Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. janvāris, 2015
Drukāt

Es nedzirdēju. Runā skaļāk! Kā izpaužas vājdzirdība vecumā

Foto: shutterstockFoto: shutterstock

Vecuma vājdzirdības progresēšanu iespējams aizkavēt, ārstējot slimību, kas ir sliktās dzirdes cēlonis, kā arī cenšoties būt fiziski aktīvam.

“Ko tu teici? Es nedzirdēju. Runā skaļāk,” šādu lūgumu bieži nākas dzirdēt no vecākiem cilvēkiem. Mājinieki arī novēro, ka seniors ir sācis runāt skaļāk vai arī skaļāk noregulē televizoru, ka grūtāk atšķir vārdus, kad daudzi cilvēki runā vienlaikus.

“Vecuma vājdzirdībai raksturīgi, ka cilvēks vispirms nesadzird spalgas, augstas frekvences skaņas, piemēram, sieviešu un bērnu balsis (220 herci un vairāk), telefona zvanu, televizora šņākšanu vai oda džinkstēšanu. Sliktāk izdodas saklausīt vārdus, kuros ir līdzskaņi “s”, “č”, “š”, “z”, tiem ir visaugstākā skaņas frekvence. Vīriešu balsis sadzird labāk, jo tās ir zemākas frekvences (120–130 herci),” skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītājs Dins Sumerags.

Dzirde mūža otrajā pusē mēdz ātrāk pasliktināties aterosklerozes un cukura diabēta slimniekiem, kad nereti rodas asinsvadu iekaisums, kas traucē iekšējās auss apasiņošanu. Dzirdi var vājināt ilgstoši paaugstināts asinsspiediens, kā arī vairāku antibiotiku un citu medikamentu lietošana.

Vājdzirdība vecumdienās biežāk piemeklē cilvēkus, kas ilgu laiku pavadījuši troksnī, nelietojot aizsardzības līdzekļus, piemēram, strādājuši ar traktoru, rūpnīcās un mežizstrādē, kā arī nodarbojušies ar medībām. Tās attīstību veicina bieži vidusauss iekaisumi bērnībā, mazkustīgs dzīvesveids un deformējoša spondiloze kakla daļā, ko pavada iekšējās auss apasiņošanas traucējumi.

Jebkurā vecumā jāuzmanās, ja dzirde ir pasliktinājusies tikai vienā ausī. Šādā gadījumā nepieciešams veikt magnētisko rezonansi galvai un tostarp iekšējam dzirdes kanālam, lai pārliecinātos, vai nav attīstījies veidojums, kurš traucē novadīt skaņas signālu uz smadzenēm. Biežāk gan dzirdes zudumu vienā ausī izraisa sēra korķis.

Ārsts var palīdzēt akūtos gadījumos, bet, tā kā organisma novecošanās ir neatgriezeniska, vecuma vājdzirdību nav iespējams ārstēt. Dažkārt mazkustīgo dzirdes kauliņu ķēdi var atjaunot ar operācijas palīdzību. Biežāk gan sastopama nerva pārvades traucējumu pazemināta dzirde, kas saistīta ar iekšējo ausi. Ja vājdzirdība progresē līdz pilnīgam kurlumam, var palīdzēt, auss gliemezī ievietojot implantu jeb elektrodu.

Problēmu iespējams kompensēt ar dzirdes aparātu, vispirms veicot pārbaudi – audiogrammu un timpanogrammu. Pensionāriem, kuriem pasliktinātā dzirde ierobežo notiekošā uztveri un saziņu ar apkārtējiem, vienkāršākās ierīces apmaksā valsts.

Vājdzirdības progresēšanu iespējams aizkavēt, ārstējot slimību, kas ir sliktās dzirdes cēlonis. Var palīdzēt perifēro asinsriti uzlabojoši preparāti, kas vienlaikus veicinās asins mikrocirkulāciju iekšējā ausī, un B grupas vitamīni, kas uzlabos nervu darbību.

Dzirdes pasliktināšanos kavēs veselīgs dzīvesveids un kustības, jo uzlabosies asinsrite visā organismā un iekšējās auss apasiņošana.

Uzziņa

 Dzirdēt varam, kad skaņa pa auss ārējo eju nokļūst līdz bungplēvītei, to iesvārstot, un tālāk pa dzirdes kauliņu ķēdi plūst uz iekšējo ausi, kur mehāniskais impulss tiek pārveidots elektroimpulsā un pārraidīts uz galvas smadzenēm.

 Dzirde pakāpeniski sāk pasliktināties jau 30 – 40 gadu vecumā, tomēr dažiem tā var saglabāties izcila pat visai cienījamos gados.

 Ja dzirde uz augšējām skaņu frekvencēm pazeminājusies līdz 20 decibeliem, tas, visticamāk, sadzīvē netraucēs, taču pasliktināšanās ap 40 decibeliem būs jūtama.

Padoms

Ausu, kakla un deguna ārsts Dins Sumerags: “Ja gribat kaut ko pastāstīt vājdzirdīgam cilvēkam, nevajag kliegt, bet nostāties pretim tā, lai viņš redz jūsu muti, un censties runāt skaidri.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+