Ministrs Juris Pūce (no labās) diskutē ar iedzīvotājiem Apē.
Ministrs Juris Pūce (no labās) diskutē ar iedzīvotājiem Apē.
Foto: Karīna Miezāja

FOTO, VIDEO. Uz kuru pusi dosies Ape? Iedzīvotājiem daudz jautājumu ministram Pūcem 0

Ar tikšanos Apē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šonedēļ sāka sabiedriskās apspriešanas sēriju ar Latvijas iedzīvotājiem, lai skaidrotu gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Tikšanās laikā Apē ministrs pārliecināja iedzīvotājus par reformas nepieciešamību, skaidroja paredzamo tās īstenošanas gaitu un iespējamos ieguvumus un zaudējumus pēc reformas pabeigšanas.

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Lasīt citas ziņas

Lai gan tikšanās ar Apes novada iedzīvotājiem norisinājās agrā pēcpusdienā, vietējo atsaucība bija liela un Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas lielā zāle – pilna ar interesentiem. Arī ministrs Apes novada iedzīvotājus atzina par ļoti aktīviem, nosaucot viņus par vēstuļu rakstīšanas čempioniem, kuri ļoti aktīvi izteikuši savas domas un vēlmes, gaidot reformu.

Apes iedzīvotāji ar ministru Juri Pūci apspriež pašvaldību reformu
CITI ŠOBRĪD LASA

J. Pūce atzīst: “Esam saņēmuši visdažādākos ierosinājumus ar atšķirīgu parakstu skaitu no dažādām cilvēku grupām. Un viņu vēlmes arī ir ļoti atšķirīgas – cilvēki vēlas doties dažādos virzienos, par laimi, neesam saņēmuši vēlmi pievienoties Igaunijai. Mēs visus šos virzienus un ierosinājumus izvērtējam un sagatavosim savu vērtējumu. Vai Apes novadu varētu sadalīt un pievienot dažādiem citiem novadiem? Ministrijā esam ļoti atturīgi attiecībā uz teritoriju sadalīšanu. Mums ir Rojas un Mērsraga novadu sadalīšanas negatīvais piemērs, ko nevēlamies atkārtot. Jo, sadalot pašvaldību, ir jāsadala pilnīgi viss – mantas, saistības, cilvēki, atbildības, pat pašvaldību priekšsēdētāju materiālais atbalsts, kas pienākas pēc likuma. Tāpēc jābūt pārliecinošai argumentācijai, lai šo soli spertu.”

Sākot sarunu, ministrs ieskicēja šā brīža Latvijas situāciju un gaidāmo attīstību, uzsverot, ka jau šobrīd tik mazām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000, nevajadzētu būt, jo tas neatbilst likumam. Statistika rāda, ka pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju skaitu iedzīvotāji noveco ātrāk un arī to skaits sarūk krietni ātrāk nekā lielajās pašvaldībās. Līdz ar to atšķirības starp pašvaldībām tikai turpina pieaugt. Šobrīd 38 Latvijas pašvaldībās dzīvo 80% no Latvijas iedzīvotājiem. Ministrs atsaucās uz pētījumiem un prognozēm, ka, ja pašvaldības veidotu vismaz ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju, tas gadā ļautu ietaupīt pat līdz 190 miljoniem eiro.

Arī Apes novada priekšsēdētājs Jānis Liberts piekrita, ka pašvaldību reforma ir nepieciešama un tālāka pašvaldības administratīvā centra atrašanās vairs iedzīvotajiem nav šķērslis. “Iedzīvotāji uz pašvaldību nāk pēc pabalsta vai lai izmantotu būvvaldes pakalpojumus. Taču tagad visus dokumentus var iesūtīt elektroniski. Līdz ar to attālums vairs nav šķērslis. Pievienošanās Smiltenes novadam iedzīvotājiem pat dotu plašākas iespējas. Mēs jau kopš 2014. gada izmantojam Smiltenes būvvaldes, pašvaldības policijas pakalpojumus, un pašreiz notiek darbs pie kopīga civilās aizsardzības plāna izstrādes. Esmu pārliecināts, ka pēc reformas arī līdz šim Apes novadā sniegto pakalpojumu kvalitāte iedzīvotājiem nekritīsies, bet uzlabosies,” teica Liberts.

Arī ministrs piekrita, ka reformas mērķis nav panākt to, lai cilvēki kaut kur dotos. Tās mērķis ir izveidot teritoriju, kurai ir pietiekams ekonomisks potenciāls attīstībai. Viņš uzsvēra, ka Smiltenes novads tam ir ļoti labs piemērs, jo turienes vairāk pelnošie uzņēmumi atrodas ārpus pilsētas un lielākais uzņēmums atrodas Launkalnē.

