Juris Lorencs: Vācija: caur haosu pie kārtības? 0
Un tā vairāk nekā četrus mēnešus pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām lielākajā un ekonomiski visvarenākajā Eiropas valstī beidzot iezīmējusies izeja no valdības veidošanas strupceļa. Pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma, kurā kancleres Angeles Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem tā arī neizdevās vienoties ar “zaļajiem” un Brīvo demokrātu partiju, tagad atkārtots kompromiss sasniegts starp jau esošajiem “lielās koalīcijas” partneriem. Iespējams, ka arī nākamos četrus gadus Vāciju kopīgi vadīs kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti.
Tomēr Vācijas politiskā ainava joprojām ir tālu no stabilitātes. Neapmierināti ar “jauno veco” koalīciju ir daudzi – sākot no vienkāršiem balsotājiem un beidzot ar ietekmīgiem politiķiem. Ja tic aptaujām, tad tikai 35% pilsoņu atbalsta koalīcijas izveidi, bet 57% pret to izturas noraidoši. Pēkšņi par sevi atgādinājusi Austrumvācija. Izrādās, neviens no iecerētās valdības ministriem nenākot no bijušās VDR. Merkele neskaitoties, jo esot dzimusi Hamburgā. Kas ir interesanti – kritika aug arī abu koalīcijas partiju iekšienē. Kristīgos demokrātus neapmierina salīdzinoši nelielais ministru skaits valdībā un īpaši jau Finanšu ministrijas atdošana sadarbības partneriem. Izrādās, tas esot bijis “upuris”, ko gluži vai ultimatīvā formā esot pieprasījuši “sociķi”.
Visai radikāli pret “lielo koalīciju” iestājas sociāldemokrātu jaunatnes organizācija JUSO. Tās līderis Kevins Kūnerts pārmet partijas vadībai, ka to interesē nevis reāla politika, bet gan amati un krēsli. Grūti viņam nepiekrist. Partijas priekšsēdētājs Martins Šulcs, kurš vēlēšanu naktī televīzijas kameru priekšā lepni paziņoja: “‘Es nekad neiešu Angelas Merkeles valdībā!”, tagad koalīcijas sarunu gaitā izkaulēja sev ārlietu ministra krēslu. Tieši to posteni, ko patlaban ieņem viņa partijas biedrs un nu jau bijušais draugs Zigmārs Gabriēls. Pēdējais nekavējās paziņot, ka Šulcs esot “lauzis viņam doto vārdu”. Partijas iekšienē (ne bez aktīvas Gabriēla līdzdalības) izcēlās skandāls, kura dēļ Šulcs tomēr atteicās no iespējamā ministra pos-teņa. Kā redzams, pie “sociķiem” iet visai jautri. Vācijas mediji jau pat lieto tādus apzīmējumus kā “partijas sairums”.
Pašreizējo bezizejas situāciju (jo vienīgā alternatīva ir jaunas vēlēšanas) izraisīja labējās partijas “Alternatīva Vācijai”‘ iekļūšana parlamentā. Tā kā neviena no četrām tradicionālajām partijām nav gatava veidot valdību ne ar “Alternatīvu Vācijai”, ne ar partiju “Kreisie”, kas ir bijušās Austrumvācijas kompartijas mantinieki, tad politiskajam centram nekas cits neatliek kā saliedēt savas rindas. Bet tas savukārt nozīmē bezgalīgus kompromisus un politiskās identitātes zaudēšanu. Veidojas apburtais loks. Rezultāts – tālāks labējo un kreiso popularitātes pieaugums. Jaunākās aptaujas liecina, ka pilsoņu vidū augs atbalsts politiskā spektra labējam un kreisajam flangam, tātad partijām “Alternatīva Vācijai” un “Kreisie”. Par “Alternatīvu Vācijai” šodien balsotu 14%, par “Kreiso” partiju – 11% vēlētāju. Tas ir vairāk nekā parlamenta vēlēšanās aizvadītā gada septembrī. Ja vēlēšanas notiktu šodien, pašreizējām valdošās koalīcijas partijām kopā varētu arī neizdoties savākt 50% balsu.
Pagājušā gada vasarā Mārcis Bendiks kādā intervijā pateica interesantu domu: “Mums Vācijas kampaņa ir svarīgāka par jebkurām mūsu vēlēšanām. Personīgi mums, latviešiem, tā ir svarīgāka par to, kas notika pašvaldību vēlēšanās, par to, kas notiks Saeimas kampaņā.” Grūti viņam nepiekrist. Latvijas iedzīvotājus īpaši varētu interesēt iespējamās Vācijas valdības Eiropas politika un ārlietas. Cik var spriest no internetā publicētā 180 lappušu garā koalīcijas līguma, lielas izmaiņas nav gaidāmas. Sadaļā “Attiecības ar Krieviju” pieminēta Krimas aneksija, vienlaikus tajā ir arī tādas rindas kā “mums ir vīzija par kopēju ekonomisko telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai, kas būtu izdevīga abām pusēm un visai Eiropai”. Šajā tekstā “abas puses” ir Vācija un Krievija. Labi, ka vismaz Eiropa nav aizmirsta.
Bet kā lietas virzīsies tālāk? Pirms valdības apstiprināšanas parlamentā “sociķu” partijas iekšienē vēl notikšot biedru balsojums par atbalstu jaunajai koalīcijai. Ievērojot pašreizējo jezgu, tā rezultātus patlaban ir visai grūti prognozēt.
