Pirmo reizi cilvēkam implantēta Neuralink mikroshēma – viņš ar domām spēj pārvietot peles kursoru pa datora ekrānu 47
Īlons Masks ir apgalvojis, ka pirmais cilvēks, kuram implantēta viņa bezvadu Neuralink smadzeņu mikroshēma, spēj pārvietot datora kursoru “tikai ar domām vien”. Progress ir labs, un šķiet, ka pacients ir pilnībā atveseļojies ar neirālām sekām, par kurām mēs jau zinām,” sacīja Masks.
Kā raksta tabloīds Metro, Masks kārtējo reizi stāstīja, ka uzņēmums Neuralink strādā, lai izstrādātu smadzeņu un nervu sistēmas saskarsmes punktu, ko var implantēt cilvēka smadzenēs.
Tagad zinātnieki cenšas panākt to, lai pacients ar domām vien noklikšķinātu pēc iespējas vairāk komandas pogu ekrānā.
Neuralink savu pirmo produktu, ko sauc par Telepathy, implantēja cilvēkā pagājušajā mēnesī. Masks, kurš ir Tesla un SpaceX izpilddirektors-miljardieris, sacīja, ka Telepathy sākotnējie lietotāji būs tie, kuriem ir paralīze.
Masks ir teicis, ka viņa sapnis ir palīdzēt padarīt tālruņa un datoru vadību šādiem cilvēkiem iespējamu arī ārpus laboratorijas. “Cerams, ka lietotāji varēs kontrolēt elektroniskās ierīces “tikai domājot”.”
Uzņēmumam nav ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes atļaujas pārdot ierīci, taču tam tika dota zaļā gaisma izmēģinājumiem ar cilvēkiem pēc tam, kad aģentūras amatpersonas novērtēja tās drošības riskus.
Dzīvnieku tiesību aizstāvības grupas 2022. gadā apgalvoja, ka Neuralink “izkropļoja pērtiķu smadzenes”, savukārt Ārstu komitejas to apsūdzēja “invazīvu un nāvējošu” eksperimentu veikšanā ar primātiem.
Neuralink savukārt saka, ka pirmie klīniskie pētījumi ar cilvēkiem ir pieejami tiem, kuriem ir ierobežota abu roku izmantošana vai to lietošana vispār nav iespējama sakarā ar mugurkaula kakla traumu vai citiem neiroloģiskiem traucējumiem.
“Šis pētījums ietver neliela, kosmētiski neredzama implanta ievietošanu smadzeņu daļā, kas plāno kustības,” teikts Neuralink vietnē.
Uzņēmuma PRIME pētījuma subjektiem, kas saīsinājums no Precise Robotically Implanted Brain-Computer Interface, ir monētas izmēra mikroshēma, ko robots ķirurģiski ievieto smadzeņu daļā, kas kontrolē kustības.
Mazais dators, ko sauc par N1, “atkodē” pacienta smadzeņu darbību. Laika gaitā programmatūra saista noteiktus neironus, kas sasaistās ar cilvēka rīcību, kurš iedomājas sevi veicam uzdevumu – pēc tam tas mijiedarbībā ar mikroshēmu kļūst par realitāti.
Eksperti gan uzskata, ka tehnoloģija joprojām ir diezgan tālu no ētiski pieļaujamā un tirgū nebūs pieejama vēl vismaz dažus gadus. Ir nepieciešami ilgtermiņa pētījumi, lai nodrošinātu, ka ierīces ir drošas un ētiskas.
