VIDEO. “Mums paliek bail, kad ir kluss”: dzīve zem krievu raķešu uzbrukumiem Austrumukrainā 11
Kijiva mudinājusi Zaporižjas reģionā dzīvojošos ukraiņus evakuēties. Lai gan daudzi ir aizbēguši, daži iedzīvotāji, tostarp pensionāri un lauksaimnieki, joprojām atrodas pie pašas frontes līnijas. Viņi katru dienu saskaras ar Krievijas armijas uzbrukumiem.
“Maize ir vissvarīgākā lieta mūsu dzīvē. Mēs esam nobijušies. Tikai trakie cilvēki nebaidās. Man šeit ir trīs cilvēki, kas pārdzīvoja okupāciju. Viņiem nav citas izvēles. Viņiem jānovāc raža, jāapstrādā zeme un atkal jāsēj,” sarunā ar “Radio Free Europe/Radio Liberty” žurnālistiem atzīst saimniecības vadītājs Oleksandrs.
“Demarkācijas līnija iet šādi. Dažas mūsu lauksaimniecības zemes ir okupētas. Šajā pusē mēs plānojam visu novākt. Mēs visu gadu strādājām, lai būtu šie graudi. Ražas vākšana nozīmē, ka dzīve nav beigusies,” rādot kartē, turpina stāstīt Oleksandrs.
“Viņi apšauj tuvējās teritorijas. Šrapneļi un triecienviļņi izsita logus. Es tos pārklāju ar plastmasas plēvi. Es nezinu, ko es darīšu vēlāk. Ja es palikšu šeit uz ziemu, man tie būs jāsalabo. Es neesmu atstājusi ciematu ne minūti. Mēs zinām, no kurienes viņi šauj un kur nolaižas lādiņi. Mēs zinām, vai tie ir tuvu vai tālu. Es nevaru aizbraukt dārza dēļ,” stāsta vietējā iedzīvotāja Ļubova.
“Mana māsa dzīvo Zaporižjā. Mana meita ir aizbraukusi prom. Mums tika piedāvāta iespēja doties prom. Es vēl neesmu gatavs doties prom,” atzīst Ļubova.
“Mēs esam pieraduši pie apšaudēm četras reizes dienā: naktī, no rīta, pusdienlaikā un pēcpusdienā. Mēs no tām vairs nebaidāmies, esam pieraduši. Ja pēkšņi paliek kluss, mums paliek bail no klusuma,” stāsta Antoņina.
