Olafs Šolcs
Olafs Šolcs
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Vācijas vēlēšanās uzvar sociāldemokrāti 8

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Svētdien notikušajās Vācijas Bundestāga vēlēšanās ar nelielu pārsvaru uzvarējusi Sociāldemokrātu partija, kuras līderis Olafs Šolcs cer izveidot koalīcijas valdību un kļūt par nākamo kancleru.

Lašetu par agru ­norakstīt

Sociāldemokrāti (SPD) ieguva 25,7% balsu, par 1,6% apsteidzot līdzšinējos koalīcijas partnerus no konservatīvās Kristīgo demokrātu apvienības un Bavārijas kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU). Konservatīvo iegūtie 24,1% balsu ir CDU/CSU sliktākais rezultāts vēlēšanās pēc Otrā pasaules kara. ‘

CITI ŠOBRĪD LASA

Naktī pēc vēlēšanām CDU līderis Armins Lašets uzstājīgi apgalvoja saviem demoralizētajiem partijas biedriem, ka arī viņš mēģinās veidot koalīciju, lai gan konservatīvie cietuši smagāko zaudējumu vēlēšanās, pirmo reizi nesavācot pat 30% balsu. Analītiķi uzskata, ka Lašetu vēl par agru norakstīt: ja ir kas, ko Lašets prot, tas ir izkļūt no neveiksmēm, atzīmē aģentūra “Bloom­berg”.

Lašets solīja zaļajiem un brīvajiem demokrātiem, ka viņš esot gatavs atbalstīt koalīciju, kur “katrs partneris var atrast sevi”, tas ir, viņu programmu svarīgākie jautājumi tikšot iekļauti jebkurā darījumā un katra partija varēšot īstenot saviem vēlētājiem apsolīto. Lašeta pozīcijas stiprina fakts, ka kanclere Merkele, lai gan solījās neiesaistīties partiju cīņā, kampaņas izšķirošajās dienās atbalstīja Lašetu.

Zaļo partija ieguva 14,8% balsu, bet Brīvie demokrāti 11,5%, abām partijām pretendējot uz dalību koalīcijas valdībā. Bijušās Austrumvācijas zemēs galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) saglabāja pozīcijas, taču valsts mērogā zaudēja balsis, nekļūstot par lielāko opozīcijas partiju.

Kreisos atbalstīja tikai 4,9% vēlētāju, viņiem zaudējot gandrīz pusi balsu, salīdzinot ar 2017. gada vēlēšanām. Kreisie bija zem 5% sliekšņa, taču iekļuva Bundestāgā, pateicoties izņēmumam Vācijas likumā, jo partija ieguva vairāk nekā trīs “tiešos mandātus”. Uzzinot Vācijas vēlēšanu rezultātus, Eiropas biržās kāpa akciju kursi, jo ieguldītāji bija atviegloti, ka Vācijā netiks veidota kreisas ievirzes valdība.

Šolcs: konservatīvajiem jādodas opozīcijā

SPD vēl pirms dažiem mēnešiem bezcerīgi atpalika vēlēšanu cīņā, taču CDU/CSU līderu ieilgusī cīkstēšanās par kanclera amatu un dažas taktiskas kļūdas deva Šolcam otro elpu. “Cilvēki grib valdības maiņu un Olafu Šulcu kanclera postenī, bet konservatīvajiem jādodas opozīcijā,” naktī pēc vēlēšanām pašapzinīgi paziņoja SPD vadītājs. Šolcs līdz šim bija federālās valdības vicekanclers un finanšu ministrs, bet CDU līderis Armins Lašets vadīja Vācijas apdzīvotākās federālās zemes Ziemeļreinas-Vestfālenes valdību.

Reklāma
Reklāma

Šolcam un Lašetam pretendējot uz kanclera amatu, svarīga loma būs Zaļo partijas un brīvo demokrātu nostājai, kas tradicionāli bijusi ideoloģiski atšķirīga, zaļajiem iestājoties par vides aizsardzību, bet brīvajiem demokrātiem aizstāvot uzņēmējdarbības brīvību. 2017. gada vēlēšanās SPD ieguva 20,5% balsu, bet CDU/CSU – 32,9%. “Vēlētāji ir izteikušies ļoti skaidri,” apgalvoja Šolcs.

“Viņi pauduši spēcīgu atbalstu trīs partijām – sociāldemokrātiem, zaļajiem un brīvajiem demokrātiem, ko var uzskatīt par šīs valsts pilsoņu mandātu, ka šīm trim partijām būtu jāvada nākamā valdība,” teica sociāldemokrātu līderis, atzīmē aģentūra “Asssociated Press”. “Sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu programmās ir pietiekami sakritību, lai spētu izveidot valdību,” apgalvoja Šolcs. Analītiķi atzīmē, ka par to reāli varēs spriest tikai tad, kad partiju pārstāvji sarunās būs iezīmējuši sarkanās līnijas, kas zaļajiem ir klimata politika, bet brīvajiem demokrātiem finanšu jautājumi.

Eksperti atzīmē, ka gados jauno vēlētāju vairākums balsoja par FDP un Zaļo partiju, bet SPD un CDU/CSU izvēlējās gados vecāki pilsoņi. FDP vadītājs Kristians Lindners jau vienojies sākt sarunas ar Zaļo partijas līderi Annalēnu Bērboku, pirms abas partijas iesaistās sarunās ar konservatīvajiem, piebilstot, ka FDP ir vairāk kopēja ar kristīgajiem demokrātiem, nevis sociāldemokrātiem. FDP neslēpj, ka koalīcijas valdībā gribētu iegūt finanšu ministra amatu.

Vai Merkele kancleres amatā apsteigs Kolu

Vienīgā cita iespēja, kā iegūt vairākumu parlamentā valdības apstiprināšanai, būtu tā dēvētās lielās koalīcijas atkārtota veidošana, sadarbojoties sociāldemokrātiem un konservatīvajiem, taču sociķi par to izteikušies negribīgi. SPD un CDU/CSU koalīcija vadīja Vāciju 12 no kancleres Angelas Merkeles valdīšanas gadiem. Šoreiz pie valdības stūres būtu sociāldemokrāti, bet konservatīvo bloks būtu jaunākais partneris. Vācijas konstitūcija dod politiskajām partijām rīcības brīvību koalīcijas valdības veidošanā.

Kancleres Merkeles centriski labējā valdība turpinās darboties, līdz amatā tiks apstiprināts viņas pēctecis, bet šis process varētu ilgt vairākas nedēļas vai mēnešus. Pēc vēlēšanām 2017. gadā koalīcijas valdība tika izveidota tikai pēc 136 dienām. Ja Merkele paliktu amatā līdz decembra vidum, viņa kļūtu par visilgāk valdījušo Vācijas līderi pēckara posmā, apsteidzot Helmūtu Kolu.

Merkele jau 2018. gadā paziņoja, ka nekandidēs uz piekto amata termiņu. Vakar visas Bundestāgā iekļuvušās partijas rīkoja atsevišķas apspriedes, lai izstrādātu taktiku sarunās par koalīcijas valdības veidošanu. Jaunajai valdībai nāksies risināt sarežģītus ekonomiskus jautājumus, jo Vācijas uz eksportu orientēto ekonomiku apdraud ģeopolitiskā spriedze, īpaši starp ASV un Ķīnu.