Vai Eiropas klimata mērķi ir reāli? 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas karš Ukrainā, kas sašūpojis nosacīto līdzsvaru tradicionālajā Eiropas energoresursu struktūrā, radot gan deficīta, gan inflācijas problēmas, licis Eiropai ķerties pie īstermiņa klimata mērķu pārskatīšanas.
Kā zināms, Eiropas Savienības lielais mērķis ir sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Un šajā ziņā nekas nemainās. Diskusijas uzvirmo par tiesību aktu paketi “Fit for 55”, kurā apvienoti īsāka termiņa klimata mērķi – ar atskaites punktu 2030. gads. Kamēr vieni uzskata, ka “atlaižu došana” tuvākajiem gadiem būtiski neietekmēs starprezultātu un 2030. gadā Eiropa varēs lepoties ar panākumiem ceļā uz klimatneitralitāti, citi steidz zvanīt trauksmes zvanu, uzsverot, ka iepriekš pausto apņemšanos nepildīšana tuvākajos gados varētu rezultēties ar fiasko arī tālajā 2050. – pilnīgas klimatneitralitātes gadā.
Pagājušajā nedēļā “Fit for 55” priekšlikums cieta nopietnu neveiksmi pēc tam, kad svarīgākās tiesību aktu daļas, tostarp emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma un oglekļa izmešu nodokļa ieviešana uz ārējām robežām, netika pieņemtas Eiropas Parlamentā.
Aicina nemazināt ambīcijas
Šonedēļ 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ir iezvanījušas trauksmes zvanu par centieniem vājināt galvenos “Fit for 55” dokumentus. Izdevums “Politico” ziņo, ka Austrijas, Dānijas, Vācijas, Luksemburgas, Īrijas, Zviedrijas, Slovēnijas, Nīderlandes, Somijas un Spānijas parakstītajā vēstulē valstis uzsver, ka tās ar pieaugošām bažām raugās uz dažādajiem aicinājumiem mazināt “Fit for 55” ambīcijas un mainīt sarunu virzienu, kas norisinās gan Eiropas Padomē, gan parlamentā. Pēc vēstules autoru domām, ES, šādi rīkojoties, riskē “nepagūt [iecerēto] līdz 2030. gadam un vēlāk novirzīt mūs neiespējamā trajektorijā”.
Viņuprāt, ES lēmumu pieņēmējiem nevajadzētu ļaut Krievijas karam pret Ukrainu “aizēnot” ES saistības klimata jomā, jo pastāv bažas, ka atsevišķas valstis varētu izmantot pašreizējās enerģētikas problēmas kā ieganstu, lai aizkavētu atjaunojamo un citu enerģētikas mērķu sasniegšanu.
Vēlas palielināt emisijas kvotu ietekmi
Kas tad ticis piedāvāts? Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) Eiropā darbojas kopš 2005. gada un pašlaik aptver aptuveni 41% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas uzliek par pienākumu vairāk nekā 11 000 spēkstaciju un rūpnīcu saņemt atļauju katrai CO2 tonnai, ko tās emitē. Uzņēmumiem kvotas ir jāiegādājas izsolēs, un cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums. Samazinoties pieprasījumam pēc atļaujām un cenām, Eiropas Komisija ierosinājusi veikt izmaiņas esošajā sistēmā, kuru rezultātā līdz 2030. gadam nozarēs, uz kurām attiecas ETS, salīdzinot ar 2005. gadu, emisiju samazinājums būtu par 61%. Savukārt Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (ENVI) vēlas panākt vēl vairāk. Piemēram, attiecināt ETS arī uz jūras transportu, ēkām un autotransportu. Komiteja uzskata arī, ka būtu nepieciešams pakāpeniski pārtraukt bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu aviācijai un nozarēm, uz kurām attiecas oglekļa robežas korekcijas mehānisms.
