1879. gada 2. maijā. “Mērnieku laiku” dzimšana 0
Pirms 140 gadiem avīzē “Balss” parādījās sludinājums: “Pie H. Alunāna Jelgavā ir iznācis romāns iz Vidzemes sadzīves “Mērnieku laiki”, sarakstīts no Kaudzītes Matīsa. Viss romāns iznāks trijās burtnīcās un vēlākais līdz vecajiem Jāņiem būs izdrukāts.” Literatūrzinātrnieku ieskatā šis sludinājums ir “pirmā latviešu romāna dzimšanas apliecība”.
Attiecīgā romāna pieteikumus avīzē turpināja ievietot līdz 11. jūlijam, kas aptuveni atbilst “vecajiem Jāņiem”. Kaut gan romāna autori bija brāļi Reinis un Matīss Kaudzītes, sludinājumā pieminēja tikai Matīsu, acīmredzot tādēļ, ka viņš ap šo laiku jau bija latviešu sabiedrībā pazīstams tulkotājs un dzejnieks, kamēr par Vecpiebalgas pagasta darbinieku, skolotāju un kokamatnieku Reini maz kurš zināja. 19. gadsimta vidus un otrā puse bija laiks, kad Eiropā nāca modē “garie romāni”.
“Mērnieku laiki” bija reakcija uz to. Atšķirība vien tā, ka vairākumam Eiropas tautu tolaik jau bija diezgan bagātīgs literārais krājums un pieredze, kamēr latviešu rakstniecība vēl bija sākuma stadijā. Pirmās atsauksmes uz “Mērnieku laikiem” no latviešu publikas bija visnotaļ pozitīvas, kaut arī klasikai to toreiz neviens momentā nepieskaitīja.
Daļā īgnumu radīja mūsdienās par hrestomātiskiem uzskatītie Ķenča, Prātnieka, Pietuku Krustiņa un Oliņietes tēli. Kritikas uguns tolaik galvenokārt tika koncentrēta uz to, ka romānā ir daudz latviešiem neglaimojošu vietu un “tik blēži un ļaundari ir tie uzvarētāji un darītāji”. Kā tagad teiktu, Kaudzītēm pārmeta negatīvismu.
