Vai trušus ziemā vajadzētu pārot? Atbild eksperts 0
Jautājums. Vai vēlams trušus pārot ziemā? ANDRIS DUNDAGAS NOVADĀ
Ciltsdarba speciālists truškopībā Dzintars Rancāns stāsta, ka viņš savā saimniecībā trušus pāro visu gadu. Garaušu vairošanās nav saistīta ar noteiktu sezonu. Visaugstākā dzimumaktivitāte novērojama no decembra līdz maijam. Tā nedaudz samazinās no jūnija līdz septembrim, bet visvājākā ir oktobrī. Vislielāko trusēnu skaitu iegūst, ja pāro izteiktas meklēšanās laikā.
Auglība atkarīga no vecuma
Auglība lielākoties atkarīga no pārojamo dzīvnieku vecuma. Viszemākā tā ir, pārojot vecus dzīvniekus, bet visaugstākā – jaunu, pieaugušu mātīti pārojot ar tāda paša vecuma vai vecāku tēviņu. Pārojot ļoti vecus vai jaunus trušus, iegūst pēcnācējus ar pazeminātu dzīvotspēju.
Tīršķirnes vaislas materiāls
Katrā saimniecībā jābūt tīršķirnes vaislas materiālam. Trušus vaislai sāk izmantot no 4–7 mēnešu vecuma, kad tie sasnieguši vismaz 3 kg svaru. Vērtīgākos pēcnācējus iegūst, pārojot 6–7 mēnešu vecumā. Produktīvām mātītēm mātes instinkts ir labi attīstīts, un tās saglabā bērnus pat lielā aukstumā. Trusenes, kuru masa ir virs 5–5,5 kg, patērē vairāk barības, ir mazauglīgākas, sliktāk veido ligzdu, samīda trusēnus. Ar lielu izmēru jāizceļas tikai tēviņiem, lai pēcnācējiem būtu liels augšanas potenciāls.
Prasības būrim
Ja trušus netur kūtī vai šķūnī, bet āra apstākļos, tad būris nevar būt ar spraugām, lai neveidojas caurvējš. Tajā jābūt ierīkotam arī ligzdas nodalījumam (ja būra platums ir 1 m, no tā 40 cm jāatvēl nodalījumam). Aukstajā gadalaikā 3–4 dienas pirms atnešanās ligzda jāpiepilda vismaz līdz pusei ar vasarāju salmiem (vislabākie ir auzu salmi, jo tie ir mīkstāki, kvalitatīvāki, bez akotiem). Papildus būra durtiņas jāaizklāj ar vecām segām, lai būtu mazāki siltuma zudumi
Ūdens un barība
Dzemdību laikā trusenes jānodrošina ar dzeramo ūdeni, lai neciestu slāpes (pēc atnešanās cēlonis tam, ka trusene nebaro un izmētā trusēnus, var būt tieši slāpes). Mātīšu pienīgums lielākoties atkarīgs no ēdināšanas. Tām jādod rupjā barība – sevišķi vērtīgs ir tauriņziežu (āboliņa, lucernas) siens, jo tam ir augsts olbaltumvielu saturs. Trūkstot sienam, to var daļēji aizstāt ar salmiem, bet tiem ir ļoti zema barotājvērtība. No zariņu barības ziemā der izbarot arī svaigas egļu un priežu skujas, tās ir bagātas ar vitamīniem un mikroelementiem.
