Vai Kazahstāna kļūs par jauno lielvaru līdzās Ķīnai? Šis jaunums nostāda šo valsti negaidīti izdevīgā pozīcijā 0
Kazahstāna ir paziņojusi par ievērojamiem dabas resursu atradņu atklājumiem, tostarp 38 jaunām atradnēm, kurās ietilpst aptuveni 19 tonnas zelta un nozīmīgas retzemju metālu rezerves. Par to ziņo DailyGalaxy, atsaucoties uz ģeoloģisko pētījumu datiem, kas publicēti žurnālā Minerals.
Viens no galvenajiem atklājumiem ir retzemju elementu atradne Žanas-Kazahstānas ģeoloģiskajā zonā, Kuiriktikolas apgabalā, Karagandas reģionā, aptuveni 420 km attālumā no galvaspilsētas Astanas.
Saskaņā ar Kazahstānas Rūpniecības un būvniecības ministrijas datiem atradnē ir vairāk nekā 20 miljoni tonnu rūdas, kas bagāta ar neodīmu, cēriju, lantānu un itriju – elementiem, kas ir kritiski svarīgi elektrotransportlīdzekļu, vēja turbīnu, elektronikas un aizsardzības tehnoloģiju ražošanā.
Retzemju metālu vidējais saturs ir aptuveni 700 grami uz tonnu.
Ja šīs rezerves tiks apstiprinātas, Kazahstāna varētu kļūt par vienu no pasaules līderiem retzemju resursu apjomā, apsteidzot daudzas valstis un ierindojoties uzreiz aiz Ķīnas un Brazīlijas. Šis ir nozīmīgs solis, ņemot vērā, ka iepriekš Kazahstāna nebija starp galvenajiem retzemju metālu piegādātājiem.
Citas atradnes: Osmijs-187
Kazahstāna pašlaik ir arī vienīgā osmija-187 eksportētāja, kas tiek uzskatīts par dārgāko metālu uz planētas. Viena grama cena var sasniegt 10 000 ASV dolāru, kas ir simtiem reižu vairāk nekā zelta un platīna cena.
Metāla augstā cena ir saistīta ar tā ārkārtēji reto sastopamību un ieguves grūtībām. Osmiju izmanto augstas stiprības metālu sakausējumu radīšanai, piemēram, kosmosa kuģu detaļām, kā arī ķīmiskajos procesos zāļu sintēzē un kā dārgakmeni.
Mērķtiecīga ģeoloģiskās izpētes kampaņa
Atklājumi ir daļa no valsts mēroga ģeoloģiskās kartēšanas kampaņas, kas aptver vairāk nekā 2,2 miljonus km² Kazahstānas teritorijas. Projektā tiek izmantotas tradicionālās lauka metodes, kas apvienotas ar satelītu datiem un ģeofizikāliem modeļiem, lai precīzāk noteiktu daudzsološas teritorijas. No 2018. līdz 2024. gadam izpētē tika ieguldīti 424 miljardi tenge (940 miljoni ASV dolāru), un 2025. gadā plānots investēt vēl 106 miljardus tenge (240 miljonus ASV dolāru).
Sadarbībā ar Somijas Ģeoloģijas dienestu Kazahstāna digitalizē ģeoloģiskos datus, lai paātrinātu analīzi un samazinātu nevajadzīgas izmaksas.
Pētnieki jau testē ieguves metodes, kas pielāgotas vietējai ģeoloģijai. Piemēram, 2025. gadā Kundibajas atradnē tika pētīta mālu izskalošanas tehnoloģija ar sērskābi, kas ļauj veikt videi draudzīgāku apstrādi zemā temperatūrā. Šādas metodes var samazināt ieguves ietekmi uz vidi un padarīt procesu efektīvāku.
Lai nekļūtu tikai par izejvielu piegādātāju, Kazahstānas valdība strādā pie kopuzņēmumu veidošanas ar Itāliju, Dienvidkoreju un Ķīnu, prioritāti piešķirot modernu ieguves tehnoloģiju un vietējo pārstrādes jaudu attīstībai. Paredzams, ka pirmie līgumi par izejvielu piegādi piesaistīs līdzekļus retzemju metālu ražošanas uzsākšanai, kas ir viens no dārgākajiem un sarežģītākajiem šī tirgus segmentiem.
