Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Trombolīze laikus atklāta insulta ārstēšanai: kā tā palīdz?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Tests ĀTRI

Ja kādam pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums, grūtības runāt vai saprast citu teikto, kā arī redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi –, apkārtējiem apzināties situācijas nopietnību palīdz tests ĀTRI (tā ir starptautiskā FAST testa adaptācija):

Ā – atsmaidi (lūgt cilvēku pasmaidīt un novērtēt, vai sejas vienā pusē acu, tāpat mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju);

T – turi (pārliecināties, vai sasirgušais spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas);

R – runā (pārbaudīt, vai cilvēks spēj runāt, pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu);

I – izsauc (ja cilvēks nevar veikt kaut vai vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113).

Išēmiskais insults ir smaga veselības avārija, kurā izšķirīga ir ātra rīcība: jo agrāk tiek sniegta medicīniskā palīdzība, jo drīzāku un pilnīgāku atlabšanu iespējams prognozēt. No šādas rīcības lielā mērā atkarīgas arī iespējas insulta pacientu ārstēt, izmantojot efektīvu metodi – trombolīzi.

Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Tas ir trešais biežākais nāves iemesls pasaulē pēc sirds išēmiskās slimības un ļaundabīgiem audzējiem. Ir divu veidu insulti. Viens no tiem (notiek visbiežāk – ap 80% gadījumu) ir išēmiskais insults jeb smadzeņu infarkts, kad asinsvads nosprostojas ar embolu – svešām daļiņām, kas pārvietojas ar asinīm vai limfu. Visbiežāk embolu veido trombs – asiņu receklis, kas atdalījies no piestiprināšanās vietas. Otra veida insults ir hemorāģisks, kad asinsvads plīsis un asinis izlijušas smadzeņu vielā vai smadzeņu apvalkos.

Pazīt insultu

“Insults notiek piepeši un strauji. Var būt pēkšņas, spēcīgas galvassāpes, ko pavada vemšana, reibonis un traucēta apziņa. Iestājas nespēks vienā ķermeņa pusē, vai var pilnīgi izzust kustības – sasirgušais nespēj kustināt rokas, kājas. Sejā mēdz būt vērojama asimetrija – viena puse it kā nošļūk, kļūst šķība, var būt vienpusējs ķermeņa notirpums. Cilvēkam rodas runas defekti, viņš nespēj parunāt, izteikties, kā arī saprast dzirdēto. Atsevišķos gadījumos izpaužas kustību koordinācijas un redzes traucējumi, piemēram, dubultošanās, reibonis. Var mainīties, kļūt neskanīga balss, ir apgrūtināta rīšana. Šīs insulta pazīmes apkārtējo acīm nedrīkst palikt nepamanītas,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers neiroloģe Ilga Ķikule.

Cik daudz insulta pacientam spēj līdzēt medicīna un kādas sekas nelaime atstās uz viņa turpmāko dzīvi, atkarīgs no insulta veida, tā izpausmēm un aizritējušā laika, līdz slimnieks nonāk mediķu rokās. Šajā ziņā vilcināties nedrīkst, jo svarīga ir katra minūte.

insults
Paspēt četrarpus stundās

Išēmiskā insulta pacientus var glābt trombolīze – speciāli ievadīts medikaments, kas spēj izšķīdināt izveidojušos trombu. Hemorāģiskā insulta gadījumā gan jāpaļaujas uz slimnīcas ķirurgu roku veiklību, jo trombolīze nelīdzēs un ir pat kontrindicēta. Lai veiktu trombolīzi, svarīgi iekļauties četrarpus stundu limitā kopš saslimšanas brīža. Lietot šo metodi pēc noteiktā laika var būt par vēlu, turklāt tā var radīt komplikācijas. Līdz ar to, tiklīdz pamana insulta pazīmes, svarīgi nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Nedrīkst piemirst atzīmēt laiku, kad insults sācies, jo tieši tas ir galvenais punkts turpmākajai rīcībai.

Ja sasirgušais bijis viens un radinieki, pārradušies mājās, secina, ka, iespējams, viņam ir insults, un nezina, kurā brīdī tas noticis, par saslimšanas sākumu tiek uzskatīts moments, kad cilvēks pēdējoreiz redzēts vesels.

