Pirms 90 gadiem Latvijas iedzīvotāji no preses uzzināja, kāds izskatīsies Rīgā iecerētais Brīvības piemineklis. 1930. gada 24. septembrī. 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Latvijas iedzīvotāji no preses uzzināja, kāds izskatīsies Rīgā jau pirms 8 gadiem iecerētais Brīvības piemineklis.
Iepriekšējā dienā īpašā komisija Rīgas pilsētas galvas Alfrēda Andersona vadībā pēc piecu stundu diskusijām izsprieda, ka labākais ir projekts ar devīzi “Mirdzi kā zvaigzne”, kas arī saņēma pirmo prēmiju – 3000 latu.
Otrajā vietā palika pieminekļa piedāvājums “Trīs zvaigznes” (2000 latu), bet trešajā “Es – dur” (1500 latu). Pēc tam valsts prezidenta Alberta Kvieša klātbūtnē atvēra aploksnes, kuras slēpa ar devīzēm pieteikto pieminekļu tēlnieku vārdus.
Izrādījās, ka pirmo godalgu nopelnījis Kārlis Zāle, otro vecmeistars Teodors Zaļkalns, bet trešā meta autors ir Kārlis Baumanis (Zemdega). Kopumā konkursam bija iesniegti 32 darbi, no kuriem 12 komisija gan ātri atsijāja kā tādus, kas “pavisam neatbilst formālajiem sacensības noteikumiem”.
Vēlāk publikai apskatīšanai izstādīja tikai piecu labāko projektu modeļus, kamēr pārējie 15 tā arī palika plašākai sabiedrībai nezināmi un komisija nemaz neatvēra aploksnes, kurās bija minēti neveiksminieku vārdi.
Kaut uzvarētājs bija izraudzīts, vēl netika skaidri pateikts, ka īstenos tieši Zāles piedāvājumu, taču vispārējais noskaņojums bija tāds. Zāle jau bija sevi pieteicis kā tobrīd vēl nepabeigto Brāļu kapu veidotājs.
Intervijā “Jaunākajām Ziņām” tēlnieks skaidroja, ka tēlu grupu veidošanā Brīvības piemineklim viņu iedvesmojusi Ausekļa, Andreja Pumpura un Raiņa dzeja, pret kuru viņš izjūtot “lielu bijību”.
Pieminekļa pamatakmeni lika 1931. gadā, un būvi finansēja no tautas ziedojumiem. Zīmīgi, ka būve aizsākās ekonomiskās krīzes apstākļos, kad daudziem ambiciozais monuments šķita lieka greznība.
