Vieta tukša nepaliek: analītiķi brīdina par jaunu risku ES – valsti, kas var sākt dancot pēc Putina stabules 0
Pēc Viktora Orbāna politiskās neveiksmes Ungārijā Eiropas Savienībā parādījies jauns risks, kas var mainīt spēku līdzsvaru reģionā. Rumena Radeva uzvara parlamenta vēlēšanās Bulgārijā ir pavērusi Maskavai iespēju atgūt ietekmi ES dienvidu flangā, raksta The Washington Post.
No jauna izveidotā partija “Progresīvā Bulgārija” kopā ar Radevu ieguvusi vismaz 135 mandātus no 240 – ar to pietiek, lai patstāvīgi izveidotu valdību. Tas faktiski pieliek punktu ilgstošajam politiskās nestabilitātes periodam, kas bija paralizējis lēmumu pieņemšanu valstī.
Kremlis uz šo rezultātu reaģējis atklāti. Preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ir iespaidots par politiķa panākumiem, un pieļāva, ka jaunā Bulgārijas retorika varētu pamudināt arī citas Eiropas galvaspilsētas uz pragmatisku dialogu ar Krieviju.
Radevs, bijušais militārais pilots, savu kampaņu balstīja uz iekšzemes ekonomikas tēmām, taču tieši viņa nostāja starptautiskajā politikā rada vislielākās bažas Eiropas Savienībā:
- politiķis konsekventi iestājas pret ieroču nodošanu Kijivai,
- Radevs neslēpj vēlmi normalizēt attiecības ar Krievijas Federāciju,
- pēc uzvaras viņš paziņoja, ka Eiropa ir “kļuvusi par savu ambīciju upuri”, un aicināja izveidot jaunu drošības arhitektūru, kas sasaucas ar Krievijas naratīviem.
“Carnegie Europe” analītiķi uzskata, ka Radevs varētu izmantot parlamentāro vairākumu, lai ietekmētu ES lēmumus par enerģētikas sankcijām. Tajā pašā laikā eksperti pieļauj, ka viņš diez vai rīkosies tikpat asi kā Orbāns, lai izvairītos no pretošanās valsts iekšienē.
Savukārt Bulgārijas bijušais premjers Kirils Petkovs komentārā The Washington Post uzsvēra, ka viņa politiskais spēks ir gatavs pretoties jebkādiem soļiem, kas varētu attālināt Bulgāriju no Eiropas kursa.
Vēlēšanu rezultāti
Kā ziņoja aģentūra LETA, Bulgārijā svētdien notikušajās vēlēšanās uzvarējusi prokrieviski un eiroskeptiski noskaņotā bijušā valsts prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotā trīs kreiso partiju koalīcija, un Radevs uzvaru pirmdien raksturoja kā “cerības uzvaru”.
Pēc 91,7% balsu saskaitīšanas Radeva vadītā koalīcija “Progresīvā Bulgārija” (PB) ir vadībā ar 44,7% balsu, tādējādi izcīnot 130 no 240 deputātu vietām un nodrošinot sev absolūto vairākumu, liecina Bulgārijas Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie rezultāti.
Šī ir vienas politiskās apvienības pārliecinošākā uzvara kopš 1997. gada, kad uzvarēja centriski labējā proeiropeiska koalīcija.
Ekspremjera Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija “Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību” (GERB) saņēmusi 13,4% balsu, savukārt prorietumnieciskā liberālā koalīcija “Mēs turpinām pārmaiņas” – 13,2% balsu.
Parlamentā iekļuvusi arī galēji labējā, prokrieviskā partija “Vazraždane” (“Atdzimšana”), kā arī Kustība par tiesībām un brīvību (DPS), kas pamatā pārstāv turku minoritāti, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
“PB ir nepārprotami uzvarējusi – cerības uzvara pār neuzticību, brīvības uzvara pār bailēm,” žurnālistiem pie savas koalīcijas biroja Sofijā paziņoja Radevs.
Viņš piebilda, ka Bulgārija “pieliks visas pūles, lai turpinātu savu eiropeisko ceļu”.
“Bet ticiet man, spēcīgai Bulgārijai un spēcīgai Eiropai ir nepieciešama kritiskā domāšana un pragmatisms. Eiropa ir kļuvusi par upuri savām ambīcijām būt par morālo līderi pasaulē ar jauniem noteikumiem,” norādīja bijušais gaisa spēku ģenerālis.
Radevs ir paziņojis, ka atbrīvos Bulgāriju no “oligarhiskā pārvaldības modeļa”.
Viņš pagājušajā gadā atbalstīja pretkorupcijas protestus, kas gāza iepriekšējo konservatīvo atbalstīto valdību.
Lai gan Radeva koalīcija ir ieguvusi pārliecinošu vairākumu parlamentā, nozīmīgām tiesiskām vai konstitucionālām pārmaiņām ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, kas nozīmē, ka viņam būs jāmeklē sabiedrotie.
Borisovs, kas gandrīz desmit gadus faktiski nepārtraukti vadīja valsti, svētdien apsveica Radevu, taču uzstāja, ka “uzvarēt vēlēšanās ir viena lieta, bet pārvaldīt – cita”.
65 gadus vecais Borisovs ir noraidījis apgalvojumus, ka Radevs ienes politikā kaut ko jaunu, vienlaikus uzsverot savas partijas “ārkārtīgi proeiropeisko nostāju”, tostarp atbalstu Ukrainai un Eiropas Savienībai.
Savukārt Radevs ir aicinājis uz “praktiskām attiecībām ar Krieviju, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un vienlīdzīga attieksme”.
Viņš kritizē aizsardzības līgumu, ko pagājušajā mēnesī parakstīja Bulgārija un Ukraina, kas cīnās pret Krievijas agresinu.
Bijušais prezidents iebilst arī pret ieroču piegādi Ukrainai, lai gan solījis, ka neizmantos veto, lai bloķētu Eiropas Savienības lēmumus.
Vēlētāju aktivitāte svētdien notikušajās vēlēšanās ir pārsniegusi 50%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada aprīļa. 2024. gada vēlēšanās pie urnām devās tikai 39% balsstiesīgo, un tas liecināja par plašo sabiedrības neuzticēšanos politikai.
Šīs Bulgārijā bija jau astotās pirmstermiņa vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā.
Radevs gada sākumā atkāpās no prezidenta amata, kurā bija aizvadījis deviņus gadus, lai varētu startēt parlamenta vēlēšanās, pretendējot uz valdības vadītāja krēslu.
Bulgārija atrodas nerimstošā politiskajā krīzē kopš 2021. gada, kad pretkorupcijas protestu dēļ krita ilggadējā premjerministra Borisova valdība.
Kopš tā laika nevienai valdībai nav izdevies noturēties ilgāk par gadu.
