Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. augusts, 2014
Drukāt

Pret slimībām ar ESF naudu


Zemgus ZaharānsZemgus Zaharāns

Autors – Iveta Ķelpe

Mērķtiecīgi darot, var paveikt daudz laba. Pat ja tā ir veselības nozare, kurā piedzīvojam pārsteidzošas reformu idejas, ministru nomaiņas un finansējuma pārdales – juceklis, kurā var pazust cilvēks un viņa veselības jautājumi. Aprakstīto projektu pamatā arī ir Eiropas Savienības fonda (ESF) finansējums, par kura izlietojumu dzirdējām kritiku pavasarī priekšvēlēšanu laikā. Taču šoreiz stāstam ir arī laimīgs turpinājums, jo ES finansējums kalpojis kā atspēriena vai pagrieziena punkts, lai kādai no pacientu grupām un viņu tuviniekiem sniegtu atbalstu un cerību.

Dzīve bez glutēna


Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos un miežos un pat nelielā daudzumā izraisa neadekvātu imunoloģisku reakciju. Proti, ēdiens, kas to satur, izraisa celiakiju – autoimūnu slimību. Vienīgais ārstēšanas veids ir stingras bezglutēna diētas ievērošana mūža garumā.

“Līdz ES finansējuma piešķiršanai projektam mēs bijām brīvprātīgo vecāku grupa. Projekts stiprināja biedrības “Dzīve bez glutēna” iespējas,” stāsta Irīna Rubinčika, projekta vadītāja. Par saņemto finansējumu profesionāļi palīdzējuši izstrādāt mājas lapu www.dzivebezglutena.lv. Tajā var atrast informāciju par aktualitātēm, informācijas materiāliem, produktiem, pabalstiem, atlaidēm veselības iestādēs, kā arī patiesi neticamas receptes, piemēram, pankūkas vai piparkūkas bez glutēna.

Projekta finansējums ļāvis piesaistīt uztura speciālisti Baibu Grīnbergu un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāni Gitu Krūmiņu-Zemturi, lai izstrādātu ieteikumus ar celiakijas slimu bērnu ēdināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības ie-stādēs. Ieteikumos ietvertas arī sezonas ēdienkartes un receptes, kuras sabalansētas gan uzturvērtības, gan veselīguma aspektā. Skolās un bērnudārzos strādājošie ēdināšanas uzņēmumi var bez maksas izmantot šo materiālu, lai nodrošinātu bezglutēna ēdienkarti bērniem. Biedrības nākamais solis būs saskaņot šos ieteikumus ar Veselības ministriju.

“Receptes bija tas, ko tik ļoti gaidīja un lūdza daudzi,” atzīst projekta vadītāja. Viņa norāda, ka biedrība sniedz arī bezmaksas konsultācijas par tiesiskiem aspektiem.

“Dzīvības koks” – onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība


Statistikas dati liecina, ka onkoloģisko slimnieku skaits Latvijā pieaug. Vēl 2008. gadā pirmreizējā diagnoze tika noteikta 9321 cilvēkam un kopā uzskaitē bija 60 797 pacienti, bet 2013. gadā pirmreizējā diagnoze noteikta jau 11 567 pacientiem, bet kopā uzskaitē – 74 612 cilvēki. Katrs cipars ir reāls
cilvēks, un klāt vēl nāk viņa tuvinieki un draugi, kuri cer, ka izdosies uzvarēt slimību.

Pētījumi liecina, ka 30 – 50% cilvēku nespēj pieņemt un sadzīvot ar domu, ka pārdzīvota tāda slimība kā vēzis. Tas veicina depresiju un nespēju atgriezties pilnvērtīgā sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Vissmagāk to izjūt vistuvākie cilvēki, pirmkārt, jau ģimene. Tāpēc ir svarīgs atbalsts un psihosociālā rehabilitācija, lai pilnvērtīgi dzīvotu pēc vēža.

Latvijā šobrīd valsts nepiedāvā nekādus rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem pēc onkoloģiskām slimībām. Tāpēc onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” kā prioritāti izvirzījusi psihosociālās rehabilitācijas ieviešanu Latvijā. ES Sociālā fonda ietvaros biedrība īstenojusi projektus, kā rezultātā izstrādāta psihosociālās rehabilitācijas programma onkoloģiskajiem pacientiem, izveidota elektroniskās pieteikšanās sistēma rehabilitācijas kursu ciklam, kas integrēta biedrības interneta vietnē www.dzivibaskoks.lv.

