Sigita Struberga: Rīgas konference aizritējusi Krievijas kara Ukrainā zīmē 15
Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas konference šogad aizritēja Krievijas kara pret Ukrainu ēnā. Tas neapšaubāmi noteica diskusiju toni un virzienu. Krievijas mestais izaicinājums visai Rietumu pasaulei, drošības arhitektūrai un pastāvošajai liberālajai, demokrātiskās vērtībās balstītai pasaules kārtībai ir nopietns signāls ne tikai attiecībā uz to, ka ir nepieciešams apturēt Krievijas imperiālistisko ambīciju diktēto agresiju. Tas demonstrē arī tos vājos punktus, kas pastāv mūsu valstīs, sākot no militārās aizsardzības trūkumiem līdz pat nepieciešamībai pārskatīt un stiprināt valstu un sabiedrību sociālos līgumus.
Šogad Rīgas konferencē runājām par to, kas nepieciešams, lai Ukraina uzvarētu karā, un kādas ir Ukrainas, Moldovas un Gruzijas vajadzības eirointegrācijas procesā. Vienlaikus ne mazāk nozīmīgas bija diskusijas par globālajiem ekonomikas izaicinājumiem, NATO tālāko attīstību un spēju pretstāvēt Krievijas un Ķīnas radītajiem draudiem, Eiropas aizsardzību un stratēģiskajām interesēm. Plašais apskatāmo jautājumu klāsts skaidri demonstrēja nepieciešamību pēc inovatīva, skaidra un ļoti pragmatiska skatījuma uz pasaules politiku. To īpaši skaidri pasvītroja krievu izcelsmes politologa Sergeja Medvedeva aicinājums novirzīt fokusu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina personības uz gadsimtiem ilgi pastāvējušām tendencēm Krievijas sabiedrībā, kas diktējušas tādas nacionālās identitātes izveidošanos, kura šajos apstākļos nav iedomājama bez pieprasījuma pēc imperiālisma atdzimšanas un pastāvīga kara stāvokļa pret Rietumiem.
Dimensija, kas raksturo Rietumu domāšanas virzienu, ir cieši saistīta ar diskusiju par to, kādiem ir jābūt demokrātiskās pasaules tālākiem soļiem, lai ierobežotu autoritāro režīmu, īpaši Kremļa, demonstrēto agresiju. Te nozīmīgu lomu spēlē jautājums par to, ko katram no Rietumu partneriem nozīmē Krievijas sakāve Ukrainas karā, uz kādiem noteikumiem tā ir panākama un kas būs tālākie soļi pēckara atjaunošanas procesā. Šajā aspektā diskusijas konferences laikā parādīja, no vienas puses, vienprātību par to, ka agresija ir jāierobežo, no otras puses – viedokļu dažādību par spēka apjomu, kas pielietojams, lai to izdarītu, kā arī stratēģiskiem mērķiem tālākai attiecību veidošanai ar Krieviju.
Konferencē tika apspriesta arī Latvijai nozīmīgu ārpolitikas virzienu un sadarbības formātu tālākā attīstība. Apskatījām Eiropas stratēģisko interešu realizācijas iespējas un Trīs jūru iniciatīvas ieguldījumu reģiona drošības un stabilitātes stiprināšanā, arī ANO Drošības padomes nepatstāvīgā locekļa statusa sniegtās priekšrocības. Kā norādīja eksperti no dažādām pasaules valstīm, Latvijas kandidēšana uz šo vietu ļauj ne tikai parādīt mūsu valsts ekspertīzi vairākās drošības un ārējās politikas jomās, bet arī ietekmēt padomes darba kārtību.
Rīgas konference ir kļuvusi par platformu, lai šāda veida atšķirīgos viedokļus paustu, diskutētu un meklētu jaunus, inovatīvus skatījumus drošības stiprināšanai kā reģionālā, tā arī plašākā aspektā. Šī ir ne tikai brīnišķīga iespēja pulcēt Rīgā augstākā līmeņa politikas veidotājus un ekspertus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus, bet arī ar savas kompetences palīdzību ienest politiskajā darba kārtībā mūsu valsts interesēm nozīmīgus jautājumus. Šogad konference pulcēja 640 klātienes dalībnieku, 500 tiešsaites reģistrēto skatītāju un plašāku auditoriju pie televīzijas ekrāniem un internetā. Konferencē piedalījās arī vairāk nekā 90 mediju pārstāvju.
