Ar rūpību un izdomu veidotie uzņēmumu biroji Covid-19 laikā kļuvuši tuksnesīgi klusi, un darbinieki nemaz nevēlas tajos atgriezties.
Ar rūpību un izdomu veidotie uzņēmumu biroji Covid-19 laikā kļuvuši tuksnesīgi klusi, un darbinieki nemaz nevēlas tajos atgriezties.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Darba ņēmēji negrib atteikties no “jaunā normālā”: pandēmijas diktētā attālinātā darba 10

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt 30
Lasīt citas ziņas

Otrpus okeānam iezīmējas tendence, kas liecina – darba ņēmēji negrib atteikties no “jaunā normālā”: pandēmijas diktētā attālinātā darba. Nereti viņi pat labāk izvēlas pārtraukt darba attiecības, nevis atgriezties strādāt klātienē birojā. Par to ziņo ASV medijs “Bloomberg News”.

Kamēr atsevišķi uzņēmumi, piemēram, “Google” un “Ford Motor Co”, apsolījuši darbiniekiem elastīgāku attieksmi pret iepriekš obligātajām darba stundām, daudzi vadītāji publiski pauduši nostāju, ka biroja darbs ir neaizstājams, argumentējot, ka attālināta strādāšana vājina sadarbību un grauj uzņēmuma kultūru.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tomēr liels skaits darbinieku ir pretējās domās. Pagājušais gads ir pierādījis, ka daudzus darbus ir iespējams veikt, strādājot no jebkuras vietas, līdz ar to aiztaupot ilgus braucienus pārpildītos vilcienos vai stāvēšanu sastrēgumos uz ceļiem,” vērtē “Bloomberg”, norādot, ka pēdējā gada laikā daļa strādājošo, jaunās darba realitātes iedvesmoti, ir pārcēlušies dzīvot ārpus pilsētām, savukārt citus atgriezties darbā kavē bažas ikdienā uzturēties kopā ar kolēģiem, kas vilcinās vakcinēties.

Pēc “Bloomber News” iniciatīvas veiktā “Morning Consult” aptauja, kurā piedalījušies 1000 pieauguši ASV iedzīvotāji, liecina, ka 39% respondentu apsvērtu iespēju pārtraukt darba attiecības, ja viņu darba devējam nebūtu elastīga attieksme pret attālināto darbu. Medijs norāda arī uz paaudžu viedokļu atšķirībām aptaujas rezultātos.

Jaunāka gadagājuma respondenti (tā dēvētie mileniāļi un Z paaudze) domātu par darba attiecību pārtraukšanu pat 49% gadījumu.

Savukārt aklu pieķeršanos biroja darbam kā vienīgajai pareizajai darba organizācijas formai “Bloomber News” uzrunātie saista ne tikai ar vecāka gadagājuma vadītāju konservatīvo nostāju, bet arī ar vēlmi realizēt savas varas ambīcijas, atgūstot stingru kontroli pār savām “darba skudrām”.

Globālās kompānijas – konservatīvas

Iespējams, lielāka konfrontācija starp darba devējiem un darba ņēmējiem varētu būt vēl sagaidāma. Par to liecina “KPMG CEO Outlook Pulse Survey” pēdējā pētījuma dati, kura ietvaros šī gada janvārī – martā tikuši aptaujāti piecsimt pasaules ietekmīgāko uzņēmumu vadītāji no 11 pasaules galvenajiem tirgiem.

Pētījums liecina, ka trīs ceturtdaļas (76%) vadītāju valdības pamudinājumu uzņēmumiem atgriezties “ierastajā” darba režīmā uzskata par pamudinājumu uzņēmumiem lūgt darbiniekus atgriezties darba vietās.

Turklāt tikai trīs no desmit (30%) vadītājiem apsver darba modeli, kur lielākā daļa darbinieku strādātu attālināti divas trīs dienas nedēļā. Rezultātā tikai viena piektdaļa (21%) uzņēmumu vēlas pieņemt darbā darbiniekus, kas pārsvarā strādātu attālināti.