Psihosociālā rehabilitācijas procesa laikā cilvēks iemācās sadzīvot ar sevi un savu diagnozi, uzkrāj spēkus un enerģiju, lai spētu palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem. Lai to īstenotu, biedrība mērķtiecīgi piesaista finansējumu psihosociālās rehabilitācijas centra izveidei Dignājā, organizē psihosociālās rehabilitācijas nometnes, mērķtiecīgi strādā ar valsts institūcijām, lai nodrošinātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanu gan likumdošanā, gan valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā.

Pašreiz EEZ finanšu instrumenta programmas “NVO fonds” ietvaros biedrība realizē projektu “Ilgtspējīgas vides nodrošināšana psihosociālās rehabilitācijas onkoloģiskajiem pacientiem ieviešanai Latvijā”, kura mērķis ir panākt, lai cilvēki pēc vēža izārstēšanas saņem rehabilitāciju kā neatņemamu onkoloģiskās un sociālās aprūpes sastāvdaļu. Nometnes onkoloģiskajiem pacientiem biedrība “Spēka avots” organizē jau sesto gadu. Šogad to izmaksas sedz EEZ finanšu instruments. Savukārt biedrība “Dzīvības koks” sagatavojusi grozījumus “Invaliditātes likumam” un “Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumam”.

Biedrības mājas lapā www.dzīvībaskoks.lv pieejama informācija par aktivitātēm, pieteikšanos atbalsta grupām, nometnēm un citām iespējām, kādas sniedz biedrība pacientiem un viņu tuviniekiem.

Kādu dienu 
piesakās bērns…


Ikviens bērns ir īpašs. Taču bērni ar autismu, kā sarunā norāda biedrības “Latvijas autisma apvienība” vadītāja Līga Bērziņa, ienes vecāku un ģimenes dzīvē izmaiņas – tik lielas, ka ģimene bez atbilstoša atbalsta var pat izjukt. Kādu dienu piesakās bērns – tāds, kāds piesakās, un vecāki nonāk citā, līdz šim nebijušā dzīves situācijā. Un tajā brīdī ļoti svarīga ir atbalsta sistēma.

Autisms ir traucējums mūža garumā personas komunikācijā ar apkārtējiem cilvēkiem. Dažiem bērniem ir arī mācīšanās traucējumi.

Biedrība “Latvijas autisma apvienība” izmantoja ES Sociālā fonda finansējumu biedrības administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Kā liekākos ieguvumus biedrība min atbalstu pastāvēšanai nākotnē. Proti, biedrība sāka ar mazliet vairāk nekā desmit biedriem, bet tagad to skaits pārsniedz simtu un vairāk nekā 1000 cilvēku saņem biedrības jaunumus, kuriem var pieteikties www.autisms.lv. Šajā mājas lapā var lejupielādēt ar projekta atbalstu izstrādātos materiālus vecākiem, speciālistiem, aprūpētājiem, skolām – gan par autisma jautājumiem, gan mācību materiālus “Savādais Es”, “Mans neparastais Brālis”, kā arī “Galda un vides spēle bērniem ar autisma un aspergera sindromu”. Biedrība īstenojusi arī vairākus apmācību seminārus vecākiem un speciālistiem.

Rezultāts ir ne tikai vecāku, bet arī speciālistu pieaugošā iesaiste. Kad vecāki nogurst, tad ir labi, ja pedagogi, sociālie darbinieki, aprūpētāji spēj sniegt atbalstu, jo saprot un spēj izvērtēt, kas konkrētā gadījumā nepieciešams.

Rezultatīvi darbojas “Informācijas un atbalsta centrs par autisma jautājumiem”, kurā sniegtais atbalsts vecākiem ir bez maksas. “Katru dienu atnāk kāds pieaugušais un jautā, kā rīkoties. Vai arī – iedodam atslēgu, lai vecāki var izmantot telpas, lai nomierinātu bērnu,” stāsta Līga Bērziņa.

Ja biedrību salīdzina ar auto un ES Sociālā fonda projektu ar degvielu, tad šajā gadījumā “auto” turpina braukt pat pēc tam, kad degvielas deva ir beigusies. To darbina vecāki, brīvprātīgie, un tā ir vieta, kur speciālistiem trenēties un pēc tam sniegt savu atbalstu tiem, kam tas tik ļoti nepieciešams.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+