Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūnijs, 2015
Drukāt

Kas notiek mūsu organismā, siltā laikā dzerot alkoholu (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Siltā laikā vairāk uzturamies svaigā gaisā un biežāk arī mēdzam rīkot piknikus. Tajos, ko tur liegties, dažkārt iemalkojam ko grādīgu. Cik daudz cilvēks drīkst iedzert, lai nenodarītu pāri savai veselībai, kā dažāda stipruma alkohols ietekmē organismu, stāsta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja INGA LANDSMANE.

* Vieglie alkoholiskie dzērieni – kokteiļi (līdz 5%), šampanietis, vīns (līdz 14%) – nonākot organismā, caur barības vada, kuņģa un zarnu trakta gļotādām uzsūcas pakāpeniski. Un caur asinsriti lēnām sasniedz centrālo nervu sistēmu. Savukārt stiprie alkoholiskie dzērieni uzsūcas daudz straujāk. Sajutis stiprā alkohola klātbūtni, kuņģis cenšas cilvēku aizsargāt un brīdi nelaiž alkoholu tālāk. Tāpēc, izdzerot nelielu daudzumu stiprā alkoholiskā dzēriena, uz brīdi veidojas mānīga sajūta, ka nereibst, bet tad pēkšņi iestājas izteikts reibums.

* Gan vieglais, gan stiprais alkohols paplašina perifēros asinsvadus. Lietojot vienādu alkohola daudzumu, sievietes noreibst ātrāk nekā vīrieši.

* Nav pilnībā patiess apgalvojums, ka alkohols nesilda. No tā, ka paplašinās perifērie asinsvadi, cilvēks piesarkst, bet piesarkšana rada sajūtu, ka kļūst siltāk.

* Pēc alkohola lietošanas centrālajā nervu sistēmā sākotnēji iestājas ierosas stadija – cilvēks nejūt alkohola nomācošo efektu, bet gan ir eiforizējošā stāvoklī – izbauda atslābumu, atbrīvošanos no spriedzes, labsajūtu, kļūst pļāpīgs, bezrūpīgs, rodas vēlme komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tieši šā efekta dēļ cilvēki vēlas lietot alkoholu.

* Tālākajā narkozes stadijā sākas grūtības koncentrēties, rodas kustību traucējumi un mēles mežģīšanās. Jo vairāk alkohola tiek izdzerts, jo izteiktāka kļūst miegainība, var būt arī apziņas traucējumi, kas jau liecina par dzīvībai bīstamu stāvokli.

* Jo vairāk alkohola – vienalga, vieglā vai stiprā – dzer, jo negatīvāk tas ietekmē dzīvībai svarīgus orgānus – sirds un asinsvadu sistēmu, aknas, nieres – un centrālo nervu sistēmu.

* Piknikos bieži vien tiek cepta gaļa, kas var būt, piemēram, marinēta vīnā vai apslacīta ar alu. Inga Landsmane teic, ka no šādi pagatavotas gaļas spirtotā viela ir iztvaikojusi gatavošanas procesā, tāpēc gatavais produkts ir no etilspirta brīvs. Bērniem gan šādu gaļu lielos daudzumos tomēr nevajag piedāvāt, jo tā var izraisīt gremošanas traucējumus.

* Siltā laikā arī biežāk dodamies tālākos un tuvākos ceļojumos, nereti par transporta līdzekli izvēloties lidmašīnu. Daudzu aviokompāniju reisos pasažieriem kā maltītes sastāvdaļu piedāvā alkoholu. Ļaudīm bieži lidojuma laikā paaugstinās stresa līmenis, pieaug emocionalitāte un trauksme un alkohols to palīdz mazināt. Veselīgāk gan būtu, ja cilvēki sevi nomierinātu ar labu mūziku, interesantu grāmatu vai aizraujošu spēli, iesaka Inga Landsmane.

* Vai organismam kaitē glāze vīna, izdzerta pie pusdienām vai vakariņām? Glāze vīna atbilst vienai alkohola devai, par ko Latvijā uzskata 12 gramus absolūtā 100% spirta. Par drošu alkohola devu, kam nevajadzētu izraisīt veselībai kaitējošas sekas, uzskata glāzi sarkanvīna (150 ml), kurā alkohola daudzums nepārsniedz 13%, mazo (330 ml) vieglā alus pudelīti un 40 ml 38 līdz 40% grādīgā dzēriena. Tikai jāpatur prātā – ja cilvēks šo vienu devu izdzer katru vakaru, pieaug risks, ka viņš nespēs apstāties pie vienas devas un sāks lietot vairākas alkohola devas, pieaugs izturība pret izdzertā alkohola daudzumu un viena deva vairs neradīs eiforizējošo efektu.

* Vai “Rīgas balzams” uzskatāms par mazāk kaitīgu alkoholu un tam piemīt dziednieciskas īpašības? Neliela “Rīgas balzama” deva atsevišķos gadījumos neradīs organismam kaitējumu, bet maldinoša ir doma, ka to varētu izmantot kā zāles, secina Inga Landsmane. Turklāt jāpatur prātā, ka “Rīgas balzams” ir tāds pats stiprais alkohols kā degvīns, konjaks un citi un, lietots regulāri un lielos daudzumos, negatīvi ietekmēs veselību.

* Par to, ka izveidojusies atkarība no alkohola, liecina nepārvarama vēlme to lietot, audzējot devas, turklāt, krasi pārtraucot dzeršanu, sākas psihiskas un fiziskas veselības problēmas jeb atcelšanas sindroms, ko tautas valodā dēvē par paģirām.

* Inga Landsmane apstiprina, ka alkohola atkarība par 50% ir ģenētiski noteikta, bet otri 50%, kas ietekmē cilvēku, ir psihosociālie faktori. Tas nozīmē, ka ir svarīgi, vai cilvēks emocionāli jūtas labi, vai viņam ir labi draugi, ģimenes un darba dzīvē viss ir kārtībā. Pierādīts – jo agrīnāk jaunietis sāk eksperimentus ar alkoholu, jo lielāks risks, ka no tā radīsies psihiska atkarība.

* Alkohols ir zināms jau ļoti sen, un gadu gaitā tā lietošana vērtusies plašumā. Taču jāpatur prātā – lai neapdraudētu savu veselību, alkoholu drīkst lietot tikai epizodiski un mērenās devās, uzsver Inga Landsmane.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Neliela “Rīgas balzama” deva atsevišķos gadījumos neradīs organismam kaitējumu, bet maldinoša ir doma, ka to varētu izmantot kā zāles, secina Inga Landsmane.
    ———————–
    Inga, un kā ir ar bebra dziedzeru uzlējumu???

Draugiem Facebook Twitter Google+