×
Mobilā versija
Brīdinājums +15.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
10. janvāris, 2018
Drukāt

ELA: aizbraukušajiem tautiešiem dzīvi apgrūtina dzīvesvietas paziņošanas kārtība (9)

Foto pixabay.comFoto pixabay.com

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē iepazīstināja deputātus ar priekšlikumiem, kas uzlabotu no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju dzīvesvietas paziņošanas kārtību.

ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Viņa skaidroja, ka šā brīža regulējums attiecībā uz dzīvesvietas paziņošanu tiem, kas dzīvo ārvalstīs, paredz, ka cilvēkam ir pienākums viena mēneša laikā kopš došanās prom no Latvijas paziņot par savu dzīvesvietu, lai viņš būtu sasniedzams valstij, tomēr šis termiņš ir pārāk īss. Tāpat viņa norādīja, ka dzīvesvietas reģistrācijai ir piesaistīta virkne dažādu praktisku, saimniecisku, ekonomisku lietu, kas diasporai rada praktiskas problēmas, lai atgrieztos Latvijā vai uzturētu saikni ar Latviju.

“Piemēram, ir dažādas nodokļu likmes nekustamajiem īpašumiem, atkarībā no tā, kur cilvēks dzīvo. Cilvēki arī nevar iestāties bērnudārzu rindās pirms atgriešanās Latvijā, lai rastu bērniem aprūpi un paši varētu uzreiz stāties darbā. Mūsu mērķis ir aktualizēt problēmu, tādējādi rodot praktisku risinājumu, kas cilvēkiem, atrodoties ārvalstīs, palīdzētu uzturēt saikni ar Latviju un arī atgriezties,” uzsvēra Pinto.

Apvienības vicepriekšsēde deputātiem piedāvāja priekšlikumus paredzēt iespēju cilvēkiem deklarēt divas adreses – vienu Latvijā, vienu ārvalstīs, vai arī piemērot no šī gada marta spēkā stājošos Oficiālās elektroniskās adreses likumu, kur, piesakot savu elektronisko adresi jeb e-adresi, cilvēkam vairs nebūtu pienākums deklarēt dzīvesvietu ārvalstīs. Tāpat tika piedāvāts noteikt, ka laiks, kādā personai būtu jāpaziņo par savu dzīvesvietu ārzemēs, būtu ne mazāks kā trīs mēneši, ko prasa ES normas kā arī atcelt administratīvo atbildību par paziņošanas pienākumu neizpildi noteiktajā termiņā.

“Guvām pozitīvas atsauksmes no deputātiem un atvērtību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Paļaujamies, ka tuvākajā laikā varēsim atvieglot vairākas no šīm praktiskajām problēmām, kas mūsu cilvēkiem ārvalstīs ir, saistībā ar dzīvesvietas deklarēšanu,” piebilda Pinto.

PMLP mājaslapā publicētā informācija liecina, saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem, dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Likuma mērķis ir panākt, lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. PMLP Juridiskās nodaļas vadītāja Marta Zvaune uzsvēra, ka daudzi cilvēki paziņo par ārvalsts adresi jau tad, kad plāno aizbraukt no Latvijas. 2016.gadā elektroniski paziņots par 3500 dzīvesvietas adresēm ārvalstīs, bet papīra formātā saņemti 9000 paziņojumi. Savukārt 2017.gadā paziņojumu skaits ir dubultojies – 6000 elektroniski un ap 18 000 paziņojumu papīra formātā.

“Nesūdzamies, ka cilvēki nenorāda savas adreses, jo pēc mūsu datiem redzam, ka tās tiek norādītas. Svarīgi saprast, ka tas ir pašas personas interesēs Latvijai paziņot adresi, jo adrese ir vieta, kur persona saņem gan dažādus valsts, gan privātpersonu sūtījumus. Tādēļ, ja persona nav sasniedzama konkrētajā adresē, tad var rasties dažādi strīdi. Arī valstij ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kur atrodas valsts iedzīvotāji,” piebilda Zvaune.

Viņa arī skaidroja, ka tiek strādāts pie dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumiem, izvērtējot iespēju paredzēt personām norādīt adresi gan Latvijā, gan ārzemēs divos veidos – norādot pamatadresi Latvijā un papildadresi ārzemēs, vai otrādāk – pamatadresi ārzemēs un papildadresi Latvijā. Par šo tiekot domāts ārvalstīs dzīvojošo personu interešu dēļ, jo cilvēki pauduši vēlmi, lai pastāv iespēja norādīt divas adreses.

Komentējot ieceri kā risinājumu izmantot elektronisko adresi, PMLP pārstāve teica, ka kopš marta būs nepieciešams pakāpeniski vērot, kā tā darbojas un kā to izmanto, tikai vēlāk domājot par to, kā sasaistīt dzīvesvietas deklarēšanu ar e-adresi. Zvaune sacīja, ka elektroniskā adrese būs speciāli izveidota adrese, kas ļaus sazināties un droši nosūtīt ierobežotas pieejamības informāciju.

