Aptiekārs trešajā paaudzē: Priekšstats, ka aptiekās ir miljoniem peļņa, ir maldīgs 20
Par to, ka zāļu cenas Latvijā nepieciešams samazināt, šaubu nav nevienam – ne Veselības ministrijai un ārstiem, ne arī pašām aptiekām un jo vairāk – pacientiem. Galvenais jautājums ir, kā to izdarīt tā, lai neciestu mazās lauku aptiekas un cilvēki reģionos nepaliktu bez farmaceitiskās aprūpes.
Veselības ministrijas Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību rosina vairākas izmaiņas, kuras zāļu cenas padarīšot pircēja maciņam draudzīgākas. Viena no tām ir noteikt vienotu uzcenojuma veidošanas mehānismu kā valsts kompensējamām zālēm, tā pilnīgi visiem recepšu medikamentiem. Patlaban kompensējamo zāļu, recepšu, bezrecepšu medikamentu un citu aptiekas produktu uzcenojumi atšķiras. Šī sistēma veidota tādēļ, lai aptiekas varētu izdzīvot.
Daudzi farmaceiti un nozares eksperti ceļ trauksmi, ka Veselības ministrijas piedāvāto risinājumu dēļ nebūtībā var aiziet aptuveni simts piecdesmit mazās lauku aptiekas. Jau tagad ne viena vien no tām ir spiestas balansēt uz izdzīvošanas robežas. Ja aptiekām tiks atņemta ievērojama to ienākumu daļa, bet nekāda atbalsta no valsts puses nebūs, daudzām savas durvis var nākties slēgt pat neraugoties uz to, ka izdevumi samazināti līdz minimumam.
Aptiekas “Rāmkalni” īpašnieks farmaceits Leonīds Hodasēvičs, kurš pats ir aptiekārs trešajā paaudzē, saka, ka viņa aptieka ir ģimenes uzņēmums, kurā pilnīgi viss tiek darīts pašu rokām. “Mēs gan paši stāvām pie letes, gan paši veicam iepirkumus, strādājam ar bāzēm, piegādātājiem, visu paši.” Veselības ministrijas piedāvāto izmaiņu ieviešana viņa aptiekai nozīmētu katastrofu.
