5.augusts bija viena no īsākajām dienām vēsturē. Vai tiešām Zeme ir sākusi griezties ātrāk un laiks rit straujāk? 9
Zeme sāk steigties? 5. augusts bijusi viena no īsākajām dienām vēsturē – zinātnieki brīdina par iespējamām sekām, jo Zeme šovasar griežas ātrāk nekā ierasts. Kas notiek ar mūsu planētu? Atbildes uz jautājumiem sniedz ārzemju medijs.
Šī gada 5. augustā Zeme piedzīvoja vienu no īsākajām dienām pēdējo gadu desmitu laikā – tā bija saīsināta par aptuveni 1,5 milisekundēm. Lai arī cilvēka ikdienā šādas izmaiņas nav jūtamas, zinātnieki ir satraukti. Kāpēc mūsu planēta pēkšņi paātrinās, un ko tas var nozīmēt ilgtermiņā?
Kā vēsta Starptautiskais Zemes rotācijas un atsauces sistēmu dienests, kā arī ASV Jūras spēku observatorija, 5. augusts bija jau trešā īsākā diena šovasar, aiz 9. un 22. jūlija. Šīs novirzes tiek reģistrētas milisekundēs, taču pat tik niecīga atšķirība var signalizēt par daudz lielākām pārmaiņām Zemes iekšienē.
“Paātrinājuma cēlonis joprojām nav skaidrs. Okeāna un atmosfēras modeļi to nespēj izskaidrot,” komentējis Maskavas Valsts universitātes Zemes rotācijas eksperts Leoničs Zotovs.
Kas varētu notikt, ja Zeme turpinās griezties ātrāk?
Lai arī šobrīd nav iemesla panikai, zinātnieki brīdina, ja rotācijas paātrināšanās turpināsies, nākotnē tas var ietekmēt gan jūras līmeņa celšanos, gan ekstremālu laikapstākļu biežumu. Pastāv teorija, ka ūdeņi varētu vairāk koncentrēties pie ekvatora, radot nevienmērīgu spiedienu uz planētas virsmu.
NASA astronoms Dr. Stens Odenvalds pieļauj, ka ilgstoši šādas izmaiņas varētu traucēt cilvēku iekšējo bioloģisko pulksteni, un, teorētiski, diennakts garums nākotnē varētu samazināties pat līdz 22 stundām.
“Tas ietekmētu mūsu miegu, darbu un veselību. Un iespējams – arī klimata sistēmas stabilitāti,” uzsvēris eksperts.
Īsākas dienas – jaunā norma?
Tendence nav parādījusies tikai šogad. Jau kopš 2020. gada reģistrētas vairākas īpaši īsas dienas, piemēram, 2020. gada jūlijā diena bija par 1,47 milisekundēm īsāka, bet 2022. gada jūnijā – par 1,59 milisekundēm.
Kaut arī mēs to nejūtam, Zeme mainās, un šie nelielie laika lēcieni var būt signāls par procesiem, kas notiek planētas dzīlēs – vai, iespējams, ārpus tās.
Šī informācija izraisījusi diskusijas arī platformā “Thread”, kur lietotāji dalās savos viedokļos un izjūtās par to, kā šīs pārmaiņas ietekmē viņu ikdienu.
Kāda sieviete norāda uz mūsdienu cilvēku dzīvesveidu kā iespējamo sajūtas cēloni:
“Tagad raksta, ka zeme griežas ļoti ātri, laiks skrien ātri, bet, manuprāt, tikai mans viedoklis – laiks skrien ātri, jo cilvēki to pavada telefonos. Cilvēki nav klātesoši ikdienas dzīvē, jo visu laiku deguns telefonā. Jo, ja noņem ierīces, tad parādās tik daudz brīvā laika un nav sajūtas, ka kaut kas, kaut kur skrien.”
Cita sieviete uzsver vides nozīmi mūsu laika uztverē: “Man šķiet tas ir pilsētas iespaidā – te viss ir tādā steigā. Tiklīdz dosies pie dabas, laika un dienas ritējuma uztvere pilnībā mainās, pat ja esi pie ierīcēm.”
Savukārt kāds vīrietis zina teikt, ka Zeme jūlijā griezās par sekundes tūkstošdaļu ātrāk.
