Tramps ir pārliecināts, ka karā uzvarēs Krievija? Par to liecina daži izteikumi 0
Neskatoties uz Krievijas armijas ierobežotajiem panākumiem kaujas laukā, ASV prezidents Donalds Tramps ir veicis ievērojamu diplomātisko pavērsienu, atbalstot Kremļa naratīvus. Kā ziņo Bloomberg, telefonsarunā ar Trampu Krievijas prezidents Vladimirs Putins centās iegūt laiku, un viņam tas izdevās.
Pēc sarunas Tramps skaidri pauda, ka atsakās no prasībām par pamieru un sankciju draudiem.
Cilvēki, kas pārzina slēgtās sarunas starp Trampu un viņa sabiedrotajiem, norāda, ka ASV prezidents stingri apliecinājis savu pārliecību par Krievijas uzvaru, atkārtojot vairākas Kremļa tēzes, par to raksta Bloomberg. Tas raisījis bažas Eiropas sabiedrotajos, ka ASV varētu atteikties no publiski paustās apņemšanās panākt ātru miera līgumu.
“Tramps vairākkārt kritizējis Zelenski, īpaši izteiksmīgi Ovālajā kabinetā, vienlaikus neizdarot būtisku spiedienu uz Putinu, ko apliecina viņa atteikšanās draudēt ar papildu sankcijām, ja Putins nepiekritīs beznosacījumu pamieram,” raksta aģentūra.
Džeks Vatlings, Londonas Karaliskā Apvienotā Aizsardzības studiju institūta sauszemes karadarbības vecākais pētnieks, uzskata, ka šāda diplomātiskā atkāpšanās ir izdevīga Putinam: “Krievija nevar bezgalīgi turpināt militārās operācijas, taču pagaidām Maskava uzskata, ka tās ietekme Ukrainā laika gaitā pieaugs. Ņemot vērā Trampa skaidros mājienus par atteikšanos no sarunām, Krievijas armija plāno intensificēt savas operācijas.”
Šāda situācija rada dziļas bažas Kijivā, kas uzskata, ka tikai ASV starp tās sabiedrotajiem spēj piespiest Putinu izbeigt karu. Ukrainas atkarība no ASV militārās palīdzības, tostarp Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām un Starlink nodrošinātās izlūkošanas informācijas, padara Vašingtonas lomu kritiski svarīgu.
Tomēr, kā norāda Vatlings, arī Kremlim, karam turpinoties, būs jāpieņem sarežģīti lēmumi. “Lai gan Krievija ar pašreizējo karaspēka komplektēšanas pieeju var izturēt vēl divas kampaņas sezonas, 2026. gada ofensīvām, visticamāk, būs nepieciešama papildu piespiedu mobilizācija, kas rada politiskas un ekonomiskas grūtības,” viņš sacīja.
Krievijas pozīciju skaidro žurnāla Nacionālā aizsardzība galvenais redaktors Igors Korotčenko. Komentārā Bloomberg viņš norādīja, ka jebkādas Krievijas teritoriālās iegribas “objektīvi stiprina tās sarunu pozīcijas”.
Trampa nevēlēšanās mudināt Krieviju uz pamieru liecina, ka viņš varētu distancēties no miera sarunām un kara izbeigšanas centieniem. Šādus signālus pēdējās nedēļās izteikuši gan pats ASV prezidents, gan viņa komanda, tostarp viceprezidents Venss un valsts sekretārs Rubio.
Turklāt Tramps, šķiet, nav ieinteresēts ieviest sankcijas pret Maskavu par sarunu traucēšanu, jo viņa galvenais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un maksimāli palielināt ASV ekonomiskās iespējas.
Eiropā šāda nostāja izpelnījusies asu kritiku. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda neapmierinātību ar Trampa un Putina telefonsarunas iznākumu, norādot, ka no šīm sarunām nekas labs netika gaidīts.
Trampa piekāpīgā pieeja raisījusi bažas arī citu Eiropas līderu vidū, kuri, atšķirībā no ASV prezidenta, cenšas pastiprināt spiedienu uz Maskavu, lai piespiestu to sēsties pie sarunu galda.
