Plaisa starp bagātajiem un nabagiem Latvijā tikai palielināsies: kā no 1. janvāra mainīsies mūsu algas
0
Kamēr minimālā alga nākamgad pieaugs, vidējās algas kāpums varētu vēl vairāk palielinot plaisu starp zemāk un augstāk atalgotajiem darbiniekiem. Jaunais gads nāk ar jaunumiem arī mūsu naudasmakos, tāpēc jautāju labklājības ministrijai un ekonomistam Pēterim Strautiņam – ko sagaidīt pēc 1. janvāra?
“Pašreiz Ministru kabineta noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 740 eiro.
2025. gada 22. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts un atbalstīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”, kurā paredzēts arī minimālās mēneša darba algas pieaugums.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, kurā noteikts, ka
minimālā mēneša darba algas apmērs, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, būs 780 eiro, kas būs par 5,4% augstāka nekā 2025. gadā.
Šāda minimālā alga iekļauta arī nākamā gada valsts budžeta projektā, ko pašlaik izskata Saeima,” skaidro Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa.
Paredzētais minimālās algas pieaugums ir mazāks par sagaidāmo vidējās algas kāpumu, kas varētu būt ap 7%, tā varētu sasniegt apmēram 1950 eiro.
“Tātad minimālā alga būs 40% no vidējās algas. Visbiežāk minimālo algu salīdzina ar algas mediānu jeb atalgojumu, ko saņem “visvidējākais” darbinieks, kas ir tieši pa vidu visam ienākumu sadalījuma spektram. Algas mediāna Latvijā nākamgad varētu būt ~1580 eiro, tātad minimālās algas attiecība pret to varētu būt ~49%. Šāds slieksnis ir uzskatāms par diezgan zemu, ir vairākas ES valstis, kur šī attiecība (šogad) ir virs 60%, piemēram, var minēt Franciju, Portugāli, Slovēniju, Bulgāriju, bet Polijā tā ir 59%. Tātad var teikt, ka minimālās algas līmenis noteikts piesardzīgi, lai neradītu nozīmīgu bezdarba pieauguma risku. Tas gan arī nozīmē, ka to cilvēku skaits, kam minimālās algas celšana palielinās viņu faktiskos ienākumus, nebūs liels,” atbild ekonomists Pēteris Strautiņš.
Tipisks piemērs darbavietām, kurās atalgojums citās valstīs nereti ir minimālās algas līmenī vai nedaudz virs tā, ir vienkāršākie darbi mazumtirdzniecībā un ātrajā ēdināšanā. Atgādinājumus, ka vismaz Rīgas reģionā arī šādās vietās algas mēdz būt ievērojami virs minimālās algas sliekšņa, nereti var redzēt veikalu skatlogos, kur arvien biežāk redz ziņas par darbinieku meklēšanu.
Saskaņā ar maniem vērojumiem, solītais atalgojums tipiski ir 30-50% virs minimālās algas.
Tas liek domāt, ka likumā noteiktais minimālās algas slieksnis faktisko darba samaksu ietekmē galvenokārt šādās situācijās:
1. Apvidos ar visaugstāko bezdarba līmeni, kur cilvēkiem ir ļoti ierobežotas izvēles iespējas.
2. Gadījumos, kad cilvēkus strādāt šo darbu mudina arī cita motivācija – vēlme iegūt pieredzi, entuziasms vai pienākuma sajūta, darbs radinieku uzņēmumos, sava biznesa uzsākšana.
3. Darba tirgus pētniekiem ir labi zināms – jo mazāka ir uzrādītā alga, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks kaut ko saņem papildus. Daudzos gadījumos minimālās algas līmenis novelk līniju, zem kuras nevar “optimizēt” darbaspēka nodokļus, tas neatspoguļo visus darba ienākumus.
Vai tev ir kāds jautājums par likuma maiņām pēc 1. janvāra? Raksti man savu jautājumu uz [email protected] un es palīdzēšu sameklēt pareizās atbildes!