Šim apgalvojumam piekrita arī sarunā klātesošais Smiltenes novada priekšsēdētājs Gints Kukainis: “Apei ir iespēja izdarīt savu izvēli. Bet mēs jau nevaram precīzi solīt – kā tad dzīvosim pēc 2021. gada, ja mūsu novadi apvienosies. Jo mūsu vietā var nākt citi deputāti, cita vadība un lemt daudz ko citādi. Mēs dzīvojam pēc principa, ka tikai iespēja strādāt, un darba vietas liek cilvēkiem novadā palikt un dzīvot. Pēdējos trīs gados Smiltene ir līderis Vidzemē, izveidojot jaunas darba vietas. Pagājušajā gadā mums ir radītas 738 jaunas darba vietas. Mēs sakārtojam infrastruktūru, lai labi justos gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Augošie uzņēmumi mums ļauj attīstīties, jo mums nav ne piļu, ar ko piesaistīt tūristus, ne milzīgs kultūras potenciāls. Pēc apvienošanās mūsu domē varētu ievēlēt 17 deputātus, un jums jābūt tik gudriem un ieinteresētiem, lai piedāvātu un ievēlētu jūsu cilvēkus.”

Viens no klātesošo jautājumiem bija pavisam konkrēts – vai ir veikti aprēķini, kādas būs administratīvās izmaksas un ieguvumi, pievienojot Api Smiltenes novadam vai gluži pretēji – Alūksnes novadam? Ministrs atzina, ka precīzi to šobrīd pateikt nevar, jo tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. J. Pūce atteica: “Pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldības pašas noteic, kādas iestādes savā teritorijā veidot un cik lielām tām būt.

Apvienojot Api ar kādu no minētajām abām pašvaldībām, veidojas ļoti līdzīgi novadi, tāpēc atšķirībām nevajadzētu būt būtiskām. Šobrīd kopā Latvijā pašvaldībās (izņemot kapitālsabiedrības) ir aptuveni 100 tūkstoši nodarbināto. Šis skaitlis ir maz mainījies kopš ekonomiskās krīzes. Tajā pašā laikā valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir par 7% samazinājies. Valsts pārvaldes plāns ir vēl vairāk samazināt nodarbināto skaitu. Tuvāko desmit gadu laikā pašvaldības darbinieku skaitu vajadzētu samazināt aptuveni par astoņiem procentiem. Šobrīd no šiem visiem nodarbinātajiem pašvaldību sektorā 12% darbinieku ir pensijas vecumā.”

Viens no klātesošajiem norādīja uz būtisku aspektu tieši Apes novadā – liela daļa no vietējiem iedzīvotājiem brauc strādāt uz netālo Igauniju, un, viņaprāt, nekas nemainīsies, ja Latvijā nepalielinās minimālo algu. Ministrs atzina, ka šī ir problēma, bet to nevarot atrisināt ar minimālās algas celšanu, bet gan palielinot reālās algas reģionā. Un to varot izdarīt tikai uzņēmēji, kuri konkurē arī starptautiskos tirgos.

“Igaunija ekonomiski ir no mums atrāvusies, un pierobežai tas ir liels izaicinājums. Igaunijā atalgojums ir par 25–40% augstāks, un tas rada spiedienu uz vietējo darba devēju, jo viņiem jādomā, kā noturēt darbiniekus. Tuvākajos gados mums būs jādomā par to, kā šo jautājumu sakārtot un kā ar Igauniju konkurēt, ne tikai skatot alkohola cenas,” atzina Pūce.

Tikmēr VARAM statistika rāda, ka 24,8% Apes iedzīvotāju strādā Rīgā, 9,6% – Smiltenē, bet 3,9% – Alūksnē. Diemžēl par darbaspēka migrāciju uz Igauniju gan nekas nav minēts. Juris Pūce atzina, ka šobrīd starp valstīm šādu datu apmaiņas nav.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tomēr iespēju saņemt precīzākus datus šajā jomā drīzumā sniegšot Valsts ieņēmumu dienests, kas šobrīd strādā pie tā, lai darba devējs varētu un norādītu, tieši kurā teritorijā strādā viņa darbinieks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Saslimstības rādītājs pieaudzis līdz 3584,4. Cik jauni kovida slimnieki atklāti trešdien?
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
Kremlis: Krievijas apsvērumi ASV atbildē par “drošības garantijām” nav ņemti vērā
Kur beidzas pasaka. Ilze Kļaviņa vērtē iestudējumu „Mans tēvs – Pīters Pens” Valmieras Drāmas teātrī
14:23
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits slimnīcās sarucis 1
14:07
pareizi iestādīt koku: izrādās, vairums to nezina!
13:56
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
Kols: Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
Kā no ievārījuma pagatavot kēksiņus?