Austrumu slimnīcas ēdināšanas epopeja: līgumsodi pazūd, parādi pazūd, bet “CNC” paliek 0
Latvijas veselības aprūpē naudas, kā zināms, vienmēr trūkst. Trūkst ārstiem, trūkst māsām, trūkst pacientiem, trūkst izmeklējumiem, trūkst rindām, trūkst pat tam, lai pacients slimnīcā nejustos kā izmēģinājuma objekts valsts taupības režīmam.
Taču ir joma, kurā nauda tomēr atrodas. Piemēram, pacientu ēdināšanai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) nākamajiem pieciem gadiem paredzēti 25 miljoni eiro bez PVN.
Un šajā stāstā viss būtu ļoti skaisti: pacientu labbūtība, zaļais iepirkums, kvalitatīvi produkti, pārdomāta darba organizācija, stingrāka kontrole un citi publiskās komunikācijas deserti. Ja vien aiz šī ēdienkartes vāka nerēgotos daži pavisam “negaršīgi” jautājumi. Jo uzvarētājs atkal ir SIA “CNC”.
Tas pats pakalpojuma sniedzējs, kura vārds jau iepriekš figurējis RAKUS ēdināšanas stāstā – ar PVD konstatētām neatbilstībām, līgumsodiem, komunālo pakalpojumu rēķiniem, cenu indeksācijas prasībām un galu galā ar vienošanos, kurā slimnīca atsakās no vairāk nekā 139 tūkstošu eiro piedziņas.
Viens iepirkums, viens pretendents, viens labi pazīstams ēdinātājs
Sākums šim stāstam meklējams 2022. gadā, kad RAKUS iepirkumā “Ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana pacientiem” līgums tika noslēgts ar personu apvienību “Aleks un V Concord Service Group CNC”. Šajā apvienībā ietilpa SIA “ALEKS UN V”, SIA “Concord Service Group” un SIA “CNC”.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2022. gada iepirkumā piedāvājumu skaits nebija gluži tāds, kas ļautu runāt par nozīmīgu konkurenci. Būtībā valsts lielākās slimnīcas pacientu ēdināšana tika uzticēta vienam pretendentam.
Var, protams, teikt – ja citi nenāca, paši vainīgi. Taču publiskajos iepirkumos jautājums nekad nav tikai par to, kurš “atnāca”. Jautājums ir arī par to, kādi noteikumi tika salikti tā, lai kāds vispār varētu “atnākt”.
2025.gadā RAKUS izsludināja jaunu iepirkumu. Oficiālā versija – pacientu skaits pieaudzis, esošā līguma summa strauji samazinājusies, slimnīcai vajadzīga jauna tehniskā specifikācija, nākotnē attīstības projekti, pacientu labbūtība un tā tālāk. Tas viss izklausās cienījami. Bet…
Vecais līgums pēc būtības vēl nebija nodzīvojis savu maksimālo mūžu. Vienlaikus publiskajā telpā jau bija izskanējusi informācija par problēmām ēdināšanas bloka darbībā. PVD bija konstatējis neatbilstības, tostarp tādas, kas saistītas ar telpu plānojumu, tehnoloģisko aprīkojumu, tīrīšanu, dezinfekciju, kaitēkļu un pelējuma riskiem, aukstuma iekārtām.
Vēlāk pārkāpumi esot novērsti. Ēdināšanas bloks varēja turpināt darbu.
Taču pamatjautājums nekur nepazūd: kā šādas problēmas vispār tika pieļautas valsts lielākajā slimnīcā, kurā ēdināšana nav kafejnīcas ekstra, bet pacientu ārstēšanas procesa daļa?
Kvalifikācija bez kvalitātes?
Īpaši interesanta kļūst jaunā – 2025. gada – iepirkuma kvalifikācijas prasību daļa.
2022.gada iepirkumā pretendentiem bija jāiesniedz pozitīvas atsauksmes par līdzvērtīgu līgumu izpildi. Proti, pasūtītājam interesēja ne tikai tas, vai pretendents kaut ko lielu agrāk ir darījis, bet arī tas, vai šis “kaut kas” ir bijis izdarīts labi.
Savukārt 2025. gada iepirkumā sākotnējā dokumentācijā prasība pēc pozitīvas atsauksmes vairs neparādās tādā pašā veidā. Pietiek ar pieredzes apliecinājumu par noteikta apjoma līguma izpildi.