Salīdzinājumam – 2020. gada “CEO Outlook Pulse Survey” dati liecina, ka pērn šādu gatavību bija pauduši pat 73% aptaujāto darba devēju. Globālā līmeņa vadītāji norāda, ka attālinātais darbs ir iezīmējis jaunus uzņēmējdarbības riskus, no kuriem pārliecinoši priekšplānā izvirzījusies kiberdrošība.

Uzņēmēji – elastīgi

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš zina stāstīt, ka attālinātā darba iespējas kā vienu no darbinieku – darba devēju sadarbības formām daudzi Latvijas uzņēmēji apsvēruši jau laikā pirms pandēmijas. Tolaik – kā iespējamu risinājumu darbinieku deficīta apstākļos.

Pandēmija šo tendenci vienoties par daļēji vai pilnībā attālināta darba veikšanu ir tikai vēl aktivizējusi.

“Tas, ko mēs dzirdam un redzam pašlaik, ir darba tirgus jaunā realitāte,” uzskata Jānis Endziņš. “Attālinātais darbs ir šeit uz palikšanu.”

Viņš vērtē, ka visizplatītākā Latvijā varētu būt daļēji attālināta darba forma, kur darba ņēmējam atsevišķas dienas nedēļā ir tomēr jāierodas birojā, lai, piemēram, piedalītos kopīgās klātienes sapulcēs.

“Attālinātais darbs kā darba organizācijas forma nereti ir atkarīgs tieši no darba ņēmēju un darba devēja mijiedarbības – ja darbinieki vēlas šādi strādāt, tad darba devējs piedāvā modeli, kurā šādas darba attiecības var pastāvēt,” tā Jānis Endziņš.

“Privātuzņēmēji šajā ziņā ir ļoti elastīgi, jo ir pilnībā orientēti uz rezultātu, mazāk – uz procesu. Arī man attālinātā darba filozofija ir simpātiska.

Ir taču vienalga, kurā stundā un vietā darbinieks veic uzdoto, galvenais ir darba rezultāts.

Varbūt darbinieks ierodas birojā vēlāk, dodas prom ātrāk vai arī – dara lietas mājās… Būtiski, ka viss ir paveikts laikus un pienācīgā kvalitātē.”

LTRK valdes priekšsēdētāja rīcībā nav informācijas par kādām krasām konfrontācijām starp darba devēju un darbiniekiem, kur vēlme saglabāt iespēju strādāt attālināti būtu novedusi pie tā, ka darbinieks iesniedz atlūgumu.

Iespēja ierēdņiem un reģioniem

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis ir paziņojis, ka arī pēc pandēmijas attālināti varētu turpināt strādāt arī viena ceturtā daļa ierēdņu.

Attālinātā darba modelis pēc viņa teiktā ļauj efektivizēt darbu valsts pārvaldē, mazinot izdevumus.

Tikmēr atsevišķas iestādes, kas it labi varēja funkcionēt, strādājot attālināti, jau uzstājušas uz pilna apjoma biroja darba atjaunošanu, radot neapmierinātību daļā darbinieku. Par iesniegtiem atlūgumiem gan ziņu nav.

Tikmēr Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes kopīgi ar “Latvijas Mobilo telefonu” veiktais pētījums liecina, ka attālinātā darba tradīcijas nostiprināšanās un tai līdztekus vērojamā tendence izvēlēties pastāvīgai dzīvošanai arī vietas attālu no ekonomiskajiem centriem ir cerīgs signāls līdzsvarotai valsts ekonomiskajai attīstībai.

