Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors, IZA pētnieks Mihails Hazans.

– Dzirdēts, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes biežāk izmanto starptautiskus interneta iepazīšanās portālus. Bet ir vēl kāda parādība, ko esmu novērojis Latvijas mazpilsētās – cilvēku aizbraukšana kopējo emigrācijas procesu tikai veicina, darbojas kā savdabīgs katalizators… 36

– Tā ir labi zināma parādība, ko migrācijas pētnieki sauc par “tīkla efektu”. Sava loma ir vairākiem faktoriem. Pirmkārt, jau mainās informācijas iegūšanas mehānisms. Lai gan šodien daudzas interneta vietnes stāsta par darba iespējām ārzemēs, pavisam cita lieta ir visu vajadzīgo uzzināt no aizbraukušajiem radiem vai draugiem tieši. Otrkārt, ir vieglāk iedzīvoties svešā zemē, ja tevi kāds jau tur gaida, palīdz atrast dzīvokli un varbūt pat darbu, kamēr vēl esi Latvijā. Vai arī izmitina pirmajās dienās pēc ierašanās svešajā zemē.

Reklāma
Reklāma
Krievijas diktators Putins ir gatavs veikt nelielu militāru operāciju pret kādu no Baltijas valstīm
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 68
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
Lasīt citas ziņas

Treškārt, cilvēku aizbraukšana samazina vietējo patērētāju skaitu, kas var nozīmēt arī darba vietu pazušanu. Ja mazpilsētas frizētava vai veikaliņš, kas strādā ar pavisam nelielu peļņu, pāris gadu laikā zaudē vairākus desmitus pastāvīgo klientu, var izrādīties, ka vienā brīdī viss bizness ir “pa nullēm”. Un mūsu friziere jau sāk domāt par braukšanu uz to vietu, kur klientu ir daudz vairāk, kur tirgus ir augošs, jo cilvēki ierodas, nevis aizbrauc. Izveidojas apburtais loks – aizbraukšana samazina patēriņu, kas savukārt izraisa darba vietu zudumu un veicina atkal jaunu aizbraukšanu. Gan Īrijā, gan Lielbritānijā daudzi latvieši strādā tieši apkalpošanas jomā, pat atver paši savas frizētavas, veikalus vai kafejnīcas.

– Vai nevar iestāties brīdis, kad cilvēku samazinājumu sāk izjust valsts budžets? Cenas, nodokļi, varbūt pat cilvēku pirktspēja un patēriņš aug, bet vienalga vairs nespēj kompensēt robu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums?

CITI ŠOBRĪD LASA
– Vislielākais drauds ir nevis iespējamais budžeta samazinājums, bet gan Latvijas sabiedrības novecošanās, kas ir slikts signāls uzņēmējiem un investoriem. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, aizvien dārgāka kļūst infrastruktūras – skolu, ceļu, elektropārvades līniju un sakaru tīklu, slimnīcu, kultūras namu, sporta zāļu – uzturēšana. Un arī šeit ieslēdzas apburtais loks – ja cilvēks nav apmierināts ar izglītības kvalitāti, veselības aprūpes pieejamību vai mūsu ceļu stāvokli, ja viņam šķiet, ka elektrība pēkšņi kļuvusi nepamatoti dārga, tas ir vēl viens papildu arguments aizbraukšanai.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.