Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
23. janvāris, 2015
Drukāt

Brīnumdzēriens ilgam mūžam un labai veselībai. Kas izcils katrā no 6 tējas veidiem

Foto - FotoliaFoto - Fotolia
Der zināt

Izmantojiet tikko uzvārītu, nevis atkārtoti vai ilgi vārītu ūdeni (Austrumos tādu uzskata par mirušu), zaļās tējas lapiņas aplejot ar ~ 70–80 °C karstu ūdeni, bet melno – ar mazliet karstāku. Jo maigākas ir tējas lapiņas, jo mazāk karsts ūdens jāizmanto to apliešanai.

Tējas kanniņu pirms tam sasildiet, dažas reizes paskalinot tajā verdošu ūdeni.

Lai tēja būtu aromātiskāka, kanniņai jāuzliek vāciņš, tomēr neļaujiet tējai ievilkties pārmēru ilgi (vēlams ~3 minūtes), lai nekļūst tik savelkoša, ka negaršīga.

Nesildiet tēju atkārtoti, citādi tā zaudēs savas vērtīgās īpašības. Tāpat neturiet trauku ar aplietu tēju uz sildvirsmas.

Tējas dzeršanu mēdz uzskatīt par atsevišķu ēdienreizi, bet daudzviet austrumu zemēs siltena, ne pārāk koncentrēta zaļā tēja tiek likta galdā līdzīgi kā rietumniekiem – ūdens. Tā veicina gremošanu.

Uzskata, ka tējā ir aptuveni trīssimt dažādu bioloģiski aktīvu vielu. Tēja organismu stimulē pakāpeniskāk nekā kafija. Dažos pētījumos noskaidrots, ka pacientiem, kuri pārcietuši sirds infarktu un regulāri dzer tēju, izveseļošanās prognoze ir labāka un retāk atkārtoti rodas infarkts.

Tajos pasaules reģionos, kur tradicionāli dzer zaļo tēju, daudzi dzīvo tiešām ilgu mūžu. Melno, zaļo, balto, sarkano jeb Oolong un vēl citus tēju veidus iegūst no viena auga – tējaskrūma lapiņām, bet tās dažādi apstrādā.

teja

Zaļajai tējai lapiņas tvaicē un strauji un saudzīgi izžāvē dabiskos apstākļos. Ķīmiskais sastāvs nemainās, ārstnieciskā iedarbība un maigā garša un smarža saglabājas.

Melno tēju iegūst, lapiņas saules iedarbībā vītinot, tad fermentējot un karsējot, līdz izžūst. Garša stiprāka, dzēriena krāsa –tumša.

Baltā, saukta arī par sudraba tēju, top, atlasot jaunākās, maigākās lapiņas no zaru galotnēm un ļoti saudzīgi apstrādājot. Izteikti maiga garša un aromāts, viegli dzeltenzaļgans tonis.

Oolong tēju fermentē dažādās pakāpēs; ja vieglāk, tā radniecīgāka zaļajai, ja stiprāk – līdzīgāka melnajai. Tas attiecas gan uz garšu, gan dziednieciskajām īpatnībām.

Pu erh tējai lielas lapas tiek ilgstoši (no vairākiem gadiem līdz vairākām desmitgadēm) raudzētas speciālās mucās, saglabājot un pat pastiprinot zaļās tējas labās kvalitātes. Tai ir īpatnēja garša.

Augļu tēja – visbiežāk melnā, kas bagātināta, piemēram, ar citronu vai upeņu garšu vai pievienotiem dažādu kaltētu augļu gabaliņiem.

Zaļā tēja satur polifenolus – bioloģiski aktīvas vielas, kas iedarbojas kā antioksidanti. Tāpēc šis dzēriens palīdz normalizēt cukura daudzumu un pazemināt sliktā holesterīna līmeni asinīs, mazināt sirds asinsvadu slimību risku. Tā aktivē vielmaiņu, kavē organisma novecošanos un audzēju veidošanos.

Apstrādājot tējas lapiņas, šie labie dabiskie savienojumi sairst, tāpēc dziednieciskās īpašības mazinās.

Tējā ir arī kofeīns, C, E un B grupas vitamīni un tanīni – miecvielas, kas tējai piešķir viegli savelkošo garšu.

Sagatavots pēc tematiskās avīzes “Ēd gudri, ēd vesels!”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+