Biežākais pašnāvību cēlonis – depresija, kuru pētījums ļaus ģimenes ārstiem labāk atpazīt 0
Tuvojoties Pasaules psihiskās veselības dienai, ko Pasaules veselības organizācija atzīmē 10. oktobrī, arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) akcentē psihiskās veselības jautājumus, tostarp vienu no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā un Latvijā – depresiju. Neskatoties uz biežo izplatību, līdz šim Latvijā tā bijusi maz pētīta, uzsver RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asistente, psihiatre Jeļena Vrubļevska, kura septembrī aizstāvējusi disertāciju par depresijas izplatību Latvijā. Pētniece Latvijas apstākļiem adaptēja citur pasaulē plaši izmantotu pacientu veselības aptauju depresijas atpazīšanai, ko tagad varēs izmantot ģimenes ārstu praksēs, lai veicinātu depresijas agrīnu diagnosticēšanu.
Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2020. gadā depresija būs otrā biežākā slimība invaliditātē pavadīto gadu dēļ visā pasaulē, turklāt tā ir galvenais pašnāvību cēlonis. “Latvijā 2011. un 2012. gadā veiktie iedzīvotāju aptaujas pētījumi par depresijas izplatību sabiedrībā ir atklājuši, ka 115 000 cilvēku ir nozīmīgi depresijas simptomi, taču pie ģimenes ārsta vai psihiatra vērsušies tikai 10 000 depresijas slimnieku. Līdz ar to Latvijā ir vērojama liela plaisa starp depresijas slimnieku patieso skaitu un ārstēšanu saņēmušo slimnieku skaitu.
Būtiska problēma ir tā, ka ģimenes ārsti bieži vien neatpazīst depresiju vai arī sajauc to ar kādu citu slimību, tāpēc savā pētījumā Latvijas apstākļiem adaptēju depresijas skrīninga instrumentu – Pacientu veselības aptauju,” stāsta RSU pētniece J. Vrubļevska.
“Pētījums rāda, ka depresiju jebkad ir saskārušies 22,4 % ģimenes ārstu pacientu. Ceru, ka šis instruments būtiski palīdzēs ģimenes ārstiem atpazīt šo slimību un uzsākt ārstēšanu.”
Psihiatre uzsver, ka depresijas izplatības ziņā Latvijā ir līdzīga situācija kā citās Eiropas valstīs.
“Pētījums palīdzēja arī noteikt, kādi sociāli demogrāfiskie un ar veselību saistītie faktori ir saistīti ar saslimšanu ar depresiju. Disertācijas rezultāti rāda, ka ar depresiju visbiežāk slimo sievietes, cilvēki pilsētās (bet ne galvaspilsētā), cilvēki ar fiziskās veselības problēmām, turklāt riska grupā ir arī personas ar alkohola atkarību un smēķētāji. Šīm mērķa grupām būtu īpaši ieteicams veikt depresijas skrīningu, lai laicīgi diagnosticētu šo slimību.”
RSU asistente un psihiatre Jeļena Vrubļevska promocijas darbu Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā aizstāvēja RSU 10. septembrī Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē.
