– Bet cilvēki bieži jautā – paklau, varbūt mūsu valsts ir par dārgu pašreizējam iedzīvotāju skaitam? Par daudz ierēdņu, par daudz augstskolu, galu galā – par daudz Saeimas deputātu? 36
– Augstskolas gan pārsvarā finansē privāti, no studiju maksas. Tomēr strukturālās reformas šajā jomā ir nepieciešamas. Tāpat vajadzētu analizēt pašreizējās valsts pārvaldes efektivitāti, salīdzināt šeit strādājošo skaitu ar citām līdzīgām valstīm. Domāju, te noteikti slēpjas rezerves, bez vienas otras valsts aģentūras mēs noteikti varētu izdzīvot. Lai arī pēc krīzes tika pieņemts tā saucamais Fiskālās disciplīnas likums, saskaņā ar kuru tēriņi tiek rūpīgi analizēti – varam vai nevaram atļauties to vai citu projektu, dažkārt šķiet, ka dažu labu miljonu varētu iztērēt lietderīgāk. Un šeit atkal vērojama saite ar aizbraukšanu – ja iedzīvotāji ātrā vai vismaz vidējā termiņā nejūt, ka izdotā budžeta nauda rada kādus jūtamus uzlabojumus, piemēram, sociālajā jomā, tas ir vēl viens papildu arguments valsts pamešanai.
– Jūs esat pētījis arī ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Mums joprojām ir “plakanais” 23% ienākumu nodoklis neatkarīgi no algas lieluma. Solidaritātes nodoklis, ko maksā tikai ļoti lielu algu saņēmēji, skar pavisam nelielu daļu strādājošo, ap 4700 no 800 000. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm Latvijā nav samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes pārtikai. Pat bagātajā Vācijā iedzīvotāji nodoklī maksā vien 7%, nemaz nerunājot par Lielbritāniju, kur tas ir apaļi 0%! Un atkal saistība ar aizbraukšanu! Nereti dzird aizbraucēju sūdzības – viņi nejūtot, ka Latvijas sabiedrība būtu taisnīga.
– Atteikšanās no “plakanā” ienākumu nodokļa ir viena no iespējām, kas nopietni jāizvērtē. Daudzās valstīs pastāv nodarbinātību veicinoši nodokļu atvieglojumi cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Piemēram, ASV, ja ģimenes kopējie ienākumi, kas gūti algotā darbā, gada laikā ir robežās no 19 400 līdz 23 600 ASV dolāriem, divu bērnu ģimenei gada beigās valsts no atvilktajiem nodokļiem atmaksā ap 5500 dolāru. Salīdzinājumā ar ienākumiem tā nav maza summa. Tie nav daži desmiti eiro, ko cilvēki izjuta Latvijā pēc neapliekamā minimuma paaugstināšanas. Reizē nošauti trīs zaķi – veicināta demogrāfija, stimulēta legālā nodarbinātība un stiprināts sociālais taisnīgums. Pieaugot ienākumiem, šī “atlaide” pakāpeniski samazinās, bet pilnībā pazūd tikai pie ienākumu līmeņa ap 50 000 dolāru.
Attiecībā uz samazinātu PVN pārtikai – to var atļauties bagātas valstis. Tā kā Latvijā nodokļu iekasēšana ir problēma, bet PVN ir viens no visvieglāk iekasējamiem nodokļiem, kas tiek nomaksāts ikreiz, kad jūs veikalā saņemat čeku, tad šaubos, vai mūsu politiķi izšķirsies par PVN samazināšanu pārtikai. Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, tas tiešām mazinātu nevienlīdzību – jo trūcīgiem cilvēkiem procentuāli no viņu ienākumiem pārtikas izmaksas ir daudz lielākas. No otras puses, budžeta ienākumu sarukums negatīvi ietekmētu sociālo jomu.
– Pēdējā laikā bieži tiek runāts, ka tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā neesot tik lielas, kā cerēts. Kāpēc? Tiek minēts arī ģeopolitiskais faktors, iespējamie Krievijas draudi.
– Viens no šīs parādības cēloņiem ir jau mūsu apspriestā demogrāfiskā situācija. Iedzīvotāju skaita sarukums, aizbraukšana, novecošanās nepavisam nav tas, ar ko var piesaistīt investorus – viņus interesē lieli, dinamiski un augoši tirgi. Citi uzskata, ka mums neesot investīcijām draudzīga nodokļu sistēma, kam gan var piekrist tikai daļēji. Pēc efektīvajām, nevis nominālajām nodokļu likmēm uz kapitālu, darbaspēku un uzņēmumu ienākumiem Latvija neatrodas ne Eiropas Savienības, ne Austrumeiropas augšgalā. Drīzāk reāla problēma ir lēnais Latvijas tiesu darbs. Turklāt jāņem vērā, ka par investīcijām patlaban cīnās visa pasaule, mēs neesam ne vienīgie, ne arī pievilcīgākie.
Iespējams, daļu Krievijas, Kazahstānas un citu NVS valstu investorus piesardzīgākus dara ļoti stingrā naudas izcelsmes pārbaude. Tā aizbaida gan tos, kuru naudas izcelsme nav īsti kristāltīra, gan tos, kuri vienkārši nevēlas izjust nelabvēlīgu attieksmi, skrupulozu pētīšanu burtiski “zem lupas” tikai tāpēc vien, ka viņu valstīm ir “slikta” reputācija.
