Slaidiņš: Ukraina sasniegusi jaunu robežu – Krievijas naftas objektiem trāpa jau līdz 2500 kilometru attālumā 0
Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas infrastruktūru rāda, ka Kijiva ir būtiski paplašinājusi savu tālās darbības iespēju robežas, TV24 raidījumā vērtē NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš norāda, ka pēdējā laikā triecienus saņēmuši visi lielākie Krievijas naftas uzņēmumi. Viens no būtiskākajiem mērķiem bijis Omskas naftas pārstrādes uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem šāda veida objektiem Krievijā.
Pagaidām nav skaidrs, cik lieli postījumi tur nodarīti un cik ilgs remonts būs nepieciešams. Tomēr pats fakts, ka Ukrainas droni spējuši sasniegt tik tālu izvietotu mērķi, ir ļoti nozīmīgs.
Slaidiņš uzsver, ka Krievija uz notikušo reaģējusi nopietni – gaisā pacelts arī viens no modernākajiem Krievijas lidaparātiem, lai mēģinātu medīt un notriekt dronus. Neraugoties uz to, trāpījumi ir bijuši, lai gan ugunsgrēka un bojājumu apmērs vēl tiek precizēts.
Majors norāda, ka šajā situācijā svarīgs ir ne tikai konkrētais trieciens, bet arī tā atkārtojamība. Ja Ukrainas spēkiem vienreiz izdevies sasniegt mērķi tik lielā attālumā, teorētiski tas nozīmē, ka līdzīgu operāciju iespējams atkārtot.
Pēc Slaidiņa teiktā, šobrīd redzams, ka Ukrainas bruņotie spēki ir spējuši sasniegt mērķus aptuveni 2500 kilometru attālumā. Vēl nesen arī 1800 kilometri tika uzskatīti par ļoti lielu attālumu, taču tagad iespēju robeža ir pārbīdīta vēl tālāk.
Tas, viņaprāt, liecina, ka ukraiņi, visticamāk, ir modernizējuši savus tālās darbības dronus un spējuši būtiski uzlabot to darbības rādiusu.
Krievijā joprojām ir arī citi naftas pārstrādes uzņēmumi, kas teorētiski varētu atrasties Ukrainas triecienu sasniedzamības zonā. Daļa no tiem nav tik lieli kā Omskas uzņēmums, tomēr arī tie ir svarīgi Krievijas degvielas un loģistikas sistēmai.
Slaidiņš norāda, ka šādi triecieni rada Krievijai ne tikai remonta un infrastruktūras bojājumu problēmas, bet arī piegādes jautājumus. Jo tālāk no Eiropas daļas atrodas skartie objekti, jo sarežģītāka kļūst degvielas pārvietošana un aizvietošana.
Viņa vērtējumā Ukrainas spēja sist pa Krievijas naftas nozari tik dziļi iekšzemē kļūst par arvien nopietnāku problēmu Maskavai. Ja šādi triecieni turpināsies, Krievijai nāksies arvien vairāk resursu novirzīt gan objektu aizsardzībai, gan bojājumu novēršanai, gan degvielas piegāžu pārkārtošanai.