Un te sākas pats interesantākais.
Ja iepriekšējā līguma izpildē ir bijušas problēmas, ja ir bijušas neatbilstības, ja ir piemēroti līgumsodi, ja vēlāk bijusi vajadzība slēgt vienošanos par šo līgumsodu atcelšanu, tad kāpēc nākamajā iepirkumā kvalitātes atsauksmes prasība kļūst mazāk asa? Vai tāpēc, ka šāda prasība traucētu esošajam pakalpojuma sniedzējam?
Vai tāpēc, ka šāda prasība varētu atvērt durvis nepatīkamam jautājumam – kā RAKUS pati novērtē iepriekšējo pakalpojuma kvalitāti?
Vai arī tāpēc, ka publiskajos iepirkumos reizēm galvenais ir nevis kvalitāte, bet spēja pareizi aizpildīt tabulas?
Uz šiem jautājumiem būtu jāatbild nevis virtuvē, bet dokumentos.
139 tūkstoši eiro izkūpēja
Tagad nonākam pie šī stāsta koncentrētākās daļas.
RAKUS un izpildītājs 2025. gadā noslēdza vienošanos Nr. 3 pie 2022. gada līguma. Šajā dokumentā lasāms, ka izpildītājs iepriekš bija prasījis cenu indeksāciju par 9,7%.
Vēl vairāk – pats pasūtītājs dokumentā atzīst, ka šis indeksācijas pieprasījums ir bijis pamatots. Aprēķins atbildis līguma prasībām, un pacientu ēdināšanas pakalpojuma izmaksas būtu palielināmas par 9,7%.
Tajā pašā laikā RAKUS līguma uzraudzības ietvaros bija informējusi izpildītāju par konstatētām neatbilstībām līguma izpildē un piemērojusi līgumsodu 26 300 eiro apmērā.
Un vēl bija rēķini par ūdens uzsildīšanas pakalpojumiem laika posmā no 2023. gada janvāra līdz 2025. gada janvārim – kopā 113 543,01 eiro. Saskaitot to visu kopā, sanāk 139 843,01 eiro.
Normāla Latvijas ģimene par tādu summu var nopirkt māju ārpus Rīgas. Valsts slimnīcas dokumentos šī summa pārtop par savstarpēji dzēstu prasījumu.
RAKUS atsakās no līgumsodiem. RAKUS atsakās no ūdens uzsildīšanas rēķiniem. Izpildītājs atsakās no cenu indeksācijas prasības.
Skaisti. Visi viens otram neko nav parādā. Izņemot, iespējams, nodokļu maksātājus, kuriem varētu būt viens neērts jautājums: kāpēc valsts slimnīca vispār nonāca līdz situācijai, kurā vairāk nekā divus gadus krājas ūdens uzsildīšanas rēķinu jautājums par 113 tūkstošiem eiro?
Līgumsodi bija, bet pēc tam vairs nebija
Vēl viena detaļa ir īpaši “daiļrunīga”. Līgumsodi 26 300 eiro apmērā nebija teorētiska iespēja. Tie bija piemēroti. Tas nozīmē, ka pasūtītājs bija konstatējis problēmas, tās kvalificējis kā līguma izpildes neatbilstības un izdarījis secinājumu – jā, par to pienākas sods. Pēc tam šis sods tiek atcelts.
Protams, dokumentā ir juridiski pieklājīgs skaidrojums – domstarpības par pamatotību un samērīgumu, vēlme izvairīties no tiesvedības, labas ticības princips, tiesvedības perspektīvu izvērtējums, ārpustiesas risinājums.
Tas viss skan ļoti gludi. Tik gludi, ka gandrīz slīd laukā no rokām. Jo jautājums paliek vienkāršs: vai līgumsodi tika piemēroti pamatoti vai nepamatoti?
2022. un 2025. gada cenas
Vēl viens šī cipars prasās pēc atsevišķas analīzes. Saskaņā ar iesniegtajiem materiāliem 2022. gada līgumā ēdināšanas vienam pacientam dienā cena bija 9,09 eiro, bet 2025. gada iepirkumā SIA “CNC” piedāvātā cena – 7,80 eiro. Tas nozīmē aptuveni 14% samazinājumu.
Un tas notiek laikā, kad viss apkārt sadārdzinās: pārtika, energoresursi, algas, loģistika, higiēnas prasību nodrošināšana, darbaspēks.
