Pēc skaļajām ziņām par “aizturēšanu” Armands Krauze vēršas Tieslietu padomē un lūdz vērtēt ģenerālprokurora rīcību 0
Maija vidū publisko telpu pāršalca skaļas ziņas: tā dēvētajā kokrūpnieku lietā esot aizturēts tābrīža zemkopības ministrs Armands Krauze. Mediji par to ziņoja operatīvi, virsraksti bija skaļi.
Tiesa gan, jau pavisam drīz parādījās šaubas, vai ministrs tiešām ir aizturēts, jo viņš pats publicēja video, kurā norādīja, ka devies vien sniegt savu liecību šajā lietā, aizturēts neesot.
Nu, kad kopš notikušā pagājis jau kāds laiks, LA.LV kļuvis zināms, ka Armands Krauze kā privātpersona vērsies Tieslietu padomē, aicinot izskatīt jautājumu par ģenerāprokurora Armīna Meistera rīcību šajā situācijā.
A.Krauze uzskata, ka ģenerālprokurors visa notikušā sakarā ir izteicis aizskarošus, nepatiesus un politiski nepieņemamus apgalvojumus, graujot ne tikai A.Krauzes, bet arī visu Latvijas Saeimas deputātu prestižu.
Cik zināms, 14.maijā A.Krauzes mājās un darba vietā ministrijā tikušas veiktas procesuālās darbības – kratīšanas un dokumentu vai priekšmetu izņemšana. Pēc tam KNAB un prokuratūras darbinieki informējuši ministru par tiesībām sniegt liecību tajā pašā vai citā dienā, pieaicinot advokātu. Kā jau iepriekš izskanējis, A.Krauze izvēlējās uzreiz doties līdzi un sniegt liecības, jo viņš neesot vēlējies kavēt procesa virzību. Līdz ar to arī uzreiz pēc liecības sniegšanas viņš devies prom no KNAB telpām.
Tikmēr ģenerālprokurors medijiem esot apgalvojis, ka A.Krauze ir melojis un tā esot politiska spēle ar sabiedrību, līdz ar to rodas jautājums, vai pirms savu apgalvojumu izteikšanas ģenerālprokurors ir pārbaudījis, kas tieši notiek un kādas procesuālās darbības ir veiktas.
Arī citos ģenerālprokurora izteikumos esot vērojami subjektīvi un emocionāli apgalvojumi, kas pārkāpj nevainīguma prezumpciju.
A.Krauze skaidro: “Ģenerālprokurors publiski man pārmeta politiskā šova veidošanu un it kā mēģinājumus nomazgāt savu godu, kas esot saistāms ar gaidāmajām vēlēšanām. Uzskatu, ka tā ir nepieņemama iejaukšanās politiskajā laukā. Tāpat arī ieteikums noiet no politiskās skatuves īsti nav ģenerālprokuratora kompetencē. Uzskatu, ka ģenerālprokurors nedrīkst politiski iejaukties, viņa amatā ir jārīkojas politiski neitrāli, viņa retorika nedrīkst radīt priekšstatu, ka viņš publiskajā telpā iestājas par vai pret kādu politiķi vai politisko spēku.”
Arī Latvijas prokuroru ētikas kodekss nosaka pienākumu ģenerālprokuroram rīkoties objektīvi, neitrāli, bez aizspriedumiem. Vai šajā situācijā tas viss tika ievērots?
Krauze rosina Tieslietu padomi iepazīties ar ģenerālprokurora publiskajiem izteikumiem un vērtēt, vai nav pieļauti ētikas kodeksa pārkāpumi, tāpat arī izskan rosinājums Augstākās tiesas priekšsēdētājam izskatīt, vai nav pamats rosināt pārbaudi par ģenerālprokurora atbrīvošanu no amata, un vai ģenerālprokurors nav, šādi rīkojoties, izdarījis spiedienu uz izmeklēšanu.
Pirms raksta publicēšanas sazinājāmies arī ar ģenerālprokuroru. Viņš norāda, ka līdz jautājuma izskatīšanai Tieslietu padomē atturēsies no jebkādu komentāru sniegšanas.
Kā redzams no publiski pieejamās informācijas, šī jautājuma skatīšana ir iekļauta 19.jūnija Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā.
