Inese Dreimane: “Vienā brīdī sapratu, ka no šī uzdevuma nekur nesprukšu, jo neviens cits to nedarīs. Tas nav garlaicīgi, taču tas ir morāli nomācošs un ārprātīgi laikietilpīgs darbs.”
Inese Dreimane: “Vienā brīdī sapratu, ka no šī uzdevuma nekur nesprukšu, jo neviens cits to nedarīs. Tas nav garlaicīgi, taču tas ir morāli nomācošs un ārprātīgi laikietilpīgs darbs.”
Foto: Karīna Miezāja

“Apgalvojums, ka latvieši paši vainīgi pie deportācijām, ir aplams, kaimiņš nevienu nevarēja tāpat izsūtīt,” skaidro vēsturniece 0

“Deportāciju organizēja PSRS drošības dienests čeka un tā bija īpaši slepena operācija, tas, ka mēs šodien mūsdienās zinām daudz par to, kā tas notika, nenozīmē, ka tolaik cilvēki arī to pašu zināja,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” skaidro vēsturniece Inese Dreimane.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Neviens ārpus čekas par deportāciju neko nezināja.

“Visu informāciju, kas attiecas uz sarakstiem, deportāciju pamatojumiem, konkrētu personu apzināšanu, kuras jāpakļauj deportācijai čekistu izpratnē, viņi paši arī meklēja un sagatavoja. Tur nevienam ārpus čekas nekādas teikšanas nebija,” viņa stāsta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēsturniece turpina, sakot, ka čeka izmantoja iepriekš viņu rīcībā nonākušu operatīvo informāciju arī no ziņotājiem, bet viņi pieņēma lēmumu.

“Nebija tā, kā tautā runā – kaimiņi par mums uzrakstīja, kaimiņi mūs sarakstā ielika. Tā nenotika.

Visus sarakstus veidoja čekisti. Vietējais iedzīvotājs varēja parādīties uz skatuves tikai tajā brīdi, kad vajadzēja notikt tiešai deportācijas norisei 25. martā un burtiski dienu, pusotru pirms tam šie dokumenti nonāca uz vietām apriņķos, pagastos, kur ar viņiem iepazīstināja izpildkomiteja, lai veidotu deportācijas operatīvās grupas, jo čekai nebija pašai tādas cilvēku resursu grupas, lai viņi, neiesaistot papildspēkus, varētu deportēt tik milzīgu cilvēku daudzumu,” Dreimane teic.

Komunistiskā genocīda upurus piemiņas atceres gājiens

Jau ziņots, ka, atceroties Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem 1949.gada 25.martā, šodien visā Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus.

Tukumā plkst.16 notiks Komunistiskā genocīda upuru atceres brīdis Tukumā piemiņas vietā pie stacijas “Tukums II”. Uz pasākuma norises vietu interesentiem būs iespēja nokļūt ar autobusu, kas plkst.15.30 aties no Katrīnas laukuma.

Vānē visas dienas garumā iedzīvotāji aicināti nolikt ziedus un svecītes piemiņas vietā, piemiņas pasākums plkst.12 būs Matkulē pie piemiņas akmens, plkst.12.30 – Zantē pie piemiņas akmens, plkst.15 varēs nolikt ziedus Kandavas stacijā.

Kandavā pie Represēto piemiņas akmens atceres brīdis būs plkst.15.30, bet plkst.16 – pēc pasākuma atmiņu pēcpusdiena un muzikāls sveiciens Kandavas novadpētniecības muzejā.

Lapmežciemā plkst.12 būs komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis Lapmežciema parkā pie Represēto piemiņas akmens, bet Tumē un Degolē visas dienas garumā iedzīvotāji aicināti nolikt svecīti un ziedus pie pagastu piemiņas vietām – Tumes parkā, Vecmokās pie Lazdu bibliotēkas un Degoles pagasta “Garaušos”.

Reklāma
Reklāma

Slampē visas dienas garumā iedzīvotāji aicināti nolikt ziedus un aizdegt svecītes pie piemiņas akmens “Zelta josta”, bet plkst. 11.20 – Džūkstes Kultūras nams kopā ar Džūkstes pamatskolu aicina iedzīvotājus uz piemiņas brīdi pie Represēto akmens.

Iedzīvotāji visas dienas garumā aicināti aizdegt svecīti un nolikt ziedus piemiņas vietā arī pie Pūres Kultūras nama.

Dobelē no plkst.12 līdz 15 būs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums pie piemiņas akmens pie Dobeles dzelzceļa stacijas.

Bikstos plkst.12.30 atceres brīdis un ziedu nolikšana pie piemiņas akmens Bikstu dzelzceļa stacijā.