Vēl vairāk – pati RAKUS publiski ir norādījusi, ka valsts finansējums viena pacienta ēdināšanai dienā ir tikai 7 eiro, kamēr reālās izmaksas ir vismaz 11 eiro.
Tad kā tieši ir iespējams kvalitatīvi nodrošināt ēdināšanu par cenu, kas ir zemāka nekā pirms trim gadiem?
Vai arī vēlāk atkal parādīsies indeksācijas prasības, papildu vienošanās, grozījumi, savstarpēji dzēšami prasījumi un citi Latvijas publisko iepirkumu virtuves triki?
Te īpaši svarīgi atcerēties: RAKUS iepriekš pati dokumentā atzina CNC indeksācijas prasību par pamatotu. Tātad 2024./2025. gadā cenu palielināšanas ekonomiskais pamats eksistēja. Bet 2025. gada jaunajā konkursā pēkšņi uzvar cena, kas ir būtiski zemāka nekā iepriekš.
Šeit pat nav vajadzīga sazvērestības teorija. Pietiek ar kalkulatoru.
IUB un pārāk zemās cenas jautājums
RAKUS 2025. gada iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā. Iesniedzējs – konkurents SIA “Baltic Restaurants Catering”. Uzvarējušais pretendents – SIA “CNC”. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija piedāvātās cenas pamatotība.
Nepamatoti zema cena var nozīmēt, ka līgumu vēlāk nav iespējams kvalitatīvi izpildīt, ka pakalpojums tiek nodrošināts uz darbinieku, pacientu vai nodokļu maksātāju rēķina, vai arī ka nākotnē neizbēgami būs nepieciešamas papildu vienošanās.
Pēc apstrīdēšanas RAKUS rezultātus vērtēja atkārtoti un secināja, ka CNC piedāvātā cena tomēr ir pamatota. Tad sabiedrībai būtu tiesības redzēt šo pamatojumu.
Nevis frāzi “komisija izvērtēja”. Nevis “normatīvais regulējums ievērots”. Nevis “pacientu labbūtība”. Bet konkrētus aprēķinus: pārtikas izmaksas, darbaspēka izmaksas, energoresursi, loģistika, telpu izmantošana, iekārtas, higiēnas prasības, riski, peļņas daļa.
Jo šis nav privāts bankets. Šī ir valsts lielākās slimnīcas pacientu ēdināšana par publisku naudu.
1,16 miljoni vēl vecajam līgumam
Kamēr jaunais iepirkums virzījās savu ceļu, tika noslēgta vēl viena vienošanās – Nr. 4 pie 2022. gada līguma.
Ar to līguma summa tika palielināta par 1 162 896,45 eiro bez PVN, sasniedzot kopējo līguma summu 12 803 501,58 eiro bez PVN.
Formāli viss tiek balstīts Publisko iepirkumu likuma regulējumā par līguma grozījumiem un 10% robežu. Taču arī šeit jautājums nav tikai par juridisku iespēju. Jautājums ir par kopējo ainu.
RAKUS rīko jaunu 25 miljonu eiro iepirkumu. Esošais pakalpojuma sniedzējs paliek pie pakalpojuma sniegšanas. Vecajam līgumam vēl tiek pielikts klāt vairāk nekā miljons eiro. Iepriekš slimnīca atsakās no līgumsodiem un komunālo pakalpojumu rēķiniem. Un beigās tas pats uzņēmums iegūst tiesības slēgt jauno līgumu uz pieciem gadiem.
Varbūt viss ir likumīgi. Bet vai viss ir arī saprātīgi? Vai viss ir caurspīdīgi? Un vai RAKUS padome, valde, kapitāla daļu turētājs un Veselības ministrija uz šo visu tiešām skatās kā uz normālu, labi pārvaldītu procesu?
Šis stāsts ir par to, kā valsts kapitālsabiedrība rīkojas ar miljoniem eiro. Par to, kā tiek uzraudzīti līgumi. Par to, kā tiek piemēroti un pēc tam atcelti līgumsodi. Par to, kā rodas vairāk nekā simt tūkstošu eiro komunālo pakalpojumu jautājums. Par to, kā viens un tas pats pakalpojuma sniedzējs pēc problēmām vecajā līgumā atkal nonāk pie jaunā līguma.
