“Degvielas cena pieaugšot par 37 centiem litrā!” Advokāts pēc Saeimas balsojuma nesaprot, kāpēc mēs vēl neesam izgājuši ielās 4
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Ekonomiskās ilgtspējas likumu, ar kuru plānots veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību. Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, pret balsoja 42 parlamentārieši, bet atturējās viens – vēsta ziņu aģentūra “LETA”.
Tikmēr advokāts Olavs Cers norāda, ka tas patiesībā nozīmē pamatīgu degvielas cenu sadārdzinājumu, pret ko būtu loģiski protestēt: “Saeima šodien esot nobalsojusi, ka degvielas cena uzreiz pieaugšot par 37 centiem litrā. Paskatos pa logu – saulīte spīd, tauta ielās nav izgājusi, neviens neprotestē. Tad jau panika un meli, kremļa naratīvs, degvielas cena tomēr nepieaugs par 1/3! Vai arī visiem pilnīgi […]”
Arī komentētājiem ir ko teikt. Ieskatāmies dažāds atziņās!
“Kādā sakarā Saeima regulē degvielas cenas?”
“Ja viņi to neatcels, tad reāli ES sabruks. Neticu, ka pēc tāda sadārdzinājuma vēlēšanās neuzvarēs AFD, Lepēna utt, visur valdīs Eiroskeptiķi kuri vainu panāks to murgu atcelšanu vai arī izstāsies no ES vairākas valstis.”
“Latvijā ir īpatnēja protestu dinamika. Tas, ka katliņš sprāgs, par to šaubu nav, bet skaidrs, ka Saeimas lēmumi paši par sevi nav pietiekams trigeris.”
“Pēc šī ir jāiet ielās ar lāpām un sūdu dakšām. Un sūdu dakšas nav tikai izskatam. Dakšas, lai vieglāk izkrāmēt un iekrāmēt. Tāda sajūta, ka tie pamuļķi tur sēž un fantazē, kā vairāk izčakarēt savējos un kā labāk izēst dirsu EU birokrātiem. Dziļi līdz brošai.”
“Leiši no šīs gada sākuma pielika ~ 15 centu co2 nodoklīti akcīzē dīzelim. Smieklīgi, bet dīzelis Lietuvā ir lētāks nekā Latvijā. Arī Igaunijā. Nez, kur paliek starpība? PS Atjaunīgajām pašu ražotajām degvielām cena nekāps, jo Eiropa cenšas mazināt atkarību no naftas importa.”
“Es kaut kā neesmu pamanījis, ka pie mums cilvēki mirst no bada.”
“Ja būtu tukši plaukti kā urlu laikos varbūt arī ietu ielās.”
“Vienkārši netic,ka var būt tik stulbi..”
Saeima šodien esot nobalsojusi, ka degvielas cena uzreiz pieaugšot par 37 centiem litrā. Paskatos pa logu – saulīte spīd, tauta ielās nav izgājusi, neviens neprotestē. Tad jau panika un meli, kremļa naratīvs, degvielas cena tomēr nepieaugs par 1/3! Vai arī visiem pilnīgi […]
— Olavs Cers (@OlavsCers) October 9, 2025
“LETĀ” lasāms plašāks stāsts par šo ieceri.
Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem likumprojektā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas. Šo likumprojektu ceturtdien, balsojot trešo reizi, iepriekšējās divas reizes koalīcijas partneriem nespējot nodrošināt kvorumu, parlaments tomēr pieņēma.
Pirms balsojuma deputāts Mārcis Jencītis (LPV) pauda, ka šis likumprojekts faktiski nozīmējot “ekonomisko pašnāvību”, bet tā virzītāji esot tiešs apdraudējums Latvijas drošībai. Deputāts skaidroja, ka Krievijas izaugsme kara laikā esot lielāka nekā tādām lielvalstīm kā Vācijai, Francijai un Lielbritānijai. “Tātad zaļais kurss padara Eiropu nespējīgu konfrontācijā ar Krieviju,” pauda Jencītis.
Jānis Vitenbergs (NA) apgalvoja, ka KEM komisijā neesot varējusi atbildēt, cik tad maksāšot degviela pēc likuma pieņemšanas. “Kā mūsu uzņēmēji spēs konkurēt ar Igauniju un Lietuvu? Neviens to nav modelējis, neviens to nevar atbildēt, tādēļ šobrīd balsot un pieņemt šos lēmums ir bezatbildīgi,” apgalvoja Vitenbergs.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka valsts budžets nespējot panest gan ambiciozo klimata politikas virzību, gan aizsardzības stiprināšanu.
