Kadirovs publiski pieprasa karu ar NATO: analītiķi to sauc par politisko blefu 8
Ārpolitiskā diskursa radikalizācija Krievijas valdošajās aprindās atkal ir sasniegusi augstāko punktu pēc tam, kad Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs publiski aicinājis Putinu sākt tiešu militāru darbību pret NATO valstīm.
Ukraiņu medijs Dialog.ua, atsaucoties uz analītiķa un blogera “Sito Sokrata” teikto, vēsta, ka viņš izteicis gatavību nekavējoties nosūtīt čečenu kājniekus un īpašo uzdevumu vienības jebkurā norādītajā virzienā un pieprasījis atklāt uguni uz Rietumu valstīm Ukrainai piegādāto ieroču un izlūkdienestu nodoto datu dēļ.
Šāda demonstratīva agresija, ko pauž reģionālais vadītājs, izgaismo dziļus destruktīvus procesus Krievijas varas vertikālē un atspoguļo pieaugošo haosu Kremļa stratēģiskajā plānošanā. Ārvalstu analītiķi Čečenijas līdera paziņojumus vērtē kā klasisku politisko blefu, kura mērķis ir nostiprināt “spēkavīra” statusu.
Federālā centra augošā atkarība no reģionālajiem militarizētajiem formējumiem ļauj Kadirovam iziet ārpus standarta pilnvaru rāmjiem, uzspiežot valstij ultraradikālu darba kārtību.
Šāda informatīvā šantāža tiecas novērst iedzīvotāju uzmanību no katastrofālajiem zaudējumiem un milzīgajām Krievijas armijas neveiksmēm Ukrainas frontē.
Kadirovs mēģina pārnest atbildību par ieilgušo konfliktu uz globālajiem pretiniekiem, tiražējot tēzi par piespiedu stāšanos pretī visam NATO blokam, lai attaisnotu pašu neveiksmes.
Kritiskā šīs situācijas analīze rāda, ka Kadirova retorika rada tiešus draudus pašas Krievijas drošībai, jo provokācijas pret kodolvalstīm spēj izraisīt nekontrolējamu eskalāciju.
Aicinājumi uzbrukt suverēnām Rietumeiropas valstīm liecina par pilnīgu izpratnes trūkumu par reālo militāro potenciālu samēru un globāla konflikta iespējamām sekām, vēsta medijs. Rietumu institūcijas uzsver, ka jebkādi mēģinājumi īstenot šos draudus izsauks tūlītēju un stingru atbildi no NATO puses, kas noslēgsies ar pilnīgu Krievijas valstiskuma sabrukumu.
Tikmēr Putina režīms ir kļuvis par paša radītās sistēmas ķīlnieku, jo reģionālie spēki diktē noteikumus augstākajam virspavēlniekam. Kārtējais agresīvās propagandas vilnis apstiprina pašreizējās Krievijas vadības nespēju vienoties, tai pārvēršoties par galveno ģeopolitiskās nestabilitātes avotu Eirāzijas kontinentā.
