Skarbs viedoklis: “Par ko krievam cienīt [..] latvieti, ja pats savā zemē viņš kautrējas runāt savā valodā?!” 0

Kāda valstij, kāda tautai ir pašapziņa, ja viņa spiež savus bērnus mācīties okupantu valodu 34 gadus?! Piedodiet man! Tā savu skarbo viedokli par šo tik ļoti aktuālo jautājumu TV24 raidījumā “Preses klubs” iesāka Ojārs Jansons, fotogrāfs, pedagogs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu 189
Lasīt citas ziņas

Viņš saka: “Ja es būtu krievs, tad par ko tevi, sūda latvieti, cienīt, ja tu pat savā zemē kautrējies runāt savā valodā!? Par ko tevi cienīt!?”

Fotogrāfs uzskata, ka šāds cilvēks nav cienīgs ne krievu acīs, ne franču acīs, neviena acīs, viņš ir necienījams mēsls, pret kuru tā arī vajag attiekties un tā arī pret viņu attiecas!” Tik skarbu, nepopulāru viedokli publiski pauda Jansons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas komisijā nav vienprātības par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nav vienprātības par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā. Saeimas komisijas deputāti sprieda par saņemtajiem priekšlikumiem grozījumiem Izglītības likumā pirms trešā jeb galīgā lasījuma Saeimā. Līdz šim atbalstītie priekšlikumi paredz iespēju atteikties no krievu valodas apguves pamatskolēniem.

Vidusskolēni krievu valodu kā otro svešvalodu var apgūt optimālā līmeņa, padziļinātā līmeņa vai specializētajos kursos. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošiem datiem, 205 no 280 izglītības iestādēm, kurās ir 10. un 11.klase, māca krievu valodu dažādos līmeņos. Optimālā līmeņa kursā skolēni lielākoties turpina mācīties to svešvalodu, kuru apgūt uzsāka pamatizglītībā.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) aicināja vispirms sakārtot normatīvo regulējumu pamatizglītības posmā, lai pēc tam pievērstos sistemātiskai pārejai vidējās izglītības posmā, tostarp profesionālajā izglītībā. Ministrija kā iespējamo kompromisu redz iespēju ļaut atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves optimālā līmeņa kursā, neskarot padziļinātos kursus.

SAISTĪTIE RAKSTI