Vladimirs Putins.
Vladimirs Putins.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību 118

Tengizs Gogotišvili, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
Lasīt citas ziņas

 

Kopš 2012. gada, kad iepriekš pārliecinoši demokrātiskākajā un brīvākajā no Dienvidkaukāza valstīm Gruzijā mainījās vara, šī valsts soli pa solim attālinās no tā, kas tika sasniegts pēc Rožu revolūcijas 2003. gadā. Mainījusies arī ārpolitika. Gruzijas valdība beidzamajos desmit gados tikpat kā nemaz nav starptautiski atgādinājusi par Krievijas nodarījumiem, šķiet, nepamatoti lolojot cerības, ka tas varētu uzlabot attiecības ar Kremli.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Ne tur meklēja varoņus! Ne tur. Par īsteno Gruzijas vēstures varoni, kā izrādījies, gatavojas kļūt Vladimirs Putins, cilvēks, kas neieredz to vairāk par visiem citiem. Un ne tikai Gruzijas vēsturi vien.

“Ir redzams, ka atveras iespēju logs, un Krievijas agresīvā retorika tam tikai palīdz. Logu var izmantot Zviedrija un Somija. Atvērto durvju politika ir dzīva, bet vai mēs esam gatavi izmantot šo iespēju? Rietumi ir vienoti savā vērtējumā par mūsu atkāpšanos no demokrātijas,” saka eksperts drošības jautājumos Andro Gociridze.

Uz Krievijas prasību rakstiskā veidā sniegt garantijas par NATO nepaplašināšanos lietišķi atbildējusi opozicionārā frakcija “Lelo”, ierosinot parlamentam pieņemt rezolūciju ar atbalstu Gruzijas dalībai aliansē. Tomēr vairākums atlika apspriešanu līdz… februārim. Šķiet, Gruzijā ir svarīgāki jautājumi par jaunu Krievijas okupāciju. Parlamenta vairākums un Krievijas oligarha B. 

Ivanišvili valdība nolēmusi ieturēt pauzi – mēs ļaudis necili, bez mums visu izlems. Visā šajā periodā, kopš 17. decembrī Krievija pasludināja savas prasības, neviens augsta ranga ierēdnis nav pat ar vienu vārdiņu pateicis, ko oficiālā Tbilisi domā par “buferzonām” ap Krieviju. Vai gruzīni gatavi aizmirst sapni divdesmit gadu garumā par dalību NATO? Taču visas kārtis sajauca ASV vēstniece Gruzijā K. Degnana, publiskojot speciālu video: “Mēs nerunāsim par NATO bez NATO un nerunāsim par Gruziju bez Gruzijas.

Mums visiem ir stingri jānoraida prezidenta Putina centieni atjaunot padomju valdīšanu. Gruzija savā ilgajā cīņā par neatkarību ir labi iepazinusi Krieviju.” Var teikt, ka ASV vēstniece ar savu uzstāšanos piespiedusi pie sienas Gruzijas vadību. Pēc tā viņiem vajadzēja kaut ko pateikt. Kaut morāli atbalstīt brālīgo Ukrainu, kas astoņu gadu laikā otro reizi sastopas ar tādiem pārbaudījumiem, kādus 2008. gadā piedzīvoja Gruzija. Un pateikt paldies Rietumiem par turēšanos pie principiem: mēs solījām Gruzijai un Ukrainai dalību NATO un doto vārdu turēsim.

Gruzijas valdības klusēšana šķita dīvaina ne tikai gruzīnu žurnālistiem. 5. janvārī ārlietu ministram D. Zalkaliani piezvanīja ASV valsts sekretāra vietniece, 14. janvārī viņas palīgs jeb valsts sekretāra otrais vietnieks.