Tikmēr komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), komentējot dzīvesvietas deklarēšanas termiņa maiņu, pauda pārliecību, ka liela daļa cilvēku ir mobili un vairāki simti ceļo vairākus mēnešus, tādēļ viens mēnesis ir par īsu, lai deklarētu adresi un daudz mazāks procents no šīs mērķauditorijas deklarētu adresi, tādēļ priekšlikums palielināt termiņu uz trīs mēnešiem ir pareizs. Savukārt deputāts Andrejs Judins (V/Par!) pauda pārliecību, ka jārespektē cilvēka brīvība un būtu loģiski noteikt, ka ir jābūt kādam kanālam, lai valsts zinātu, kur atrodas tās valstspiederīgie, un tieši elektroniska sasaiste nevis konkrētas adreses norādīšana būtu piemērotākais veids.

“Kāpēc ir cilvēki, kas ziņo un neziņo par savu adresi? Jo mūsu tiesiskais regulējums dažādos jautājumos nav vienāds attiecībā uz cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un ārpus tās. Ja cilvēkam ir nekustamais īpašums un pašvaldība piešķir atvieglojumu 70% apmērā, piedodiet, bet cilvēks negribēs kliegt, ka viņš ir ārzemēs un atteikties no atvieglojuma,” sacīja Judins, piebilstot, ka jautājums par e-adreses ieviešanu, lai atvieglotu informācijas sniegšanu, risināms valdības un Saeimas līmenī un nav sarežģīti paveicams.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka 11.janvārī nolemts veidot darba grupu, kurā aicināti ELA, Iekšlietu ministrijas pārstāvji un komisijas deputāti. Tikšot runāts par Latvijas iedzīvotāju reģistrāciju Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Šī jautājuma kontekstā viņš uzvēra, ka visātrākais veids būtu elektroniskā reģistrācija, ko iespējams virzīt un sekmēt jau no šī gada marta. Tikmēr otrs jautājums skatāms par divu dzīvesvietu norādīšanu, ko persona reģistrētu gan ārvalstīs, gan Latvijā.

“Ātrākais veids sasniedzamības veicināšanai būtu elektroniskās adreses ieviešana, nevis, piemēram, divu dzīvesvietu norādīšana. Turklāt tas prasītu izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Tāpēc vēlamies paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu,” sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs.

Komisijas deputāti arī vienojās drīzumā rīkot kopsēdi ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, lai pārrunātu jau iepriekš skatīto iespēju atvieglot ārvalstīs mītošo senioru atgriešanos Latvijā un spriestu par šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību, personām atgriežoties Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Citās valstīs arī pilsoņiem ir jāziņo par savu atrašanās vietu ārvalstīs.

    • Tomēr tas tiešām ir paredzēts ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu ĒRTĪBĀM, nevis kā represijas, nepārtraukta kontrole un vajāšana. Es šīs latvijas “rūpes” esmu izbaudījis pietiekoši, tāpēc es izlēmu atteikties no 4.maija režīma kontrolētās teritorijas “latvijas” pilsonības.

  2. Kas ir diaspora?

  3. latvi8jas valsts vara negrib zaudet slaucamo govju atrasanas iespejas, lai to turpinatu darit ari no tiem kas aizbraukusi

  4. Vēl citas aplamības Atbildēt

    Kā valsts vara var atļaut reģistrēt uzņēmumus “mežā uz celma”, dzīvokļos un telpās, kas nav piemērotas birojiem? Tā ir organizētās noziedzības sistēmas likumdošana, kā slēpt uzņēmumu, kā nomaskēt atrašanās vietu, kā izvairīties no nodojļu nomaksas.
    Tur valsts varai “rokas par īsām” (?) – ja rēģistrē biroju, jābūt nomas līgumam par biroja telpām vai birojam paredzēto telpu īpašums – pievienojot uzņēmuma biroja plānu – projektu. Reģistrācija dzīvoklī – valsts nodokļu nemaksāšanas paraugs – aprīko, remontē dzīvokli savu privāto māju, pat pirtis, vannas, saunas būvē un noraksta līdzekļus “ATTAISNOTIEM IZDEVUMIEM” – vai tā nav valsts izlaupīšana, valsts nozagšanas, sagrābšanas pazīmes. Un uzņēmumu reģistrācija kaut kur ofšoros? Kā tas var tikt atļauts – reģistrācijai jābūt tajā valstī, kur notiek darbība, ražošana. Var būt reģistrēts Francijā vai Katalonijā, bet ja darbību organizē Latvijā, tai jāseko uzņēmejdarbības reģistrācijai. pārreģistrācijai vai dubultai reģistrācijai un nodokļus maksā valstij, kurā notiek darbība, ražošana, kur izmanto infrastruktūru, valsts zemes resursus, ceļus, ārstniecības pakalpojumus utt. Bet kas notiek pie mums – patiesi, kā raksta – viss pakārtots organizētai noziedzībai, valsts krāpšanai.

