Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. jūnijs, 2015
Drukāt

Ēdamās nezāles: kuras plūkt un kā palīdzēs veselībai (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pļavas un dārza zālītes var vākt ne vien kaltēšanai gardām tējām. Svaigas var pievienot ēdieniem, lai dažādotu garšu un vienlaikus uzlabotu veselību.

Iespējams, kādreiz jau ir nobaudīta balandu zupa, bet ventiņu zāļu sieva Līga Reitere iesaka arī īpašu auksto zupu, kam pievienots āboliņš, rapša ziedi, zvērene vai žodzene.

Viņa pārliecinājusies, ka savvaļas augus ēdienam var likt klāt svaigus vai izkaltēt un sasmalcināt pulverī. Tikai jāielāgo garšas un smaržas stiprums – jo stiprāki augi, jo mazākās devās jālieto. Jāievēro arī proporcijas, lai veidotos dažādības buķete.

– Maisījumam sajauciet divas saujas salkano un pliekano augu, pievienojiet sauju skābenu, pussaujas sūru, ceturtdaļu sīvu un pa šķipsnai rūgtu un smaržīgu augu, – iesaka zāļu pazinēja.

Piemēram, rapša ziedi ir ļoti saldi, daudz saldāki par kāpostu, kam nedaudz piemīt krustziežiem raksturīgais sūrums. Noplūc laukā ziedoša rapša galotni sprīža garumā un ēd!

Savukārt dedestiņa un vanagzirnis ir tauriņziežu dzimtas augi. Savvaļā augušos dēvē par peļu zirņiem jeb vīķiem. Ja šiem augiem ir tīmeklītis līdzīgi kā zirņiem, tie ir saldi un tikpat garšīgi kā cukurzirņi. Ja tīmeklīša nav, līdzīgi kā lucernai vai vanagnadziņiem, augiem nav arī salduma.

Krustziežu dzimtas augus (zvēreni, žodzeni, ķērsu), kam ir sūrāka garša, var pievienot salātiem. To garša ir līdzīga sinepēm, rutkam, redīsa sarkanajai miziņai, tomēr nav pārāk stipra. Krustzieži piešķir maigi sulīgu, īpašu piegaršu.

Salātos, desertos, aukstajās zupās un sulās noder asparāga un egles zaru jaunie dzinumi, avotkreses, baltās balandas, balodenes, ganu plikstiņa un virzas laksti, gaiļbiksītes, pienenes un pērkones lapas un ziedi, gārsas lapas un dzinumi, ķērsas, paķērsas un nauduļa laksti un ziedi, savvaļas ķiploka laksti un sakneņi, kosas dzinumi, lazdas skaras, mazpurenītes un baltās pa­nātres ziedi, nātres, noragas, skābenes un zaķkāposta lapas, papardes dzinumi un sakneņi.

Salātu lapām un redīsiem Līga Reitere pievieno arī jaunās liepu, mārrutku un piparmētras lapiņas, aizdarot ar kefīru vai sulu. Salātu mērcei ar lauku krējumu vai pilsētas kefīru, svaigiem gurķiem vai kabačiem var sablendēt arī pa vienai ozollapai un pīlādžlapai, pa 2–3 vilkābeles un bērza lapām.

Pēc augu pazinējas domām, garšaugu pulverim ļoti piemēroti ir avotkreses laksti, gārsas lapas, klinšu noragas, ķērsas un paķērsas laksti un ziedi, savvaļas ķiploka laksti un sakneņi, nātres lapas, nauduļa laksti un ziedi, noragas lapas, pērkones lapas un ziedi, ganu plikstiņa laksti un priedes ziedputekšņi.

Augi jāvāc ziedēšanas laikā, lielākoties rīta pusē, kad tie visstiprāk smaržo. Vērts ielāgot arī Mēness fāzes: augošā vāc lakstus un ziedus, pilnā – augļus un sēklas, dilstošā – saknes.

Kaltētus uzglabā stikla traukos skapītī vai lina maisiņos plauktā, jo lins augu spēku notur ilgāk nekā papīra turza vai stikla burka. Pulverim piemērotāks ir tumši zils stikla trauks.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ................. Atbildēt

    gārsu jau jqu pat lops neēd

  2. Noteikti ēdiet rapsi pēc miglošanas,sevišķi veselīgs!

  3. Loti lietderigi butu zinat netikai nosaukumus,bet ari redzet ka izskatas sie augi.

Draugiem Facebook Twitter Google+