Uz ko var cerēt Gruzija, ja Krievija atkal īstenos intervenci pret Ukrainu? Ka, sagrābjot jaunas teritorijas, atzīstot DTR (Doņeckas tautas republika) un LTR (Luhanskas tautas republika), Maskava nomierināsies? Kļūs laipna pret visiem pārējiem – atteiksies atzīt par neatkarīgām Abhāziju un Dienvidosetiju? Vai iespējams pielabināt Maskavu, neko nedarot un nerunājot? “Krievija var ļoti viegli normalizēt attiecības ar Gruziju,” raksta militārais blogeris P. Gigauri. “Taču militārā psihomentalitāte viņiem norāda, ka mūsu valstiskums ir apdraudējums viņu valstiskumam. Tiešus kara draudus var novākt, vienīgi likvidējot Gruzijas valstiskumu.”

Ja valdība baidās pateikt pat vienu vārdu par eksistenciāliem draudiem, kas kļuvuši pavisam reāli Gruzijas valstij, tad nav jēgas pieprasīt darbus. Tas arī ir Gruzijas gadījums, jo tikai politologi un opozīcijas pārstāvji runā atklāti – karam jāgatavojas ne tikai Ukrainai.

“Nekavējoties jāsāk veidot pilnvērtīgu drošības līniju ap okupēto teritoriju,” teikts nesen publicētajā paziņojumā, ko parakstījuši divi desmiti ekspertu. “Centrā un reģionos obligāti jāveido militārie un nemilitārie krājumi. Valdībai jāsāk apspriesties ar starptautiskajiem partneriem par militāro un citu veidu palīdzību Krievijas iespējamās agresijas gadījumā.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Savas prasības Krievija iekļāva divos dokumentos, kas tika nodoti NATO. Tekstā slēdzot telpu diplomātiskiem līkločiem un manipulācijām ar vārdiem, ko dažas rietumvalstis izmanto, lai nesaasinātu attiecības ar Maskavu. Tagad viss ir tieši un skaidri, ka arī atbildēt vajadzēja tikpat tieši un skaidri – nē.

Ja arī darbi būs tikpat pārliecinoši, tad varēs pateikt paldies V. Putinam, ka, pateicoties viņam, NATO atgriežas pie savām saknēm. Viņš ir licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados atklāti apsvērt militāru pretdarbību. Tieši viņš arī piešķīris aktualitāti jautājumam, kas šķita noglabāts uz ilgāku laiku, – par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO kā vienīgo glābiņu no kara un nāves.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
“Skolotāji vēl nav gatavi mācīt latviski,” atklāj ģimnāzijas direktors
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Lasīt citas ziņas
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
Klementjevs: Iekšlietu ministres demisija ir muļķīgs lēmums, kā vietā būtu jādomā par gatavošanos apkures sezonai
FOTO. Latvijas hokejisti pasaules čempionāta spēlē uzvar Norvēģiju
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
21:00
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
20:32
Kartupeļi neatkarībai: kam tupeņiem pilns pagrabs, bads nedraud
20:15
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
Mūziķis Aišpurs par karu Ukrainā: “Ir sajūta, ka tavu brāli sit!”
Putins: Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nav drauds Krievijai, bet var izprovocēt atbildi
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
LVSADA plāno pieteikt streiku, pieprasot palielināt mediķu atalgojumu
Kā šajos laikos veidot uzkrājumus? Praktiski ekonomista ieteikumi
Zināms par cik tūkstošiem eiro atjaunos Rīgas vecāko strūklaku Vērmanes dārzā
“Esmu viens no vislielākajiem dundukiem.” Sabiedrībā populāri cilvēki atklāj, kā tikuši apkrāpti internetā
Kam pēc Golubevas demisijas tiks uzticēti iekšlietu ministra pienākumi?
Krievijas vēstniecībai nosūtīta nota par vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu
Plešs: Premjera “piekāpšanās NA ultimātiem” ir valdību destabilizējoša
Cik ilgi būs slēgta piekļūšana Uzvaras piemineklim?
“Jau gadu desmitus gaidu, kad materializēsies tā nevienam neredzamā “politiskā atbildība””. Soctīklotāji par Golubevas demisiju
“Skolotāji vēl nav gatavi mācīt latviski,” atklāj ģimnāzijas direktors
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu