Beidzot kāda rīcība! Rosinās veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeimā imigrācijas ierobežošanai 0
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks drošības jomai veltītā pasākumā informēja, ka šogad līdz 7.novembrim Rīgas pašvaldības policija Valsts robežsardzei nodevusi 38 personas bez derīgām uzturēšanās atļaujām. No tiem 23 personas nelegāli šķērsojušas Latvijas robežu, 5 personām nav bijušas uzturēšanās atļaujas, 3 gadījumos veikta robežsardzei nepieciešamā aizturēšana, 3 gadījumos atradās starptautiskajā meklēšanā, bet četros gadījumos zudis vai nav tiesiskais uzturēšanās statuss.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava jau ir guvis nepieciešamo Saeimas deputātu atbalstu, lai drīzumā rosinātu veidot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā.
“Parlamentārā izmeklēšanas komisija sniegtu arī atbildes, vai šobrīd tiek pietiekami stingri un efektīvi no valsts puses uzraudzīta uzturēšanās atļauju izsniegšana un kontrole, kā arī veikti tālredzīgi pasākumi, lai nepieļautu rietumu valstu situāciju, kur pārāk pielaidīgas migrācijas sekas ir nacionālās drošības apdraudējums. Jau šobrīd izsniegtās uzturēšanās atļaujas pārsniedz 105 tūkstošus, un, ja nesekos ierobežojoši pasākumi, tad to skaits tuvākajos gados turpinās pieaugt,” norāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciators, Saeimas deputāts Jānis Dombrava.
Nelegālās imigrācijas reidi turpināsies
Kontrolperiodā no reidu sākuma aizturētas 16 personas – 4 Uzbekistānas, 3 Etiopijas, 3 krievijas, 2 Indijas, 1 Alžīrijas, 1 Kirgizstānas, 1 Tadžikistānas, 1 Senegālas pilsonis. Jāmin, ka šogad kopumā būtiski pieaudzis aizturēto skaits no Āfrikas valstīm – kopumā 21 persona (gandrīz 60% no kopējā šogad aizturēto skaita).
“Ņemot vērā, kā nekontrolēta imigrācija ir ietekmējusi kiminogēno situāciju Eiropas valstu pilsētās un hibrīdkara draudus pierobežas valstīs, uzskatu, ka profilaktiskā situācijas uzraudzība Rīgā ir jāturpina un ideālais rezultāts ir nulle nelegālo imigrantu. Vēl vairāk valsts līmenī ir jābūt rīcībai, lai ierobežotu legālo migrāciju, jo pēdējos piecos gados ir atvērtas slūžas trešo valstu pilsoņu imigrācijai. Nelegālās imigrācijas kontrole ir kļuvusi par Rīgas pašvaldības policijas dienaskārtību, lai Rīga nekļūtu par nelegālajiem imigrantiem draudzīgu uzturēšanās vietu. Savukārt legālās imigrācijas jomā ir jāstrādā valsts līmenī, lai neveidotos sociālais spiediens uz Rīgas pilsētu, kura ir lielākā šo imigrantu uzturēšanās vieta. Jau šobrīd vairs nav noslēpjami fakti – valsts politikas dēļ imigrācijas plūsmas uz Rīgu veidošana jau ir kļuvusi par biznesu, savukārt dažādās Rīgas vietās notiek etnisko kopienu pulcēšanās vietas, piemēram, ar publiskām lūgšanām,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Ratnieka redzējumā jābūt vienkāršam algoritmam “cik iebrauc migrantu, tik arī izbrauc”, kā arī šobrīd ir jāstrādā pie trīs galvenajiem virzieniem. Pirmkārt, būtiski jāsamazina trešo valstu studentu īpatsvars, kā arī valsts līmenī jānodefinē nozares, kurās mēs importējam darbaspēku. Otrkārt, jāseko Lietuvas piemēram, kur pieņēma stingrus noteikumus par valsts valodas zināšanām apkalpojošajā sfēras darbiniekiem. Treškārt, nedrīkst atstāt atvērtas slūžas ģimeņu apvienošanai.
Arī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš norādīja, ka redz sistemātiskas problēmas imigrācijas uzraudzības jomā un ka tā nav bijusi līdz šim valsts prioritāte, bet drīzāk tā atstāta pašplūsmā. Kopš stāšanās amatā viņš pētījis šo jautājumu, un ticies ar uzraugošajām iestādēm, kas ļāvis identificēt plašu problēmu loku.
Būtiski pieaug imigrantu interese par Latviju – nav pietiekamas kontroles
Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaudzis PMLP izsniegto uzturēšanās atļauju (TUA) skaits personām no Indijas un Uzbekistānas. Pēdējo 5 gadu laikā pieaugums ir aptuveni 2 reizes: Indija 5689 personas pretstatā 2616 personām 2020.gadā, Uzbekistāna: 4219 personas pretstatā 2354 personām 2020.gadā. 61% no izsniegtajām TUA indiešiem veido mācību vīzas. 62% no izsniegtajām TUA uzbekiem veido darba vīzas.
Šogad vien pirmajā pusgadā pirmreizēji piešķirtas TUA trešajām valstīm, izņemot ASV un Kanādu – 6309 personām. Visvairāk Indijai – 1049 personām, Uzbekistānai – 758 personām, Vjetnamai – 196 personām, Šrilankai – 141 personai, Tadžikistānai – 130 personām, Pakistānai – 87 personām, Ķīnai – 80 personām.
Šogad darba vīzes izsniegtas 1560 personām (25% no kopējā skaita), bet studiju – 1207 personām (19% no kopējā skaita). Darba vīzas visvairāk izsniegtas Uzbekistānai – 554 personām un 270 – Indijas. Savukārt izglītības – visvairāk Indijai – 684 personām.
Šogad izsniegtas TUA ģimenes locekļiem, kas atbraukuši līdzi darbiniekiem – 220 personām. No tiem puse jeb 110 personas ir no Vjetnamas.
Imigranti un noziegumi
Šogad Rīgas pašvaldības policija fiksējusi vairāk nekā 2200 administratīvos pārkāpumus trešo valstu pilsoņiem: 554 pārkāpumus veikuši Ukrainas pilsoņi, 458 – krievijas federācijas, 416 – Indijas un 235 – Uzbekistānas. Piemēram, indiešiem un uzbekiem 90% pārkāpumu bija saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu (93%).