“Politico”, atsaucoties uz “Energy and Climate Pro” kolēģiem, ziņo, ka pie “Fit for 55” iestrēgšanas, iespējams, vainojami lobisti – īpaši kreisās grupas, piemēram, sociālisti un demokrāti, kuri balsojuši par plāna izjaukšanu. ENVI pārstāvis Mohammeds Čahims stāstījis, ka nav bijis iespējams pārvietoties pa koridoru, nepiedzīvojot mobingu no ietekmes tirgotājiem.
Savukārt Eiropas Tautas partijas vadītājs Pīters Liese, kurš vairākas reizes ticies ar dažādām tērauda un Vācijas rūpniecības grupām, oponējis, ka situācija neatšķiroties no jebkura ES likumdošanas procesa.
Jauns fonds energoefektivitātei
Lai risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, ko varētu radīt jaunā Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, iecerēts izveidot īpašu Sociālā klimata fondu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem fondā 2025.–2032. gada periodā kopumā varētu tikt novirzīti līdz 72,2 miljardiem eiro (pašreizējās cenās), lai palīdzētu dalībvalstīm atbalstīt pasākumus un investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai. Ar fondam piešķirto naudu paredzēts veikt investīcijas, lai atbalstītu ilgtspējīgu transportu un ēkas, ēku apkures un dzesēšanas dekarbonizāciju, tostarp atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju, kā arī uzlabotu pārvietošanās iespējas un piekļuvi transportam ar nulles un zemu emisiju līmeni. Tiek pieļauts, ka Eiropas Sociālā klimata fonds varētu darboties arī kā amortizējošs spilvens mazāk aizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem, ja energoresursu cenas un mājsaimniecību izmaksas turpinās celties.
Viedokļi
Paskāls Kanfins, Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) priekšsēdētājs: “Ļoti jūtīgs ir jautājums par oglekļa izmešiem, ko rada ēkas un autotransports. Mēs vides komitejā esam vienojušies, ka būtu sociāli nepieņemami prasīt maksu par olgekļa izmešiem arī no mājsaimniecībām. Pašreizējā situācijā tas būtu regresīvi un tāpat atdurtos pret nepieciešamību maksāt sociālos pabalstus. Tādēļ esam saglabājuši prasību par šādu maksājumu tikai attiecībā uz komercbūvēm un uzņēmumiem piederošu transportu.”
Mohammeds Čahims, ENVI pārstāvis: “Eiropa ir pirmais kontinents, kas gatavojas ieviest oglekļa izmešu nodokli uz ārējām robežām. Ja Eiropas industrija maksā tik lielu nodokli par oglekļa izmešiem, mums ir jābūt drošiem par vietējo uzņēmumu iespējām saglabāt konkurētspēju. Nevar būt tā, ka eksportētājs no Ķīnas vai Turcijas nemaksā neko.”
Kirans Kufe, Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārstāvis: “Ir īstais brīdis ieslēgt paātrinājumu enerģijas taupīšanas virzienā. Pašlaik ik gadu Eiropā tiek renovēts 1% dzīvojamā fonda. Mēs vēlamies šo īpatsvaru paaugstināt līdz 3%. Turklāt šāda resursu taupīšana būtu milzu solis ceļā uz enerģētisko neatkarību. Māju siltināšana mums var palīdzēt izolēt Putinu – sakarība ir tieši tik vienkārša.”
Uzziņa
Eiropas klimata mērķu divpakāpju ietvars
* Klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam ir Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķis.
* Īsākā perspektīvā visa uzmanība tiek pievērsta tiesību aktu paketei “Fit for 55”, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā pagājušajā gadā.
* “Fit for 55” uzdevums ir pārskatīt un atjaunināt pašreizējos ar klimatu, enerģētiku un transportu saistītos tiesību aktus, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% (salīdzinājumā ar 1990. gadu) un krietni pirms 2030. gada iegūtu neatkarību no Krievijas enerģētikas resursiem.
“Fit for 55” ietver tiesību aktu un politikas iniciatīvas šādās jomās:
* Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšana.
* CO2 emisiju samazināšana dažādās nozarēs.
* Energoefektivitātes paaugstināšana.
* Energoapgādes drošības palielināšana.
* Sociālā klimata fonds un enerģētikas nodokļi.