  5. Tā rakstīja internetā Atbildēt

    Latvijā iepriekšejos gadospēc Tieslietu ministrijas statistikas no dzīvokļiem tika izliktas personas no dzīvokļiem – 38 000 (trisdesmit astoņi tūkstoši vai reizini ar 3 – cik cilvēku) uz ielas, bez citas dzīvojamā telpas ierādīšanas. Esot jautājuši Vides un reģionālās ministrijas ministram , tagadējam premjeram Mārim Kučinskim (bija par to raksts presē) – kur palika šie vairāk kā 100 000 cilvēku, kurus depotēja tiesas likumīgi un pamatoti – par parādiem un citiem apstākļiem – beidzies īres līgums, ar maksātnespēju – nonāca cietumā, pakārās, nomira no bada, aizbēga no valsts, dzīvo pie miskastēm utt.? Atbilde sekojusies tāda: ministrijai nekādu datu vai uzskaites par sšem cilvēkiem nav!

    Un mē te rakstam naivumus – valsts grib zināt kur atrodas šie cilvēki, kuri atrodas žarzemē.
    KĀDA DIEVIŠĶA GĀDĪBA ATMODUSIES?! Aplamības. Valsts vara meklē viņus lai vajadzības gadījumā izvērstu represijas nodokļu izspiešanai, ja viņi saņem vairāk kā Latvijā un nemaksā nodokļus Latvijai.

  6. Likumdošanas murgi Atbildēt

    Likums “Par dzīvesvoietas deklaŗēšanu” paska, ka tas ir noteikts valsts un pāsvaldību saziņai ar iedzīvotājiem un tas nerada juridiskas sekas.

    MURGS. Tas ir pārvērts par bubuli, par juridisku seku mezglu vai kā to nosaukt, kur tevi saista deklarēšana- bērnudārs, skola, pensijas saņemšana, palīdzības saņemšana, ja tev tā pienākas. un tā varētu uzskaitīt laikam vēl desmitiem juridisku seku. Murgs, ne likums. Murgs ar deklarēšanos, kad būtu jābūt – deklerēties var tikai divos gadījumos -ĪPAŠUMS, kas paredzēts dzīvošanai, dzīvojamā māja, dzivoklis, unĪRES LĪGUMS, kas būtu pievienojasm pie deklarēšanās adreses. Un likumā bija jāuskaita visas juridiskās sekas, kas attiecas uz deklarēšanos, nevis deklarēt likumā murgu – vienōigi saziņai.

    PASKATIET – jau ķeras klāt pie izbrauklušajiem sasistīt viņus, lai varētu piedzīd virsnodokli, tas ir ienākuma nodsokli arzemju algām Latvijas nodokļu likumu. Latvija sāk dzīties pakaļ saviem padzītajiem bēgļu gaitās. Nakaunība nekaunības galā.

    Ja cilvēks atgriežas – te atkal viņu sāk vajāt vai pazemot ar VERGA ALGU, ja dabū darbu.

    Latvija netiek vaļā no OKUPĀCIJAS REŽIMA ieradumiem vajāt cilvēkus ar Datu aizsardzī=bas likumu, ar ierēdņu bezatbildību visos jautājumos sūtīt tiesāties ar valsts vai pašvaldību iestādēm, kad tās izrāda bnezatbildību un nepieprasa no padotajām iestādēm atbildību un kompetenci atrisināt sūdzības, iesniegumus bez tiesas.

    • likumi netiek pilnībā un saprotami visiem,izskaidroti.Kaut vai tas,par nodokļu maksāšanu-pēc ES likuma ,nodoklis ir jāmaksā TIKAI 1 reizi,t.i.valstī ,kurā tu pelni.
      Tāpat ar pensiju,ja to esi nopelnijis ārzemēs,tad tur tev izskaitīs nodokļus unLatvijā tu saņemsi ,,tīro” pensiju,LV nav un nevar būt tiesību vēlreiz prasīt nodokļus no pārsūtītās pensijas.

      • , ka latvijā NAV likumu, ir tikai murgaini savārstījumi, kurus var staipīt kā kungiem (“valstij”) katrā brīdī labpatīk vai ir izdevīgāk. latvija ir beztiesiska, korumpēta Bedre uz krievijas Rietumu robežas. Vislabākais veids kā sevi pasargāt no latvijas “likumdošanas” un “rūpēm” ir atteikties no latvijas pilsonības. Vienkārši.

Draugiem Facebook Twitter Google+