“To pat nevarēja iedomāties, rakstot likumu!” Darba dēvēji mūsdienās sastopas ar neiedomājamu šantāžu 0
Pārdomās par darba tirgus attīstību un likumdošanas izaicinājumiem Latvijā TV24 raidījumā “Latvijas labums” dalījās Inga Zemdega-Grāpe, uzņēmēja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes locekle. Viņa uzsver, ka ir svarīgi sākt ar skatījumu uz pašreizējo situāciju, salīdzinot to ar pagātni, pievēršot uzmanību tam, kā darba attiecības mainījušās kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad jaunie uzņēmēji un darba ņēmēji tikai meklēja savu vietu ekonomikā.
Pēc Zemdega-Grāpe domām, pašreizējais brīdis ir tāds, kad pārmaiņas darba likumdošanā ir kļuvušas neizbēgamas. Viņa norāda, ka pamatprincipi, kas tika iedibināti pirms 20 vai 30 gadiem, vairs neatbilst mūsdienu realitātei.
“Tolaik attiecības bija asas, uz izdzīvošanu vērstas — uzņēmēji meklēja savu formulējumu, un darba ņēmēji savu,” stāsta Zemdega-Grāpe. Lai gan pa šiem gadiem likumi ir pārskatīti un papildināti ar dažādiem “ielāpiem”, pamatbāze palikusi nemainīga, un tas rada problēmas. “Darba likumdošana ir novecojusi,” viņa secina.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ko Inga izceļ, ir darbaspēka trūkums valstī. Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, un tas maina attiecību dinamiku starp darba devējiem un ņēmējiem. “Mums ir neliels darbaspēks, un mēs sastopamies ar nopietnu darba ņēmēju šantāžu — to pat nevarēja iedomāties, rakstot likumu,” viņa skaidro.
Kā piemēru viņa min situāciju, kas mūsdienās kļuvusi pārāk ierasta: “Pilnīgi normāls cilvēks nolemj neierasties darbā, par to nepaziņo darba devējam, vienkārši neatnāk. Labākajā gadījumā atsūta īsziņu un pieprasa, lai nākamajā dienā tūlīt pat izmaksā naudu.”
Zemdega-Grāpe uzsver nevienlīdzību likumā — darba devējam ir jānodrošina iespēja darbiniekam nostrādāt mēnesi pēc paziņojuma par aiziešanu, bet darba ņēmējs var vienkārši ignorēt šos noteikumus. “Attiecības ir mainījušās, un ir vajadzīgas korekcijas,” viņa piebilst, norādot, ka šāda situācija rada neprognozējamību un apgrūtina uzņēmējdarbību.
Viņas skatījumā, pāreja uz zināšanās balstītu ekonomiku prasa ne vien jaunas prasmes, bet arī modernāku pieeju darba attiecību regulējumam, kas atbilstu šodienas vajadzībām.
