“Pētījums liecina, ka 74% Latvijas iedzīvotāju labprāt investētu savas mājas un tās apkārtnes labiekārtošanā, ja vien izdotos par to vienoties ar kaimiņiem,” stāsta “ALTUM” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
“Pētījums liecina, ka 74% Latvijas iedzīvotāju labprāt investētu savas mājas un tās apkārtnes labiekārtošanā, ja vien izdotos par to vienoties ar kaimiņiem,” stāsta “ALTUM” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Publicitātes foto

Plašāks atbalsts māju labiekārtošanai 0

Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas
Lasīt citas ziņas

Lielumlielais vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Mājas nolietojas. Tām nepieciešams gan kārtējais, gan kapitālais remonts. Nolietojas ne tikai māja, bet arī tai piegulošā infrastruktūra – ceļi un celiņi, bruģis un apmales. Jāmodernizē arī mājas zaļā zona, jāsalabo soliņi, jāierīko kas aizraujošs bērniem utt.

Ne tikai mājai, arī teritorijai

Mājas kapitālremonta izdevumus daļēji var atpelnīt, māju siltinot un ieekonomējot siltumenerģiju, turpretī kopīpašuma sakārtošana gulstas uz pašu iedzīvotāju pleciem. Paši izmanto, paši kopj, paši remontē… Un to var izdarīt. Vissvarīgākais ir lielākās daļas mājas iedzīvotāju vēlme dzīvot labāk. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki ir saimnieki savās mājās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņi var apvienoties un uztaisīt sev tādu pasaules klases pagalmu, kurā gribēsies sēdēt no rīta līdz vakaram. Vismaz nokrāsot mājas fasādi, pieregulēt komunikācijas un veikt simtiem citu derīgu un obligātu lietu. Tomēr tam visam nepieciešama nauda. Rēķināties ar to, ka Ziemassvētku vecītis atnesīs maisu ar naudu, nevar. Vēlams, derētu ilgtermiņa aizdevums ar zemiem procentiem. Lai iegūtu naudu, cilvēki dodas uz banku, bet ar bankām reizēm ir kā ar bitēm, var iedot, bet var arī neiedot.

“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

“Jaunatklātās programmas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību daudzdzīvokļu namu remontam, kā arī motivēt dzīvokļu īpašniekus ieguldīt sava īpašuma, tostarp koplietošanas teritoriju, lab­iekārtošanā. Programma īpaši nozīmīga ar to, ka finansējums būs pieejams mājām, kas līdz šim saņēmušas komercbanku atteikumu kredītam, kā arī kredīts būs pieejams arī neatliekamiem remontiem arī tad, ja mājas fondā nav uzkrāts pietiekams līdzekļu apjoms. Jāuzsver, ka kredītu īpaši izdevīgi izmantot tagad, kad procentu likmes ir zemas.”

“ALTUM” gatavs palīdzēt

Lai palīdzētu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem sakārtot savu mājokli un apkārtni, kopš 8. septembra ir atvērta pieteikšanās Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programmā. Pro­grammas kopējais finansējums ir 31 miljons eiro, kas iedzīvotājiem pieejams aizdevuma veidā. Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.

Reklāma
Reklāma

“Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma pro­gramma ir gaidīta gan no dzīvokļu īpašnieku, gan namu pārvaldnieku puses.

Mūsu pētījums liecina, ka 74% Latvijas iedzīvotāju labprāt investētu savas mājas un tās apkārtnes lab­iekārtošanā, ja vien izdotos par to vienoties ar kaimiņiem.

“ALTUM” līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanas programmā un jau noslēgtie māju renovācijas projekti parāda, ka mājas atjaunošanas ieguvums dzīvokļu īpašniekiem ir ne tikai mazāks rēķins par siltumu un mājas apsaimniekošanu, bet arī dzīvokļa tirgus vērtības pieaugums, kā arī būves drošība un patīkama apkārtējā vide,” stāsta ­”ALTUM” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ko vēlas iedzīvotāji

SKDS pētījumā augustā tika secināts, ka visbiežāk iedzīvotāji vēlētos veikt mājas jumta seguma nomaiņu vai atjaunošanu, ūdensvada un kanalizācijas stāvvadu nomaiņu, kāpņutelpas remontu, autostāvvietu uzlabošanu, mājas fasādes renovāciju, bērnu laukumiņa ierīkošanu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.