Jānis Patmalnieks (JV) akcentēja, ka šī likumprojekta pieņemšana esot Latvijas atbilde uz starptautiski panākto kopīgo izpratni. “Ja mums nebūs šī tiesiskā ietvara, kādā veidā Latvija izpildīs šo mērķus? Mums nebūs arī pieejas ES finansējumam,” sacīja Patmalnieks. Viņš norādīja, ka publiski izskanējušais par to, ka “klimata mērķi izmaksās dārgi un nebūs vairs naudas aizsardzībai” esot viltus dilemma.
“Klimata mērķiem ir ilgtermiņa finansējums, un tie ir sasniedzami nevis ar lieliem valsts budžeta tēriņiem rīt, bet “soli pa solim” katrā investīciju ciklā, pieņemot lēmumu par klimatam draudzīgāko risinājumu,” sacīja Patmalnieks.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsvēra, ka šis esot jautājums, kā palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, tas nodrošinās atbalstu transportam lauku reģionos, atbalstu mazaizsargātajām mājsaimniecībām, maznodoršinātajiem daudzdzīvokļu namos, atbalstu bateriju vilcieniem.
Kā skaidro KEM, likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar ES un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus. Likumprojekts pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.
Likumprojekts arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, tai skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, kā arī, lai ieviestu integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai.
KEM skaidro, ka klimata finansējuma ietvaros tiek īstenoti projektu konkursi mājsaimniecību un komersantu atbalstam klimatam draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, siltumsūkņu, saules kolektoru un elektrisko automobiļu iegādei. Likumprojekts regulē šo finanšu līdzekļu izlietojumu.
Nacionālajā līmenī likumprojekts kalpos par juridisko pamatu klimata politikas ieviešanai. Tas esot nepieciešams, lai nodrošinātu dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, monitoringa un ziņošanas prasību izpildi, sektorālo mērķu un atbildību noteikšanu, kā arī klimata pārmaiņu politikas integrāciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārvaldības struktūrās.
KEM norāda, ka efektīva klimata politika ne tikai palīdzēs Latvijai sasniegt nacionālos mērķus un izpildīt starptautiskās saistības, tā arī dos ieguvumus sabiedrībai un tautsaimniecībai. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, ilgtermiņā tikšot mazināti klimata pārmaiņu radītie zaudējumi. SEG emisiju samazināšana veicināšot gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazināšot ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Klimata politika transporta sektorā vērsta uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, gaisa un trokšņa piesārņojuma mazināšanu, kamēr pasākumi atkritumu apsaimniekošanas sektorā mazināšot gaisa, ūdens un vides piesārņojumu. Šādi pasākumi kopumā varot būtiski uzlabot pilsētvidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākumi enerģētikas sektorā ļaušot uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu.
Tautsaimniecības attīstībai nepieciešams izveidot ilgtspējīgu investīciju vidi atbalstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošinās pamatu jaunu darba vietu veidošanai, atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, infrastruktūras energoefektivitātes un klimatnoturīguma uzlabošanā, resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, klāsta KEM.
Likumprojekts sastāv no piecām nodaļām – vispārīgie noteikumi, SEG emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata finanšu instrumenti un plānošanas reģionu un pašvaldību atbildība un sabiedrības līdzdalība klimata politikas plānošanā un īstenošanā
Likumprojektā noteikta kārtība, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, organizēta SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķu izpilde, monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī nosaka SEG emisiju saistību izpildes nodrošinājumu.
Paredzēts noteikt, ka KEM ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem.
Katram sektoram būs jāsniedz ieguldījums klimatneitralitātes sasniegšanā uz 2050.gadu, kas nozīmē, ka visos tautsaimniecības sektoros būs jāveicina SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaiste, tai skaitā būs jānodrošina, ka zemes apsaimniekošana (tostarp mežsaimniecības un lauksaimniecības sektoros), izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā.
Nozaru ministrijām, izstrādājot nozaru politiku, būs jāizstrādā un jāīsteno pasākumus SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes palielināšanai.
Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē, līdz ar to nepieciešama cieša sadarbība starp ministrijām klimata politikas īstenošanā, uzsver KEM.
