, Makrons presei apgalvoja: “Es panācu, ka nebūs nedz pasliktināšanās, nedz eskalācijas. Mans mērķis bija iesaldēt šo spēli, novērst eskalāciju un atvērt jaunas perspektīvas. Es šo mērķi sasniedzu.”
Atgriešanās pie Minskas
Tikmēr Krievijas prezidents Putins, pirmdien pēc sarunām ne ar vārdu nepieminēdams iespēju atvilkt karaspēku no Ukrainas, žurnālistiem pieļāva, ka dažas Makrona idejas par kompromisiem varētu uzlabot situāciju: “Vairākas viņa [Makrona] idejas un piedāvājumi, par kuriem laikam gan vēl pāragri runāt, domāju, kopumā varētu kļūt par pamatu mūsu kopējiem soļiem.”
“Mēs no savas puses darīsim visu, lai rastu kompromisus, kas visus apmierinātu. Mūsu priekšlikumos, kurus mēs nosūtījām uz NATO un Vašingtonu, nav neviena punkta, kuru mēs uzskatītu par neizpildāmu,” viņš klāstīja.
Vakar britu izdevums “The Financial Times” apgalvoja, ka Putins Makronam apsolījis pēc kopīgajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām, kas gaidāmas 10.–20. februārī, izvest Krievijas karaspēku no Baltkrievijas teritorijas.
ASV izlūkdienesti iepriekš lēsa, ka Krievijas karaspēka koncentrācija Baltkrievijā mācību laikā varētu sasniegt ap 30 tūkstošus vīru. Kremlis arī it kā solījis nedarīt neko tādu, kas varētu pasliktināt jau esošo situāciju. Līdzīgus mājienus par Kremļa solījumiem devusi arī Francijas prezidenta komanda.
Ja tā, tad situācija mazliet uzlabotos.
Jautājums tikai, ko Maskava prasīs pretī no Ukrainas un kā tas ietekmēs Krievijas pieprasītās “drošības garantijas” no NATO.
Krievija turpina turēties pie principa, ka Ukrainas noregulējuma pamats ir 2015. gada Minskas vienošanās. Viens no tās punktiem paredz plašu autonomiju krievvalodīgajam Donbasa reģionam, kas praktiski padarītu Ukrainu par Maskavas regulējamu, federālu valsti.
Savulaik Ukraina bija spiesta piekrist būtībā Maskavas diktētajiem Minskas norunas noteikumiem, jo pēc 2014. gada sagrāves tai nebija citas izejas. Vienošanās tā arī nav ratificēta, bet Maskava Kijevai regulāri pārmet šīs vienošanās nepildīšanu, kaut pati turpina to rupji pārkāpt, neafišēti atbalstot separātistus gan ar karaspēku, gan ieročiem un faktiski uzturot šo reģionu.
Arī pēc pirmdienas sarunām ar Makronu Putins vīpsnājošā tonī, lietojot krievu parunu, atgādināja par Minsku: “Citas alternatīvas vienkārši nav. Kijevā runā te, ka pildīs, te, ka tas sagraus viņu valsti.
Un esošais prezidents [Zelenskis] nesen paziņoja, ka viņam nepatīk neviens punkts šajā Minskas līgumā. Nu, “Patīk tev vai nepatīk, paciet, manu skaistulīt!”
(“Ну, нравится-не нравится. Терпи, моя красавица!”) Ir jāpilda.”
Kijevai, saprotams, nav pieņemams Donbasa statuss pēc Maskavas scenārija, taču sarunas par to acīmredzot bija galvenais, uz ko Makrons vakar Kijevā centās pierunāt Zelenski.
Diplomāti aktivizējas
Novērotāji atzīmē, ka Makrona brauciens uz Maskavu bijis pirmais tik augsta ranga Rietumu politiķa Kremļa apmeklējums kopš pērnā gada beigām, kad sākās trauksme dēļ Krievijas karaspēka savilkšanas ap Ukrainu un bažām par iebrukumu, kas varētu atstāt neprognozējamu ietekmi uz visas Eiropas drošību.
Līdz šim visas sarunas saistībā ar krīzi noritēja vai nu kādā trešajā valstī, vai telefoniski.
Jaunākajā diplomātisko aktivitāšu vilnī kontaktu līmenis ir paaugstināts.
Tur ietilpst arī Vācijas kanclera Olafa Šolca nedēļas sākuma vizīte Vašingtonā pie ASV prezidenta Džo Baidena, kam sekos Šolca turneja pa Eiropu – pēc atgriešanās no Baidena viņš rīt tiksies ar Francijas prezidentu Makronu un Polijas prezidentu Andžeju Dudu.
Pēc tam uz Berlīni uzaicināti Baltijas valstu līderi. Ceturtdien plānotas sarunas Normandijas formātā starp Krieviju, Ukrainu, Vāciju un Franciju, bet nākamās nedēļas sākumā 14. un 15. februārī nu jau Šolcs plāno lidot uz Kijevu un tad Maskavu.
Turklāt reizē ar Makronu Kijevā jau otro reizi šogad uzturējās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kura vakar apmeklēja piefrontes zonu Donbasā, lai savām acīm redzētu situāciju. Citstarp Vācija cenšas nogludināt neērto situāciju, kas radusies, Berlīnei principiāli atsakoties pārdot Ukrainai ieročus.
Skaidrs, ka pašreiz tikai daļēji ir runa par Ukrainu, jo galvenā problēma ir Krievijas un NATO pretrunas.
Ne velti Putins par to atgādināja arī pēc sarunām ar Makronu, uzsverot, ka ir pret Ukrainas uzņemšanu NATO un eiropiešiem esot jāsaprot, ka tas nozīmētu apdraudējumu arī viņu drošībai.