No plkst.12 līdz 15 Jaunbērzes Tautas nama mazajā zālē būs piemiņas pasākums “Es tevi sāpē pieminu…” “Sibīrijas bērni” izstāde.

No plkst.13 līdz 15 pie piemiņas vietas “Sainītis”, “Dailes” Dobeles novada Penkules pagastā notiks Komunistiskās genocīda upuru piemiņas dienas pasākums.

No plkst.18 Auces stacijā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, bet no plkst.13 Augstkalnē pie piemiņas akmens arī notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums.

No plkst.12 Bēnē būs piemiņas brīdis kopā ar Aivaru Lubānieti un pensionāru biedrību “Atvasara”.

Pieminot 1949.gadā deportētos Latvijas iedzīvotājus, plkst.16.30 Bauskā pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī tiks aizvadīts atceres mirklis kopā ar vīru kvartetu Jāņa Āboliņa vadībā.

Jelgavā Svētbirzī plkst.13 notiks atceres brīdis, pieminot komunistiskā genocīda upurus.

Rēzeknē plkst.10 aicina pieminēt kopīgā lūgšanā komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā dievkalpojumā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē.

Pie Stirnienes piemiņas akmens Varakļānos plkst.11 notiks piemiņas pasākums, turpretī Ilūkstes katoļu baznīcā norisināsies piemiņas dievkalpojums. Pie Eglaines, Nīcgales dzelzceļa stacijas Augšdaugavas novadā, atceroties masu deportācijās izvestos apkārtnes iedzīvotājus, notiks piemiņas brīdis. Skrindas dzimtas muzejā notiks vēstures stunda par tēmu “25.marta notikumi Latvijā un pagastā”.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums plkst.11 norisināsies Kuldīgā pie piemiņas akmens Pētera ielā. Savukārt Skrundā komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums norisināsies plkst.14 pie deportāciju piemiņas vagona.

Alsungā plkst.12 ikviens aicināts aizdegt sveces un nolikt ziedus piemiņas vietā komunistiskā genocīda upuriem. Plkst.13 represēto piemiņas brīdis notiks Kurmāles pagasta Vārdupē. Pasākuma laikā iedzīvotāji turpinās stādīt baltās sniegpukstenītes, tā pieminot un atceroties tos, kuri nepārnāca no Sibīrijas sniegotajiem laukiem, un tos, kuri vairs nav starp dzīvajiem. Rendā plkst.18 ikviens aicināts atcerēties Rendas pagasta represētos, noliekot ziedus un aizdedzot svecītes pie piemiņas akmens. Savukārt Lēnās komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, ziedu un svecīšu nolikšana pie represēto piemiņas akmens norisināsies plkst.13.30. Iedzīvotāji aicināti izmantot iespēju nokļūt uz Lēnām ar autobusu plkst.13.15 no Dzeldas. Visas dienas garumā iedzīvotāji varēs nolikt ziedus un sveces represēto piemiņas vietās Laidos, Raņķos un Rudbāržos.

Valmierā pie dzelzceļa stacijas plkst.16 norisināsies komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis.

Rūjienā, Ternejas parkā plkst.13 notiks piemiņas pasākums kopā ar represētajiem. Norisi bagātinās muzikāls priekšnesums.

Mazsalacā, piemiņas vietā Sniedzēnu kalnā no plkst.13 komunistiskā genocīda upurus atcerēsies kopā ar Mazsalacas iedzīvotājiem, kuri piedzīvojuši politiskās represijas, kā arī ar skolēniem.

Saldus dzelzceļa stacijā plkst.13 norisināsies Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis. Uz pasākumu no Saldus tirgus laukuma plkst.12.40 aizvedīs un atvedīs atpakaļ bezmaksas autobuss.

Piemiņas brīdis pie Gulbenes dzelzceļa stacijas notiks plkst.12, savukārt plkst.19 visi aicināti nolikt svecītes pie stacijas pieminekļa represiju upuriem Gulbenē un ieklausīties vizualizētos atmiņu stāstos.

Alūksnē atceres brīdis notiks plkst.10 pie Mātes tēla, pēc tam – Alūksnes Lielajos kapos.

Cēsīs piemiņas brīdis notiks plkst.13 Pils laukumā 9.

Lugažu stacijā plkst.15 notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Autobuss uz Lugažu staciju plkst.14.45 no Valkas pilsētas kultūras nama.

1949.gada 25.martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Kopējā izsūtīto skaitā bija arī 3369 bērni vecumā līdz 7 gadiem un 7621 vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas mērķis bija iznīcināt ekonomiski spēcīgās zemnieku saimniecības un apspiest iedzīvotāju pretošanos.

Šodien pie namiem izliekams valsts karogs sēru noformējumā.