“Šī programma ir vēl viens finansējuma avots, kas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot savu dzīves telpu. Piemēram, aptuveni 40 dzīvokļu liela māja vēlas siltināt pagrabu un bēniņus, kā arī pārbūvēt apkuri. Plānotie darbi samazinās apkures izmaksas visai mājai par aptuveni 30%, vienlaikus par darbu veikšanu katram dzīvokļa īpašniekam jārēķinās ar aptuveni 13 eiro lielu papildu maksājumu pozīciju apsaimniekošanas rēķinā.

Savukārt cita 24 dzīvokļu māja vēlas renovēt jumtu, kas ilgtermiņā pasargās ēku no bojājumiem un saglabās dzīvokļa vērtību ilgtermiņā. Te īpašniekiem jārēķinās arī ar aptuveni 13 eiro lielu maksājumu pie apsaimniekošanas rēķina. Turklāt par programmas finansējumu iespējams veikt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, iekārtot bērnu rotaļu laukumu,” stāsta Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes pro­grammu vadītāja.

Vienai mājai pieejams aizdevums ir līdz 400 000 EUR, nepārsniedzot 120 EUR uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 20 gadi, aizdevumam tiek piemērota fiksēta procentu likme: 3,5% gadā. Aizdevuma līgums jānoslēdz līdz 2023. gada 31. decembrim. Programmai var pieteikties dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotas personas starpniecību.

Jāgrib lielākajai daļai

Mājas dzīvokļu īpašnieku kopība izlemj, kādus uzlabojumus koplietošanas telpās un savā teritorijā vēlas, un par to vienojas. Var izveidot veicamo darbu sarakstu un noteikt aptuvenās izmaksas. Nepieciešams, lai “par” kredīta ņemšanu nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no mājā esošajiem.

Sapulce izvēlas pilnvaroto personu, kura pārstāvēs mājas intereses, un nosaka procedūras finanšu plūsmu kontrolei. Pilnvarotā persona var būt juridisku personu – biedrības vai apsaimniekotāja deleģēta. Fiksētos izdevumus, kas radušies, gatavojot projektu, tāpat pilnvarotās personas atlīdzību, ja tāda ir paredzēta, var iekļaut kopējā aizdevuma summā. Dzīvokļu īpašnieki paši var lemt par to, kādu remontdarbu veicēju – būvnieku – izvēlēties. Pilnvarotā persona slēdz būvdarbu līgumu, kurā atrunā garantijas, kuras jānodrošina būvniekam, un veic darbu pieņemšanu – nodošanu.

Kredīta saņemšanai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai vispirms jāvēršas pie savas bankas. Bieži tā ir banka, kurā atvērts mājas konts. Ja ir saņemts kredītiestādes atteikums vai arī 20 darbadienu laikā tā nav sniegusi apliecinājumu, pilnvarotā persona var vērsties ­”ALTUM” un izmantot tās kredīta piedāvājumu.

Aizdevumu atmaksās mājas iedzīvotāji, veicot maksājumus katru mēnesi kopā ar komunālā maksājuma rēķinu. Ja pēc pirmo uzlabojumu ieviešanas dzīvokļu īpašnieki gribēs veikt jaunus uzlabojumus, viņi varēs saņemt nākamos aizdevumus ar nosacījumu, ka esošo noteikumu ietvaros piešķirto aizdevumu pamatsumma nepārsniegs noteikto kopējo aizdevuma apmēru un ierobežojumu uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Eksperti iesaka mājai veidot nelielu uzkrājumu, lai vieglāk varētu nodrošināt vienmērīgu kredīta dzēšanu un izvairīties no soda procentiem, kas vienmēr pavada maksājumu kavēšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.