Ieradusies pie pacienta, ātrās palīdzības brigāde uz vietas veic visas nepieciešamās manipulācijas un lokālos izmeklējumus, kā arī sazvanās ar slimnīcu, brīdinot, ka tiks vests cilvēks, kuram ir insults. Līdz ar to slimnīcas neatliekamās palīdzības centrs uzreiz var reaģēt, un neirologs – atbilstīgi sagaidīt pacientu. Jāņem vērā, ka, pacientam nonākot slimnīcā, paiet laiks, veicot precizējošus izmeklējumus, lai saprastu, kāda veida insults tas ir un vai trombolīze var dot vēlamo rezultātu. Jo agrāk veic trombolīzi, jo labāks iznākums. Stundām ritot, smadzeņu audi strauji iet bojā un tromba vietā veidojas nekrotiskas zonas. Tomēr reizēm laikus atvestam pacientam jau ir radušās plašas insulta izraisītas pārmaiņas, un arī tad trombolīzi veikt nedrīkst. Tāpat šī metode nav piemērota, ja slimniekam pēdējo divu nedēļu laikā kādu iemeslu dēļ bijusi asiņošana. Īpaši uzmanīgi tiek izvērtēti cilvēki, kuri lieto antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, jo pastāv liels asiņošanas risks. Vēl trombolīze nav ieteicama, ja ir smagas tā sauktās hemorāģiskās diatēzes, kad bez redzama iemesla vai arī no nelielas brūces notiek nesamērīgi liela un ilgstoša asiņošana un ir zems trombocītu līmenis.

Kas notiek slimnīcā

Kad insulta pacients nonāk slimnīcas uzņemšanas nodaļā, viņu pašu vai radiniekus iztaujā par saslimšanas laiku, citām slimībām un lietotajiem medikamentiem. Tiek veiktas analīzes un radioloģiskie izmeklējumi, datortomogrāfija galvai, lai pārliecinātos, vai nav akūta smadzeņu bojājuma un iespējams medikamentus ievadīt intravenozi. Lēmumu par trombolīzi pieņem ārsts, kas pacientu izmeklē.

Labi rezultāti, bet ne vienmēr

Pēc dakteres Ilgas Ķikules teiktā, trombolīzes galvenais mērķis ir atjaunot asiņu plūsmu nosprostotajā asinsvadā, tādējādi mazinot insulta simptomus, lai pacientam atjaunotos traucētās funkcijas. Reizēm trombolīzes dēļ kustību un runas traucējumi pilnīgi pāriet. Daļai pacientu neiroloģiskā simptomātika gan saglabājas dažādās pakāpēs – funkcijas neatjaunojas pilnībā, tomēr problēmas (nereti paralīze, sāpes, domāšanas un uztveres grūtības, atmiņas, runas un rīšanas traucējumi) tiek samazinātas.

Taču ne vienmēr viss ir tik gludi, kā gribētos. Dažkārt trombolīze nesasniedz vēlamo mērķi. Visbiežāk tā atgadās, ja trombs nosprostojis lielu asinsvadu un ir ļoti garš, tāpēc jau agrīni notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas smadzenēs.

Pēc trombolīzes pacientam 24 stundas obligāti nepieciešams miera režīms. Pēc tam ar pacientu var sākt nodarboties fizioterapeits, logopēds un citi speciālisti.

Trombolīzi iespējams veikts tikai slimnīcās, kur ir insulta vienības, kas tieši specializējušās šādu pacientu aprūpē. Rīgā tādas ir Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers. Vēl insulta vienības ir Liepājas, Ventspils, Valmieras, Daugavpils un Rēzeknes slimnīcā.

Smadzeņu triekas riska faktori

Insults, ko mēdz dēvēt arī par smadzeņu trieku, var piemeklēt ne tikai vecumā, bet arī brieduma gados un jaunībā. Atsevišķus riska faktorus var novērst, tomēr no citiem izvairīties nav iespējams. Viens no šādiem faktoriem ir vecums pēc 55 gadiem, turklāt ar katru desmitgadi insulta risks divkāršojas. Šī saslimšana biežāk piemeklē vīriešus, savukārt pēc 85 gadu vecuma – sievietes. Daudz nopietnāk pret insulta draudiem jāizturas tiem, kuriem tāds jau bijis tuvu radinieku lokā. Nozīmīgi riska faktori ir arteriālā hipertensija, cukura diabēts un sirds slimības, arī dzīvesveida faktori – smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts holesterīna līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, pārspīlētas diētas. Lai mazinātu slimības riskus, svarīga ir sirds un asinsvadu slimību profilakse, tostarp regulāri ģimenes ārsta apmeklējumi un veselības stāvokļa pārbaudes, kā arī veselīgs dzīvesveids un uzturs.

36,6 °C konsultante ILGA ĶIKULE, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers neiroloģe

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+