“Šī krīze un attālinātais darbs ir unikāla iespēja reģioniem īstenot ilgtspējīgas novadu attīstības stratēģijas, lai piesaistītu sev iedzīvotājus ar labu izglītību un augstiem ienākumiem,” norāda Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Putins “ir uz jaunas zemes sagrābšanas sliekšņa”: brīdina, ka Krievija jau tuvākajās dienās var anektēt Piedņestru
Lasīt citas ziņas
Putins “ir uz jaunas zemes sagrābšanas sliekšņa”: brīdina, ka Krievija jau tuvākajās dienās var anektēt Piedņestru
TV24
Smiltēns: Pat tantei ar gurķu burku ir sava loma valsts aizsardzības mehānismā
Interneta lietotāju sašutumu izpelnījies sabiedrisko mediju portālā publicētais “Cūku komikss” par karu Ukrainā
Ukrainas tautas apņēmība un spēks turpina iedvesmot: Lielbritānijas karalis uzrunā ukraiņus
TV24
Rektore par izglītības reformu: Sanāk, ka mēs gribam, lai ārpus Rīgas nekas nenotiek un visi koncentrējas tikai Rīgā
23:00
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
22:37
TV24
Zvērināts advokāts: Grozīt Krimināllikumu ir mūsu Saeimas hobijs. Tas tiek darīts četras reizes gadā
22:07
TV24
Vēsturnieks: Globāli sankcijas pret Krieviju ir kļūda – tagad viņi savu naudu vienkārši “groza” iekšienē
TV24
Zvērināts advokāts: Grozīt Krimināllikumu ir mūsu Saeimas hobijs. Tas tiek darīts četras reizes gadā
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
VIDEO. Atkal satikušies pasaulē garākais vīrietis un īsākā sieviete
Dārzs
Latviešu ēdienkarte nav iedomājama bez kartupeļiem. Kādas šķirnes ieteicamas mazdārziņiem?
VIDEO, FOTO. Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku Ukrainas atbalstam
VIDEO. “Nopietni? Tas vispār ir legāli?” Soctīklotāji šokā par dzīvokli Ņujorkā, kas mēnesī izmaksā 1200 ASV dolārus
Lavrova lidmašīnai beigusies degviela, taču brazīļi atsacījušies to uzpildīt
Krāpnieki izplata viltotu Navaļnija vēstuli, lai izkrāptu cilvēkiem naudu
Veselam
Augi uz lāvas pirtī. Galvgalī liekam vīgriezes, jasmīnus, lavandas!
VIDEO. “Jūs sabojājat manu dzīvi vienas izpostītas dienas dēļ!” Pusaudzis, kurš izspēlēja negantu joku, laivotājus aplejot ar pienu, izjutis karmas garšu
“Neviens pasaulē neticēja, ka mēs izdzīvosim!” Sirskis pauž pārliecību, ka “gaisma uzvarēs tumsu”
TV24
Rektore par izglītības reformu: Sanāk, ka mēs gribam, lai ārpus Rīgas nekas nenotiek un visi koncentrējas tikai Rīgā
Kokteilis
FOTO. Kokaīns, marihuāna un atkritumu tvertne, kas “skatās uz viņu”: princis Harijs pēc vaļsirdīgām atklāsmēm tagad saskaras ar nopietnām problēmām
Edvarts Krusts pēc brauciena uz Ukrainu: Kad tev līdzās sprāgst lādiņš, pasaule kļūst apbrīnojami skaidra
Navaļnija mirstīgās atliekas beidzot atdotas mātei
Viedoklis
Romāns Meļņiks: Ne jau pateicoties cītībai mācībās un iepriekšējos darbos sievietes tika amatos, bet spekulējot ar dzimumu
TV24
Rīgas lielākā atskurbtuve ir Stradiņu slimnīcas uzņemšanas nodaļa, un tas nav normāli
Bots/Plūme Siguldā uzvar Pasaules kausa posmā kamaniņu sportā
VIDEO. Varšavā pie Krievijas vēstnieka villas izber divas tonnas kūtsmēslu
TESTS: 10 jautājumi – cik daudz patiesībā tu zini par Ukrainu?
Kāds pāris loterijā laimē vienu miljonu. Sapnis par jaunu māju netiek piepildīts, jo sieviete negaidīti pazūd
Veselam
TOP 5 bīstami mīti par lieko svaru: tas rada liekos kilogramus, nevis palīdz no tiem atbrīvoties!
Latvijā naktī uz sestdienu no sliedēm nogājis vilciens ar Krievijas graudus transportējošiem vagoniem